Iesaki rakstu: 
Tūlīt pēc vēlēšanām partijas sāks dalīt krēslus un shēmot, savukārt “eksperti” - komentēt rezultātus, papildus piekabinot klasisko “Nu, es tā jau arī prognozēju” frāzi.
Pašreiz vēlēšanu rezultātu uzmanības centrā ir Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kurai politologs Ojārs Skudra mēģina piesiet ministra krēslu. Lai arī tas ir reāli, tomēr tas nebūtu ētiski - izvirzīt par ministru cilvēku, kurš saņēmis 6500 plusu un 6300 mīnusu. Turklāt ir skaidrs tautas viedoklis, ka bijušajai tieslietu ministrei un Saeimas spīkerei vairs nav ko darīt valsts pārvaldē. Viņai ir ierādīta sava vieta.
Bet vai viņa tur sēdēs? Iespējams, viņa nerēķinājās ar šādu reakciju un domāja, ka ir nemirstīga jeb paliks šajā amatā in perpetuum. Līdz ar to šis ir kārtējais pierādījums tam, ka cilvēks nespēj tikt galā ar varu, kas viņam dota.
Tomēr allaž pastāv iespēja, ka Vienotība var arī “uzmest” savu vēlētāju. Nesen Sandra Veinberga savā rakstā pauda, ka, lai tiktu vaļā no nevēlamiem cilvēkiem Saeimā, jāizsvītro pirmie pieci kandidāti jeb līderi. Taču šī svītrošana ne vienmēr mazina šo cilvēku ietekmi partijas aprindās, jo politiku veido kadri. Tāpat arī kadri ne vienmēr ir pārstāvji un vice versa.
Būtu naivi domāt, ka Vienotība savai mātei nesarūpēs kādu amatu, kurā nevajag tikt ievēlētam. Viņa varētu būt kādas ministrijas padomniece, kāda ministra parlamentārā sekretāre vai frakcijas konsultante. Jā, tāda lieta pastāv, ka bez ietekmes (un amata) viņa nepaliks, jo tieši viņa vadīja Vienotību šos gadus un lielā mērā noteica tās politiku. Tieši viņa no trīs apvienības līdzpriekšsēdētājiem kļuva par priekšsēdētāju, pastumjot malā Aigaru Štokenbergu un Ģirtu Valdi Kristovski.
Solvita Āboltiņa arī nav harizmātiska līdere un nekad tāda nav bijusi. Vairākos raidījumos ar degunu gaisā ir runājusi kā ciniska un augstprātīga kundzīte, kurai nekas cits kā vien amats neinteresē. Savus politiskos oponentus “caur ziediem” sauc par muļķiem un neprašām. Tieši šīs rakstura iezīmes parāda, ka viņa NAV stipra un spilgta personība, kā līdz šim sevi centusies pasniegt, turklāt arī attieksme ārpus raidījumiem nav labāka.
Lato Lapsam ir taisnība, sakot, ka viņa ir pelnījusi šādu vēlētāju attieksmi. Kā viņš teica: “Cilvēks var ar 150 kilometriem pašauties garām pa Bauskas šoseju – kam negadās. Tas, ka tu dažādās reizēs stāsti - ne ta' gulēji, ne ta' guļot satiki velosipēdistus, kurus pamanīji... tad tu, cilvēks, nevari tām mēslu vabolēm, kas skatās televizoru, pateikt: "Atvainojiet, piedodiet, es tā negribēju!"”
Nedrīkst arī aizmirst būtisku faktu, ka Āboltiņas dēļ Saeima nobalsoja PAR elektroniskās robežas šķērsošanas sistēmas ieviešanu, kas ļāva viņas vīra biznesam gūt monopoltiesības šajā jaunajā biznesā. Ja viena cilvēka interesēs var izbīdīt tādu likumprojektu, tad to var traktēt nekā citādi kā valsts nozagšanu.
Līdz šim Vienotība ir lielā mērā noteikusi valdības darba kārtību un politisko kursu. Tagad, kad līdere ir teju vai “izsvilpta”, partijā var rasties iekšējas domstarpības – vismaz lielākas nekā līdz šim.
Un visbeidzot vēl viena lieta, par kuru Solvitai Āboltiņai vajadzētu uzņemties atbildību. Saskaņā ar CVK datiem šajās Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,8% vēlētāju. Jāņem vērā, ka katru gadu kopš neatkarības atgūšanas Saeimas vēlēšanās piedalās arvien mazāk cilvēku. Šī apātija ir valdošās varas attieksmes rezultāts pret tiem, kas viņiem to ir uzticējusi. Arī Āboltiņa, četrus gadus esot otrā svarīgākā persona Latvijas politikā, neko nedarīja, lai kaut mazliet šo attieksmi uzlabotu.
Avoti:
4. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/529542-eksperti_aboltinas_nepopularitate_ir_vinas_pasas_nopelns
5. http://apollo.tvnet.lv/zinas/saeima-neiekluvusajai-aboltinai-prognoze-ministra-amatu/668064
FOTO: kaut kur google paņemts
KOLĀŽA: Mana draudzene
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
