Par arestētajos Ventspils uzņēmumos izzagto naudu pirktas villas un „pils” Krētā
Imants Liepiņš30.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem vismaz 150 tūkstoši eiro no naudas, kas izsūkta no Ventspils kriminālprocesos arestētās naudas, iztērēti privātas villas iegādei Krētas vidienē, ar skatu uz jūru. Un tas nav bijis pirmais par arestēto naudu veiktais pirkums. To dokumentē e-pasti un citi dokumenti, kas parāda prokuratūras arestēto Ventspils uzņēmumu „mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni darbības, arestēto uzņēmumu līdzekļus sistemātiski pārceļot savā īpašumā un/vai kontrolē.
2015. gada 18. novembrī kāds grieķis Nikoss Masioudakis rakstīja Rūdolfam Meroni, ka ir atradis 100 kvadrātmetrus lielu māju Aggelianas ciemā Krētā, netālu no Panormosas pilsētiņas uz rietumpusi no Krētas salas galvaspilsētas Irakleio. Mājai ir divas lielas guļamistabas, pagrabs, tās galveno daļu aizņem liela dzīvojamā/ēdamistaba, un tā atrodas uz 666 kvadrātmetrus liela zemesgabala. Sekoja kaulēšanās par cenām, taču no e-pastiem redzams, ka galējā summa bijusi 150 tūkstoši eiro.
Nauda pirkumam ņemta no firmas Comar Invest struktūrvienības Grieķijā, kura pati tikusi nodibināta par līdzekļiem, kas izshēmoti no Ventspils uzņēmumiem. Tās dibināšanā piedalījusies R. Meroni „palīdze” Diāna Jukna no Mārupes, kura kopā ar R. Meroni dažādos periodos ieņēmusi amatus AS Ventbunkers, kas pakļauta prokuratūras uzliktajiem arestiem.
Spriežot pēc R. Meroni personīgās sarakstes ar dažādiem nekustamo īpašumu mākleriem, nekustamo un kustamo īpašumu meklēšana atpirkšanai no Grieķijas īpašniekiem sākusies vēl pusotru gadu pirms šī konkrētā darījuma, tātad runa ir par iepriekš izplānotām darbībām organizētā grupā, mantkārīgos nolūkos, sevišķi lielos apmēros.
Pēc iegādes sākušies remontdarbi: tos izplānojis kāds vietējais inženieru birojs, savukārt celtniecības firma Tetraktis par saviem darbiem prasījusi 10'455 eiro (ar PVN).
Tetraktis darbu vadītājs Antonionis Hatzidakis (kuru kādā citā vēstulē R. Meroni raksturo kā „cilvēku, kam es Grieķijā uzticos visvairāk no visiem”) e-pastā ar nosaukumu „Paplašināšanas Projekts Aggelianā” sajūsmas pilnā tonī rakstiski apsola R. Meroni: „Esmu priecīgs, ka tev patika plāni, mēs strādāsim uz pieminētajām pārmaiņām un atgriezīsimies rīt ar jauno plānu versiju! Protams, ka uz jumta var atļauties uzlikt džakuzi baseinu, tā kā mēs parūpēsimies arī par to!”
Tālāk no šīs vēstules var saprast, ka tā nav pirmā māja, kura iepirkta attiecīgajā Krētas apvidū, un ka tobrīd jau notiek darbi īpašumā, kas agrāk piederējis kādam vietējam iedzīvotājam Iraklim. Tiek apspriesti arī mazāki remontdarbi īpašumā, ko sarakstes dalībnieki paši sauc par „Aggelianas pili”.
Ir pilnīgi izslēgta iespējamība, ka vairāku, cita par citu lielāku īpašumu pirkšanai Grieķijā nauda varētu būt nākusi no paša R. Meroni profesionālās darbības ienākumiem vai iekrājumiem: kā parāda izziņa par viņa ienākumiem un nodokļiem 2014. un 2015. gadā, R. Meroni oficiālie ienākumi bijuši tikai 181,2 tūkstoši Šveices franku no Latvijas firmām 2014. gadā, kam jāpieskaita 6324 franki no viena Austrijas uzņēmuma.
Viņa ieņēmumi no divām Šveices un sešām Francijas firmām bijuši nulles apmērā, vēl kāds honorārs ienesis 61,2 tūkstošus franku, bet pamatdarbs advokātu birojā ienesis nožēlojamus 1250 frankus mēnesī (pie Šveices vidējām algām tā ir aptuveni desmitdaļa no skolotājas mēnešalgas). Summa tātad ir 263,8 tūkstoši franku (211 tūkstoši eiro), savukārt 2015. gadā R. Meroni oficiālie ieņēmumi nokritušies līdz 238,7 tūkstošiem franku.
Savukārt vēl mēnesi pirms tam nosūtīts, ar 2015. gada 21. oktobri datēts Rūdolfa Meroni e-pasts atklāj, ka iepriekš Iraklim piederējušajā daudzstāvu ēkā tikuši veikti nesaskaņoti būvdarbi, tālab pēc īpašuma pārņemšanas tie jālegalizē. R. Meroni atbilde uz Tetraktis vēstuli parāda, ka viņš „Irakļa mājas” pirmajā stāvā plāno ierīkot restorānu:
„Paldies tev, Antonios. Ideja par restorānu pastāv. Mūsu draugi un es - mēs visi dievinām krētiešu ēdienu. [...] Bet pēc dažām dienām mums gribētos nomainīt ēdienu veidu. Mums visiem garšo Āzijas virtuve. Lielākoties asa Taizemes, Ķīnas vai korejiešu, vai vjetnamiešu virtuve. Iespējas dabūt tādu Rētimno apvidū ir ļoti ierobežotas. [...]
Pagaidām es redzu:
Pirmais stāvs: (ziemas) restorāns un virtuve
Otrais stāvs: trīs istabas viesiem ar trim vannasistabām
Trešais stāvs: dzīvoklis ar vannasistabu tam pārim, kas vadīs restorānu
Dārzā: ārpus restorāna — dārzs ar bāru
Un tā, vēl viens projekts ir radīts :)))
Ar sveicieniem,
Dr. Rūdolfs Meroni
Meroni & Schmid.”
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
