Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2012.gada 3.jūlijā ir saņēmis un izskatījis Jūsu 2012.gada 30.jūnija iesniegumu, kurā lūgts sniegt informāciju par to, kādu izglītību ir ieguvusi Biroja priekšnieka vietniece I.Jurča un Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas darbiniece A.Kodola un vai šī izglītība ļauj minētajām Biroja amatpersonām sniegt juridiskus atzinumus un veikt kontroli par pārbaudes materiāliem.
Birojs, atbildot uz iesniegumu, sniedz Jums šādu vispārpieejamo informāciju.
Proti, Biroja priekšnieka vietniece (korupcijas novēršanas jautājumos) I.Jurča 1986.gadā Rīgas Politehniskajā Institūtā (pēc nosaukuma maiņas - Rīgas Tehniskā universitāte) ir ieguvusi inženiera - ekonomista kvalifikāciju. Saskaņā ar Biroja rīcībā esošo informāciju laika periodā no 2000. līdz 2003.gadam I.Jurča ir studējusi Latvijas Policijas akadēmijā Publisko tiesību specialitātē. Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste A.Kodola 2000.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir ieguvusi ekonomikas bakalaura grādu un 2007.gadā SIA Biznesa augstskola Turība ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
Attiecībā uz iesniegumā uzdoto jautājumu, vai minētā izglītība ļauj iepriekšminētajām Biroja amatpersonām sniegt juridiskus atzinumus un veikt kontroli par pārbaudes materiāliem, Birojs sniedz šādu skaidrojumu.
Gan Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos), gan Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciālista amata pienākumi ir noteikti amata aprakstā, kuru ir apstiprinājis Biroja priekšnieks. Amata aprakstā ir iekļautas prasības, tai skaitā, attiecībā uz amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un amata pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešās daļas 3.punktā noteikto par Biroja amatpersonu var būt persona, kura ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi. Līdz ar to augstākās izglītības nepieciešamība ir obligāta prasība visām Biroja amatpersonām.
Prasības par konkrēto amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi amata aprakstā ir iekļautas, ņemot vērā katrā konkrētajā amatā veicamos pienākumus.
Proti, ņemot vērā, ka Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos), kurš ir Biroja korupcijas novēršanas bloka administratīvais vadītājs, amata pienākumi ir saistīti ar politikas plānošanu korupcijas novēršanas jomā un padoto struktūrvienību (t.i., Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas, Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas un Korupcijas novēršanas nodaļas) administratīvo vadību, Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos) amata aprakstā ir noteikts, ka amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama augstākā izglītība, kas papildināta ar papildus apmācību korupcijas novēršanas jautājumos un vadības zinībās. Attiecībā uz amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos) amata aprakstā ir noteiktas šādas prasības: 5 gadu darba pieredze jomā, kas saistīta ar normatīvo aktu piemērošanu, citu juridisko, fizisko personu uzraudzību, kontroli, administratīvo aktu sagatavošanu, izpratne par valsts pārvaldes jautājumiem, pieredze vadošā amatā ilgāka par 3 gadiem, regulāra zināšanu papildināšana vadības zinībās.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Biroja priekšnieka vietnieces (korupcijas novēršanas jautājumos) I.Jurčas izglītība un profesionālā pieredze (proti, laika periodā no 1996.gada līdz 2003.gadam - darbs Valsts ieņēmumu dienesta inspektores un daļas vadītājas amatā, un kopš 2003.gada jūlija ieņemamais vadītājas amats Biroja nodaļā, kas kontrolē valsts amatpersonu darbību (kas sevī, tai skaitā ietver, Biroja interešu pārstāvību Saeimā, Ministru kabinetā, piedalīšanos normatīvo aktu izstrādē), kā arī Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos) amata pienākumu pildīšana viņa prombūtnes laikā un starpinstitūciju darba grupu vadīšana) atbilst Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos) amata aprakstā noteiktajam par amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālajām iemaņām.
Saskaņā ar Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciālista amata aprakstā noteikto minētā amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama augtākā juridiskā, ekonomiskā vai finanšu izglītība. Savukārt, attiecībā uz amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciālista amata aprakstā ir noteiktas šādas prasības: darba pieredze jomā, kas saistīta ar normatīvo aktu piemērošanu, citu juridisko, fizisko personu uzraudzību, kontroli, administratīvo aktu sagatavošanu, izpratne valsts pārvaldes jautājumos, regulāra zināšanu papildināšana kursos, semināros, iepazīstoties ar juridisko literatūru un tiesību aktiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenās speciālistes A.Kodolas izglītība un profesionālā pieredze (laika periodā no 1998.gada aprīļa līdz 2003.gada novembrim - darbs Valsts kontrolē Valsts revidenta palīga un valsts revidenta amatā, no 2004.gada aprīļa līdz 2005.gada oktobrim - vecākā referente un nodaļas vadītāja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un kopš 2005.gada oktobra - galvenais speciālists Biroja nodaļā, kas kontrolē valsts amatpersonu darbību) atbilst Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciālista amata aprakstā noteiktajam par amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālajām iemaņām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
