Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā
Vecāku grupa*30.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 vispārējās izglītības mācību satura un pieejas pilnveides projektam, kas paredz, ka Latvijas izglītības sistēmas centrā jau no šī gada 1. septembra beidzot būs Latvijas bērnu intereses.
No vienas puses, šāda pieeja ir katra Latvijas bērna un jaunieša individuāls ieguvums. No otras puses, mazā iedzīvotāju skaita dēļ šāda pieeja ir galvenais Latvijas ilgtspējīgas pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījums, vienlaikus skaidri apliecinot, ka ģimene kā vērtība un atbildīga attieksme pret nākamajām paaudzēm ir ne tikai formāli ierakstīta Satversmes preambulā, bet darbojas arī praksē.
Iepriekšējos gados atbilstoši Satversmes 112. pantam, kurā ikvienam paredzētas tiesības uz izglītību, Latvijā kļuvis vispāratzīts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz fizisku vietu skolas solā un arī ka izdevumi par mācību līdzekļiem nedrīkst būt par praktisku šķērsli bērna iespējām iegūt izglītību. Ar Skola2030 izpratne par Satversmes 112. pantā paredzēto tiesību saturu tiek būtiski pilnveidota tādējādi, ka tajās tiek ielasītas katra bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību, ar to saprotot, ka visa Latvijas izglītības sistēma un šīs nozares profesionāļu darbs sistemātiski jāorganizē tā, lai katru bērnu prasmīga pedagoģiskā darba rezultātā viņa profesionālajā izaugsmē aizvestu pēc iespējas tālāk.
Uzskatām, ka mūsu paaudzes pienākums un atbildība ir vadīt bērnu izglītošanās procesu tā, lai skolas gadu laikā viņi mācītos ar prieku un patiesu interesi, lai viņi uzdrīkstētos meklēt un radīt inovatīvus risinājumus un lai attīstītu mūsu bērnos ieradumu patstāvīgi mācīties visa mūža garumā, kas turpmākajā dzīvē nodrošinās viņu spēju reaģēt uz pārmaiņām.
Ievērojot minēto, aicinām Saeimu nevilcinoties izteikt likumdevēja gribu un apņemšanos iestāties par BĒRNU interesēm izglītības jomā, pieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos likumprojektus un tādējādi tieši dodot izpildu varai uzdevumu plānotajā laika grafikā īstenot Skola2030 paredzētos konceptuālos kvalitatīvās izglītības principus katrā Latvijas skolā.
Latvijas nākotne ir gudru un laimīgu bērnu rokās! Jums, Latvijas 12. Saeimas deputāti, vai nu ir iespēja ieiet vēsturē un ielikt jaunus pamatus Latvijas turpmākajiem 100 gadiem, vai arī ir iespēja tos sagraut. Ir jāizdara izvēle starp viegliem un pareiziem lēmumiem.
“Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” ir teicis mūsu dižgars Rainis.
Vienlaikus neatkarīgi no Skola2030 principu kā Latvijas izglītības sistēmas stratēģisko principu nostiprināšanas aicinām nevilcināties arī ar skolotāju profesijas prestiža uzlabošanu un skolotāju motivēšanu, t.sk. atalgojuma ziņā, kam ir nozīmīga loma minēto principu praktiskā īstenošanā.
* Kopā 28 parakstītāji
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
