Pietiek :: Par iesaistītajiem mežzinātniekiem, kas melnu muti aizstāv jaunos izciršanas grozījumus
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es ticu zinātniekiem. Tāds ir mans izejas stāvoklis. Ja zinātnieks kaut ko saka, es viņam ticu tāpēc, ka viņš ir zinātnieks. Pat tad, ja divi zinātnieki saka pretējas lietas, es mēģinu saglabāt nostāju, ka viņiem abiem ir taisnība (jo tā tiešām bieži gadās). Ja man tomēr jāizšķiras, atliek skatīties uz pētījumiem, ar kuriem zinātnieks savus izteikumus pamato. Ar manu ticību nav viegli tagad, kad tiek apspriesti Zemkopības minstrijas virzītie grozījumi koku ciršanas noteikumos (sīkāk par tiem šeit).

Es ticu Dagnim Dubrovskim, kad viņš saka, ka meža īpašnieku peļņu no koksnes pārdošanas var palielināt, cērtot tievākus kokus un to vietā stādot selekcionētus stādus, lai gan cērtamu vecumu sasniegušu mežu platības samazināsies.

Es ticu somu zinātniekam Perti Saurolam, kas saka, ka Somijā meži, dzenoties pēc lielākas peļņas, nosaimniekoti tik tālu, ka sugu, kas atkarīgas no lieliem kokiem (ērgļi, pūces), populācijas balstās uz mākslīgu ligzdu uzstādīšanu. Vajadzētu izvērtēt plānoto grozījumu ietekmi uz vidi Latvijā.

"Ekofašisti! Vai jums vēl nepietiek? Vai tiešām tā ienīstat Latvijas tautu?" atbild Dagnis Dubrovskis.

Es ticu Jurģim Jansonam, ka priedei, lai atjaunotos, nepieciešama gaisma. Es ticu, ka klajā vietā priede aug labāk nekā noēnojumā. Vai "Silavai" ir pētījumi, kas parāda, ka ar 0,2 ha atvērumiem, kas atļauti piejūras ierobežotas saimnieciskās darbības zonā, nepietiek, lai priedes varētu atjaunoties?

"Tas stulbums ir jāizbeidz! Tad jau varētu prasīt zinātnisku pamatojumu tam, kāds šobrīd mēnesis!" atbild Jurģis Jansons. Nelieši un nejēgas tie, kas atraduši "Silavas" pētījumu, ka šādos atvērumos priedes var atjaunot!

Aizbrauksim uz mežu apskatīties! Un Zemkopības ministrija rīko ekskursiju, pēc kuras secina: "Katrs no mums redz to, ko grib." Tieši tā! Lai nu kam, bet iesaistītajiem zinātniekiem vajadzētu zināt, ka pieeja "aizej un apskaties" zinātnē varbūt bija pieņemama pirms pāris gadu tūkstošiem ("Skaidrs, ka bezdelīgas ziemu pavada ezeru dūņās! Visi taču redz, kā tās rudenī salaižas ezeros!" "Protams, griezes uz ziemošanas vietām iet kājām! Tu taču esi redzējis, cik tizli grieze lido!"), bet mūsdienās vairs ne.

Un tā vietā, lai diskusijās liktu galdā vienu pētījumu pēc otra, iesaistītie mežzinātnieki (kas, protams, ir vienīgie vērā ņemamie zinātnieki šajā kompānijā), melnu muti aizstāv Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus... Un pat neiepīkstas par to, ka šie grozījumi neatbilst viņu pašu (zinātnē balstītajiem?) priekšlikumiem.

Kad Zemkopības ministrija saka, ka mežizstrādes apjomi nepalielināsies, bet īpašniekiem būs lielāka peļņa, Dagnis Dubrovskis neatgādina, ka viņa aprēķinu pamatā ir pieņēmums par izcirstā apjoma pieaugumu privātajos mežos par 30% un arī piedāvātie galvenās cirtes caurmēri ir citi.

Kad Zemkopības ministrija saka, ka piejūras priežu mežos būtu atļaujamas divus hektārus lielas (lielākas nekā Latvijā vidēji) kailcirtes, Jurģis Jansons neiebilst, ka "Silava" ierosināja atļaut divreiz mazākus izcirtumus.

Es joprojām ticu zinātniekiem. Bet mana ticība prasa saprast, ka no zinātniekiem var saņemt ne tikai zinātni, bet arī demagoģiju, un prast atšķirt vienu no otras. Eh... nav vienkārša lieta tā ticība!

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...