Pietiek :: Par akaci, kurā ar Čakšas un ZZS gādību bezjēdzīgi tiek samesti nodokļu maksātāju miljoni
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gads jau ir iesācies, un daudzi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir saņēmuši un noslēguši līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 2018. gadam ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Starp tiem ir gan slimnīcas, gan privātās ambulatorās aprūpes iestādes, gan ģimenes ārsti, kuri veic primāro aprūpi.

Visi mediķi ar nepacietību gaida februāra algas lapiņas, kur cer atrast lielo algas pielikumu pēc veselības ministres Andas Čakšas solījumiem, ka slimnīcu personālam algu pieaugums būšot pat par 60%. Tikmēr neoficiāli slimnīcu sapulcēs vadība atzīst, ka īsti nesaprot, kā un kādas algas maksāt. Pēc aprēķiniem vidēji sanāk par 50 eiro, dažiem varbūt par 100 eiro vairāk.

Veselības ministrijas (VM) algu pielikuma bruto skaitļos ir pieaugums, bet pakalpojumu tarifos ir aizmirsts par darbaspēka nodokļiem, elektrības cenu kāpumu, dārgāku benzīnu, medicīnas preču un pārtikas izmaksām. Šos abus kopā - it kā iedoto un reālās izmaksas – tad nākas salikt slimnīcu un ambulatoro pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu vadībai, uz kuru atbildību jau norāda VM un NVD.

Līgumi ir svarīgi arī, lai paredzētu, kur un kādus pakalpojumus nākamajā gadā varēs saņemt iedzīvotāji, pacienti. No šiem līgumiem atteikties arī nevar, jo tad nesaņems nekādu naudu vispār, kaut iekļautie tarifi ir pilnīgi kropli.

Tikai ar uzjautrinājumu var uztvert VM paziņojumus, ka visa centrā ir kvalitatīva pacienta ārstēšana, kaut līdz šim ne VM, ne NVD nav pacentušies ieviest ārstniecības standartus vai kaut vai vadlīnijas, kvalitātes uzraudzības sistēmu un visvienkāršākos kvalitātes indikatorus. Nav skaidrs, kā VM, NVD tiek vērtēts kvalitatīvi ārstēts pacients.

Vai kvalitāte ir tāpēc, ka neviens dikti nesūdzas? Tās ir kārtējās tukšas frāzes. Jau šobrīd no ārstējamām slimībām mirst ļoti augsts pacientu procents un nav kara, krīzes, kad būtu ekstremāli apstākļi. Latvijas ārstniecības iestādēs nemitīgi tiek pirkta medicīniskā aparatūra, ieviestas jaunas metodes, taču rezultāti ir tie paši vecie - pēdējā vieta visās pozīcijās ES. Un nebūt ne naudas apjoms ir vienīgais iemesls, jo tādās valstīs kā Slovākija, Čehija ar nebūt tik lielu finansējumu ārstniecības rādītāji ir ievērojami labāki.

Jau ilgāku laiku VM skandina par reģionālo slimnīcu reformu un darba optimizēšanu. No padomju laikiem ir skaidrs, kuri ir reģionu centri ar savām slimnīcām, kuru nominēšana arī pirms diviem gadiem tika pasniegta kā sasniegums no VM puses. Tika izveidots informatīvais ziņojums par svarīgāko slimnīcu kartējumu, kas gan vairāk bija nepieciešams ES struktūrfondu sadalījumam, nevis balstījās uz reālo analīzi par nepieciešamo veselības pakalpojumu pieejamību un to veidiem reģionos. NVD ik ceturksni apkopo datus par valsts sniegtajiem pakalpojumiem un ir pieejama informācija pilnā apmērā.

Tieši šī iemesla dēļ nav saprotama šī vilcināšanās konkrēta kartējuma plāna izstrādei, kur esot nepieciešams vēl 1,5 gads, lai saplānoto pārējo slimnīcu darbu nākotnē pa profiliem un gultu skaitu. Lai cik skaļi paziņotu par slimnīcu reformu, realitātē tās šobrīd turpina strādāt bez īpašām izmaiņām un arī tikušas pie ES pīrāga vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā. Faktiski arī šeit nekādas reformas nenotiek.

Visa slavenā Eiropas Savienības 2014. - 2020.gada plānošanas perioda Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" īstenošanas noteikumu projekts faktiski ir esošās situācijas fiksācija.

Slimnīcu sadalīšanai 5 līmeņos nav nekādu aprēķinu par nepieciešamajiem veselības aprūpes apjomiem, veidiem reģionā, to attīstību, reģiona perspektīvām. Ir tikai centieni esošo slimnīcu faktisko pakalpojumu apjomu salikt daudzmaz līdzīgi pa kategorijām, salīdzinot tās vienu ar otru... Nesanāca reģionos tās visas salīdzsvarot, satilpināt divos līmeņos, nav problēmu, izdomāja, ka sākotnējie līmeņi būs trīs. Ja vajadzētu, izveidotu arī četrus... Absurdi, bet no viena slimnīcas līmeņa uz otru, nākamo, augstāko dažas slimnīcas var nokļūt piecu minūšu laikā - noslēdzot tik vienu līgumu ar vienu papildu speciālistu... Nekur pasaulē tik krasa slimnīcas līmeņa izaugsme nav paredzēta.

Vēl jo vairāk, skatot kritērijus slimnīcas līmeņu vērtēšanai, rodas apmulsums - kā kritērijs tiek izvirzīta veselības pakalpojuma darbība pēc veselības profilu skaita, un tikai tad pakārtoti arī pēc to veida... Rodas amizanta sajūta, lasot slimnīcu līmeņu kritērijos - "papildus var tikt nodrošināta darbība...". Vārdu sakot - gluži kā pokerā, paskaties, cik un ko vari savākt pa profiliem savā slimnīcā no apkārtnes, un, šādi kombinējot, pacelsi slimnīcu nebijušos līmeņu augstumos.

Latvijas slimnīcas sāk atgādināt VM jaunievestu spēli - "izveido pats", gluži kā IKEA vai LEGO moduļu klucīšus, kur galu galā ar dažādām iespējām izveidot dažādus veselības aprūpes darbības profilus zūd nojēga, vai tam ir kāda saistība ar reģionam nepieciešamo veselības aprūpi vai arī tās ir tikai attiecīgā reģiona slimnīcas īpašnieka biznesa spēlītes, lai viņa rīcībā esošos veselības aprūpes resursus deklarētu NVD pēc iespējas "skaistākā iepakojumā" (lasīt - augstākā slimnīcas līmenī) un lai noslēgtu lielāku peļņu nesošu līgumu...

Tikpat saprotama ir ZZS nevēlēšanās meklēt vainīgos e-veselības ieviešanā valstī, jo tā ir tieša ZZS atbildība, kas veselības nozari ir paņēmusi savas partijas pārziņā nu jau pēdējos 4 gadus. Iespējams, ka ir bijušas problēmas izstrādes gaitā, taču skaļie veselības ministres paziņojumi, ka sistēma esot gatava darbam un tai pretojoties tie, kas negrib caurspīdīgumu un uzskaiti veselības aprūpes sistēmā, neiztur nekādu kritiku. Šobrīd nav ne caurspīdīguma, ne uzskaites, ir vienkāršs brāķis, kurš atšķirībā no tikpat neizdevušās e-skolas tiek uzspiests pilnīgi visiem Latvijas mediķiem.

Izbrīnu raisa VM nevēlēšanās diskutēt, runāt par e-veselību ne ar mediķiem, ne ar pacientiem, ne ar IT speciālistiem, kaut daudzi eksperti ir ļoti argumentēti norādījuši uz e- veselības sistēmiskām problēmām, kuras neizzudīs pašas no sevis, tās neizdosies pielabot, jo to atrisināšanai jābūt kardinālām izmaiņām e-veselības informācijas sistēmas pamatos. Bet to paveikt VM nav iespēju, tad būtu jāatzīst, ka esošā e-veselība ir brāķis, atmaksājot ES vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Vai VM cer, ka ar laiku visiem apniks runāt "kā pret sienu", viss apklusīs un tad varēs beidzot uzsākt reālo e-veselības ieviešanu, t.i. veidot to no jauna, no nulles? Atgādināsim, ka e-veselībā ar grūtībām darbojas tikai e-recepte un e-darbnespējas lapa, bet vēl jāievieš pacientu medicīniskās informācijas un pacientu pieraksta moduļi... Kā būs ar tiem?

Vārdu sakot, pašreizējās VM reformas norit ar faktisko saukli "esam, kādi esam" jeb "izmainies uz to, kas esi", t.i. nekas nemainās... Bet toties kādas prēmijas un piemaksas par to var saņemt, pat neko neuzsākot darīt...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

FotoLatvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja noziedzības mecenāti - PSKP un VDK nomenklatūras visnelietīgākā, visalkatīgākā, nacionāli visreakcionārākā daļa, kooptējot savā bandā nekaunīgi izveicīgus parvēnijus no pārējiem sociālajiem slāņiem.
Lasīt visu...