Par 2011.gada 8.janvāra negadījumu pie dzīvojamās mājas Matīsa ielā 41, Rīgā

Sabiedrība divas reizes ir pieprasījusi iesniedzējai iesniegt dokumentus par notikušo negadījumu, lai varētu izlemt jautājumu par Sabiedrības pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Papildus norādot, ka Sabiedrība negadījumā brīdī bija apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību un ka gar dzīvojamo māju Matīsa ielā 41 ir bijušas novilktas norobežojošās un brīdinājuma lentas.

2011.gada 2.maijā Sabiedrībā saņemts Ingas Tarasevičas iesniegumu (2.iesniedzēja), kurā iesniedzēja norādījusi, ka viņas dēlam 2008.gada 8.janvārī  uzkritis sniegs no dzīvojamās mājas jumta Matīsa 4, lūgusi atlīdzināt zaudējumus un samaksāt morālo kompensāciju. Uz minēto iesniegumu Sabiedrība kļūdaini norādījusi, ka dzīvojamā māja Matīsa ielā 41 nav tās pārvaldīšanā.

Atkārtoti 2.iesniedzēja iesniegusi līdzīga satura iesniegumu 2011.gada 30.jūnijā, kad Sabiedrība, atvainojoties par nepareizi sniegto informāciju, pieprasījusi 2.iesniedzējai iesniegt dokumentus par notikušo negadījumu, lai varētu izlemt jautājumu par Sabiedrības pienākumu atlīdzināt zaudējumus.

Papildus atbildē norādīts, ka Sabiedrība negadījumā brīdī bija apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību un ka gar dzīvojamo māju Matīsa ielā 41 ir bijušas novilktas norobežojošās un brīdinājuma lentas.

Neviena no iesniedzējām nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu, ka minētais negadījums noticis, nav norādījušas, kādi zaudējumi iesniedzējām radušies vai kādas kompensācijas vēlētos saņemt. 

Attiecībā uz iecirkņa „Centrs” teritorijā esošajām dzīvojamām mājām 2011.gada 8.janvārī bija spēkā Sabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas prasības gadījumā dotu iespēju Sabiedrībai saņemt apdrošinātāja konsultācijas attiecībā uz pienākumu atlīdzināt radītos zaudējumus vai arī cietušajām trešajām personām saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Sabiedrība vairākkārt (3 vēstulēs) ir pieprasījusi iesniegt nepieciešamos dokumentus, lai varētu tos iesniegt apdrošinātājam.

Saskaņā ar Civillikuma (CL) 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. CL 1773.pants nosaka, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs - kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. No minētā izriet, ka tiešie un netiešie zaudējumi ir jāatlīdzina.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) prettiesiska rīcība; 2) tiesību aizskārēja vaina; 3) zaudējumu esamība; 4) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un prettiesisko rīcību.

Līdz pat šim brīdim nav iesniegti ne pierādījumi, ne pamatotas prasības par zaudējumiem. Ja tādas būs, iespējams, ka tas būs civiltiesisks strīds, kur katrai pusei ir jāpierāda apstākļi, uz kuriem tā balstās. 

Sabiedrība nav saņēmusi dokumentus no Rīgas pilsētas pašvaldības policijas par ierosināto administratīvo procesu, ne arī lēmumu par administratīvo pārkāpumu. Acīmredzot, šī informācija ir Iesniedzēju rīcībā. Tā kā publiskots ir vienīgi dokuments par administratīvās lietas uzsākšanu, bet nav dokumentu par administratīvā soda piemērošanu, jādomā, ka lieta ir izbeigta bez konkrēta rezultāta.

Sabiedrības rīcībā nav dokumentu (dokumenti, fotofiksācija, liecinieku liecības vai jebkādi citi pierādījumi) par notikuma faktiskajiem apstākļiem, laiku, vietu, sekām, kā arī prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu vai kompensāciju. Uz iesnieguma pamata Sabiedrība nav tiesīga jebko maksāt. 

Novērtē šo rakstu: