Iesaki rakstu: 
Solvita Āboltiņa ārpolitikas debašu laikā no augstās Saimes tribīnes aizrautīgi runāja par kompetenci. Jāsaka, ka viņa vienmēr ir izcēlusies ar izcilu kompetenci. Pēc tam, kad viņu – partijas vadītāju, saraksta līderi, daudzu videoklipu varoni - viņas pašas vēlētāji neievēlēja Saeimā, viņa kompetenti "aizsūtīja" jauno kolēģi Jāni Junkuru uz Honkongu, lai varētu saņemt viņam pienākošos mandātu.
Otrreiz savu kompetenci viņa nepārprotami nodemonstrēja, ūjinot un ņirgājoties par Latvijas pensionāriem, kuri bija pulcējušies pie Saeimas nama, lai paustu protestu un sašutumu par savu grūto stāvokli.
Solvitas Āboltiņas partija "Vienotība" ir vadījusi valsti gandrīz visus pēdējos desmit gadus. Šis laiks paliks mums visiem atmiņā ar vismaz 300 000 uz ārvalstīm aizbraukušu Latvijas iedzīvotāju, ar haosu izglītības sistēmā, kurš joprojām turpinās, ar palielinātiem nodokļiem un ekonomikas stagnāciju. Nu jau mēs ekonomikas attīstībā atpaliekam ne tikai no Igaunijas, bet arī no Lietuvas. Šis laiks mums paliks atmiņā ar atteikšanos no lata un apzinātu iedzīvotāju maldināšanu par nozīmīgu ārvalstu investīciju pieaugumu, kolīdz ieviesīsim eiro. Diemžēl notiek tieši pretējais.
Šī pati partija "Vienotība" un tās sadarbības partneri un kolēģi Eiropā – Eiropas Tautas partijas grupa - ilgstoši ir valdošie arī Eiropas Savienībā – gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Šī politiskā spēka realizētās ārpolitikas un iekšpolitikas rezultātā vecās Eiropas valstis plaši atvēra durvis bēgļiem no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Pēdējo gadu laikā vien Eiropā ir nelegāli ieceļojuši vairāki miljoni imigrantu. Un šī Eiropas Savienībā un ilgus gadus arī Latvijā vadošā politiskā grupa nevis cenšas šos procesus apturēt, bet gan imitē darbību, izdodot deklarācijas, kurās, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, aicina dalībvalstis popularizēt pozitīvo islāmu, organizēt islāma garīgo līderu pamanāmību un dot viņiem lielākas iespējas, aicina nodrošināt pedagoģisko aspektu un pat šīs kampaņas iekļaut izglītības sistēmā.
Tieši šie bija tie galvenie iemesli, kāpēc lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu nobalsoja pret, arī es. Balsot par šo rezolūciju neieradās 60 deputātu (balsoja ar kājām), 179 bija pret, 208 atturējās, un tikai 304 nobalsoja par.
Ikviens Eiropas iedzīvotājs arvien skaudrāk un skaudrāk izjūt to, ka nedz Eiropas Savienības ārpolitika, nedz iekšpolitika nav diez ko veiksmīgas. To apliecina gan Lielbritānijas balsojums par izstāšanos, gan nebeidzamās migrantu plūsmas, kuru daļu, protams, centīsies novirzīt arī uz Latviju. Un tas mums radīs daudzas papildu problēmas un riskus.
"Vienotības" un tās Eiropas partneru viedoklis ir skaidri zināms – par liberālu un atvērtu durvju politiku. Esmu daudz runājusi ar Latvijas cilvēkiem - nedz viņiem, nedz man tas nav pieņemami. Es nekad šādai politikai nepiekritīšu. Tāpēc es turpmāk šim jautājumam gan Eiropas Parlamentā, gan Latvijas politiskajās norisēs pievērsīšu vēl lielāku uzmanību. Šī cīņa mums vēl ir priekšā.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
