Par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšlikumiem: pilns pārskats

Zinātniskā darba, kas veikts likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu pārejas noteikumos noteiktajā termiņā, VDK zinātniskās izpētes komisijas pārskata konference sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Fridriha Eberta fondu, noritēs 2018. gada 13., 14. un 15. jūnijā.

Savukārt darba pārskata par periodu līdz 2018. gada 31. maijam iesniegšana noritēs, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja 2016. gada 30. jūnija Nr. 01-13e/2670 norādīto un atbilstošu Latvijas Universitātes rektora izdoto rīkojumu, būs iesniegts ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos.

Ievērojot 2018. gada 25. maijā vienošanos starp komisijas, Latvijas Universitātes, Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem par cenzūras nepieļaujamību, zinātnisko darbu publicēšanu komisijas rakstu krājumu veidā plānots veikt 2018. gada laikā.

Ievērojot institūciju viedokļus, iesniedzam arī Linarda Muciņa veidoto likumprojektu.

Pielikumā:

1) Likumprojekts Atklātības likums uz 12 lapām.

2) Ministru kabineta rīkojuma projekts uz 11 lapām;

3) Ministru kabineta rīkojuma projekts uz 2 lapām.

Likumprojekts: Atklātības likums (Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums)

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis, īstenojot Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.

2. pants. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas dokumenti

Visi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas publisko institūciju dokumenti (turpmāk - okupāciju dokumenti), kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta.

Okupāciju dokumentu arhīvi, kas nav nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta. Minētie dokumenti pakāpeniski nododami Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Okupāciju dokumentus, kas nav nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam un kas sniedz ziņas par valsts varas īstenotāju rīcību, Latvijas Nacionālā arhīvs pēc pašiniciatīvas vai saņemot attiecīgu lūgumu no dokumentu turētāja novērtē un lemj par attiecīgo dokumentu piederību pie nacionālā dokumentārā mantojuma.

3. pants. Tiesību tikt aizmirstam un tiesību ierobežot datu apstrādi ierobežošana

Tiesības tikt aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai - Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā (turpmāk arī pētniecība).

Latvijas vēstures pētniecībai un tās rezultātu publicēšanai par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijam nav nepieciešama šajos dokumentos un publikācijās minēto datu subjektu piekrišana un informēšana par datu izmantošanu, tai skaitā par starptautisku sadarbību pētniecības veicināšanai. Tiesības iebilst nav attiecināmas.

Ziņu, ko privātpersonas sniedz no brīvas gribas un bez atlīdzības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei Latvijas vēstures pētniecības nolūkiem, izmantošanas tiesības nav atsaucamas.

4. pants. Pētījumu rezultātu pieejamība un atgriezeniskā saite

Latvijas vēstures pētniecības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei, kas norit ar valsts finansējuma atbalstu vai ko veic valsts augstskolas un valsts zinātniskās institūcijas, rezultātu publicēšanā priekšroku dod atklātām publikācijām. Neatkarīgi no finansējuma un pētniecības veicēja atsevišķa datu subjekta informēšana par pētniecību un tās rezultātiem nav nepieciešama.

Latvijas vēstures pētniecības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei, izmantojot šā likuma priekšrocības, rezultātu publikācijām ārpus Latvijas Republikas attiecināma Obligāto eksemplāru likumā noteiktā kārtība. Iespieddarbi neatkarīgi no to izdošanas vietas viena eksemplāra apmērā iesniedzami arī Latvijas Nacionālajam arhīvam gada laikā no to izdošanas.

Lai veidotu atgriezenisku saiti, Latvijas vēstures pētniecības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei rezultātu izdevējam un publicētājam jāinformē autori par saņemtajām atsauksmēm. Datu subjektam nav tiesību pieprasīt labojumu veikšanu zinātniskajās un populārzinātniskajās publikācijās. Plašsaziņas līdzekļos neprecīzas personas datu informācijas publikācijas gadījumā datu subjektam ir tiesības lūgt precizēt sniegto ziņu saturu.

4. pants. Pētniecības organizēšana

Okupāciju dokumentu pētniecību var veikt jebkura fiziska persona pati pēc savas iniciatīvas vai arī augstskolas, zinātniskās institūcijas, plašsaziņas līdzekļa, izdevēja, biedrības vai nodibinājuma uzdevumā.

Pētniekiem, kuriem ir zinātniskais grāds, lūdzot pieeju okupāciju dokumentiem, nav jāsniedz ziņas par paredzēto pētījumu. Citiem pētniekiem jānorāda pētījuma temats, pētījuma pasūtītājs un pētījuma veikšanas finansēšanas avots, ja tas atšķiras no pētījuma pasūtītāja.

Pētnieki, īstenojot jaunrades tiesības, tai skaitā zinātniskās jaunrades tiesības, un vārda brīvību, ievēro objektivitāti, godaprātu, seko akadēmiskā godīguma principiem ziņu izklāstā. Avotu un ziņu izklāsta precizitātei jāveicina citu pētījumu veikšanu un jābūt pietiekamai publisko diskusiju veikšanai.

Latvijas Nacionālais arhīvs, kā arī citas valsts institūcijas, kuru rīcībā ir okupāciju dokumenti, atklājot apzinātu īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanu vai rupju akadēmiskā godīguma neievērošanu, brīdina pētnieku vai, ja pētniecība veikta juridiskas personas uzdevumā, attiecīgo juridisko personu par šādas rīcības nepieļaujamību. Ja minētie pārkāpumi atkārtojas gada laikā, dokumentu turētājs var lemt par atļaujas darbam ar attiecīgajiem dokumentiem anulēšanu uz gadu. Ja vienas juridiskas personas uzdevumā vairāki pētnieki gada ietvaros pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti veic minētos pārkāpumus, dokumentu turētājs var lemt par atļaujas darbam ar attiecīgajiem dokumentiem anulēšanu uz gadu visiem attiecīgās juridiskās personas uzdevumā veicamajiem pētījumiem.

6. pants. VDK dokumenti

Valsts drošības komitejas, kā arī to tiesisko priekšteču (turpmāk - VDK) dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma daļa, kuras izpratne ir Latvijas Republikas valstiskuma pamatā. Sā likuma izpratnē VDK dokumenti ir ziņa vai ziņu kopums, kas fiksēts, uzglabāts vai nodots jebkurā tehniski iespējamā veidā, ja:

vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK;

to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību;

tie atrasti VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu oficiālajās vai konspiratīvajās telpās;

no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu darbiniekiem.

7. pants. Tiesības uz informāciju

Latvijas Nacionālais arhīvs sniedz bez atlīdzības izziņu personām par VDK dokumentiem, kas satur informāciju par attiecīgo personu, ja izziņas pieprasītājs ir:

politiski represētā persona,

persona, par kuru VDK slepeni vākusi ziņas,

persona, par kuras slepenu sadarbību ar VDK sniedz ziņas VDK dokumenti,

1.-3. punktā minēto personu nāves vai rīcībnespējas (daļējas un pilnīgas) gadījumos pirmās, otrās, trešās pakāpes radinieki un aizgādņi.

Šā panta pirmajā daļā minētajām personām izsniedz attiecīgo dokumentu kopijas, izmantojot drošus sakaru līdzekļus, ja ir nopietni apgrūtināta to pārvietošanās.

Lai nodrošinātu pētījumu precizitāti, pētniekiem ir tiesības bez maksas personiski, izmantojot personiskos līdzekļus, veikt audiovizuālu fiksēšanu dokumentus saudzējošā veidā. Samaksa par kopijām nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas izmaksas. Audiovizuāli fiksēto dokumentu kopijas publicējamas tikai pētījuma ilustrēšanas vai popularizēšanas nolūkā. Dokumentu krājumus (arī tulkojumus) var izdot, tikai saņemot Latvijas Nacionālā arhīva atļauju.

8. pants. VDK dokumentu digitalizācija un publicēšana tiešsaistē

Latvijas Nacionālais arhīvs pakāpeniski veic VDK dokumentu digitalizāciju, to pabeidzot ne vēlāk kā 2028. gada 4. maijs.

VDK dokumentu digitalizācijas un publikācijas tiešsaistē tīmekļa vietnē prioritāti kārtējā gadā nosaka, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma, ko sniedz reizi gadā. Nosakot 2018. gada un 2019. gada prioritātes, jāievēro, ka šādas dokumentu grupas jāpublicē sekojošos termiņos:

Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas - līdz 2019. gada 20. decembrim, ja nav noteikts citādi:

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmo sekretāru - Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju - Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

LPSR Tautas Komisāru Padomes un LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju - Viļa (Jāņa Vilhelma) Lāča, Jāņa Peives, Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīņa Breša - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas otro sekretāru - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja locekļu - līdz 2018. gada 20. decembrim

LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija locekļu - līdz 2018. gada 31. decembrim;

LPSR iekšlietu tautas komisāru, LPSR valsts drošības tautas komisāru, LPSR valsts drošības ministru, LPSR iekšlietu ministru, LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju - līdz 2018. gada 23. augustam;

LPSR iekšlietu tautas komisāru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR valsts drošības tautas komisāru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR valsts drošības ministru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR iekšlietu ministru pirmo vietnieku un vietnieku, LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru pirmo vietnieku un vietnieku, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR Tautas Komisāru Padomes locekļu, LPSR Ministru Padomes locekļu - Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, vietnieku, ministru, ministru vietnieku un komiteju ar LPSR Ministru Padomes locekļa tiesībām priekšsēdētāju un to vietnieku, LPSR Zinātņu akadēmijas prezidentu un to vietnieku - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldes un LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lietu pārvaldnieku, to vietnieku un daļu vadītāju - līdz 2019. gada 20. decembrim;

Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmo un otrie sekretāru, biroja locekļu;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas daļu vadītāju, to vietnieku, nodaļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un to vietnieku;

Latvijas Komunistiskās partijas republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības pirmo sekretāru;

Latvijas Komunistiskās partijas republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības otro sekretāru;

Latvijas Komunistiskās partijas republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu (tautas) deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētāju;

LPSR Iekšlietu tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības ministrijas, LPSR Iekšlietu ministrijas un LPSR Valsts drošības komitejas daļu priekšnieku, daļu priekšnieku vietnieku, nodaļu priekšnieku un nodaļu priekšnieku vietnieku;

Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās Komitejas pirmo sekretāru un biroja locekļu;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas instruktoru;

Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības, Vissavienības politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskās nodaļas, Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas republikāniskās nodaļas vadītāju un vadītāju vietnieku;

PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto LPSR, PSRS Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR;

LPSR prokurora, LPSR prokurora vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē vadītāju, vadītāja vietnieku un darbinieku.

LPSR VDK ziņojumi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai Komitejai un LPSR Ministru Padomei - līdz 2018. gada 31. decembrim;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja protokoli - līdz 2019. gada 31. decembrim;

LPSR VDK operatīvo uzskaišu u.c. kartotēkas, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 30. aprakstam un kas sastāv no 18 lietām (kartotēkām), - līdz 2019. gada 31. janvārim, no kurām LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka, LPSR VDK operatīvās uzskaites kartotēka un LPSR VDK ārštata darbinieku uzskaites kartotēka, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 30. apraksta 1., 2., 3. un 4. lietai (kartotēkai), - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam;

LPSR VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 25. aprakstam un kas sastāv no 53 lietām (žurnāliem), - līdz 2019. gada 31. janvārim, no kurām LPSR VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnāls (nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnāls), kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 25. apraksta 10. lietai (žurnālam), - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam;

LPSR VDK 1. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 1. aprakstam un kas sastāv no 27 lietām - līdz 2019. gada 25. martam;

LPSR VDK 2. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 2. aprakstam un kas sastāv no 101 lietas - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK 3. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 3. aprakstam un kas sastāv no 30 lietām - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK 4. daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 4. aprakstam un kas sastāv no 99 lietām - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK 5. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 5. aprakstam un kas sastāv no 4 lietām - līdz 2019. gada 25. martam;

LPSR VDK 6. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 6. aprakstam un kas sastāv no 41 lietas - līdz 2019. gada 14. februārim;

LPSR VDK 7. daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 7. aprakstam un kas sastāv no 138 lietām - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK Cēsu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Dobeles rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Jēkabpils rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Jelgavas pilsētas un dzelzceļa daļas materiāli, LPSR VDK Jūrmalas pilsētas nodaļas materiāli, LPSR VDK Krāslavas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Liepājas pilsētas un ostas daļas materiāli, LPSR VDK Limbažu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Madonas rajona nodaļas materiāli,

LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas materiāli, LPSR VDK Saldus rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Stučkas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Talsu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Valmieras rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Ventspils pilsētas un ostas daļas materiāli, kas atbilst attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 8. aprakstam (9 lietas), 9. aprakstam (6 lietas), 10. aprakstam (7 lietas), 11. aprakstam (10 lietas), 12. aprakstam (14 lietas), 13. aprakstam (8 lietas), 14. aprakstam (47 lietas), 15. aprakstam (9 lietas), 16. aprakstam (2 lietas), 17. aprakstam (2 lietas), 18. aprakstam (19 lietas), 19. aprakstam (6 lietas), 20. aprakstam (7 lietas), 21. aprakstam (3 lietas), 22. aprakstam (63 lietas) - līdz 2019. gada 23. augustam;

LPSR VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 23. aprakstam un kas sastāv no 5 lietām - līdz 2019. gada 23. augustam;

LPSR VDK operatīvo lietu reģistrācijas žurnāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 24. aprakstam un kas sastāv no 102 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Sekretariāta materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 26. aprakstam un kas sastāv no 45 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Finanšu daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 27. aprakstam un kas sastāv no 87 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Kadru daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 28. aprakstam un kas sastāv no 11 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Izmeklēšanas daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 29. aprakstam un kas sastāv no 41 lietas - līdz 2019. gada 20. decembrim;

Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumenti, kas atbilst Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 1340. fonda 1a. aprakstam - ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. septembrim;

Sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietas, kas atbilst tiesu arhīvu fondiem un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2745. fonda 2. aprakstam, kur sadarbības fakts konstatēts - pilnā apjomā; sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietas, kas atbilst tiesu arhīvu fondiem un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2745. fonda 2. aprakstam un kur sadarbības fakts nav konstatēts, neatkarīgi no tā, vai lieta izbeigta ar tiesas nolēmumu (lēmumu vai spriedumu) vai prokuratūras lēmumu, digitalizē pilnā apjomā, bet publicē tiešsaistē daļēji, ietverot tiesu nolēmumus, prokuratūras lēmumu par lietas izbeigšanu, pārbaudāmā un liecinieku liecības, lietā esošo LPSR VDK dokumentu kopijas, kā arī nepublicētās lietas informācijas uzskaiti, norādot dokumenta rekvizītus, apjomu un valodu - ne vēlāk kā līdz 2019. gada 20. decembrim. Sagatavojot publikācijai sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietās esošos dokumentus, no to satura svītro informāciju par procesa laikā aktuālo dzīvesvietu, personas apliecinošo dokumentu, personas kodu un tālruņa numuru. Konstatējot sadarbības fakta ar VDK pārbaudes tiesas lietas iztrūkumu, digitalizē un publicē uzraudzības lietu pilnā apjomā tiešsaistē, norādot iztrūkuma iemeslus - līdz 2019. gada 20. decembrim. (3) VDK dokumentu publikāciju tiešsaistē veic Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē. Publikācijai jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem un šī dokumenta izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem.

Digitalizēta VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizētā sistēma (elektroniskā datubāze) Delta Latvija neanonimizētā veidā ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam nododama Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas nodrošina nekavējošu tās neierobežotu pieejamību pētniecībai. Pētnieki īsteno audiovizuālās fiksēšanas tiesības, ievērojot šā rīkojuma 7. panta trešajā daļā noteikto. Samaksa par izdrukām no datubāzes nedrīkst pārsniegt izdruku izgatavošanas izmaksas.

9. pants. Nacionālās atmiņas institūts

Nacionālās atmiņas institūts ir valsts zinātniskā institūcija okupāciju dokumentu, sevišķi VDK dokumentu izpētei.

Izglītības un zinātnes ministrs reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai sniedz publisku ziņojumu Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdes laikā par Latvijas vēstures pētniecības rezultātiem iepriekšēja gada laika, sevišķu vērību pievēršot okupāciju dokumentu izpētei.

Pārejas noteikumi

Ministru kabineta izveidoto speciālas starpdisciplināras komisijas bijušās VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei reorganizē par Nacionālās atmiņas institūtu līdz 2018. gada 31. decembrim, vai arī nodibina Nacionālās atmiņas institūtu līdz 2018. gada 31. decembrim.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

Ministru kabinets sagatavo nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai noteiktu, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšana norit administratīvā procesa kārtībā, sākot ar 2019. gada 23. augustu, ar nosacījumu, ka fakta konstatēšanu var lūgt tikai gadījumos, ja tas skar konkrētu tiesību vai pienākumu īstenošanu, tiesai jānovērtē pēc būtības sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas gadījumā sadarbības samērojamība ar personai noteiktajiem tiesību un pienākumu īstenošanas nosacījumiem konkrētajā gadījumā, bet administratīvās tiesas nolēmums publicējams mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” šāda veida tiesu nolēmumu publikācijai paredzētajā tīmekļa vietnē. Sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas gadījumā Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē publicē lietu pilnā apjomā pusgada laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, bet, nekonstatējot faktu, publicē lietu daļēji gada laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, ietverot tiesu nolēmumus, pārbaudāmā un liecinieku liecības, lietā esošo LPSR VDK dokumentu kopijas, kā arī nepublicētās lietas informācijas uzskaiti, norādot dokumenta rekvizītus, apjomu un valodu. Sagatavojot publikācijai sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietās esošos dokumentus publikācijai, no to satura svītro informāciju par procesa laikā aktuālo dzīvesvietu, personas apliecinošo dokumentu, personas kodu un tālruņa numuru.

Ministru kabinets sagatavo nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai atspoguļotu likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas un uzdevumus, tai skaitā atbalsta sniegšana prokuratūrai noziegumu atklāšanai, kas saistīti ar VDK un citām Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, tai skaitā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas represīvām institūcijām.

Priekšlikumi Ministru kabineta tiesību aktu projektu veidā

Rīkojums Par likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” pārejas noteikumu 9. punkta izpildi

Pamatojoties uz speciālas starpdisciplināras komisijas bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kas apstiprināta ar 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei” un kas saukta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk - LPSR) Valsts drošības komitejas (turpmāk - VDK) zinātniskās izpētes komisija, zinātniskās izpētes rezultātiem, kas kopš tās izveides publiskoti plašsaziņas līdzekļos, publicēti zinātniskajos rakstos un apspriesti zinātniskajās konferencēs, kā arī, ievērojot secīgi organizētās sabiedrības aptaujas 2016. gada septembrī un 2018. gada janvārī par LPSR VDK dokumentu atklātību, atzīt, ka atklātība un Latvijas vēstures pētniecība ir nepieciešams līdzeklis, lai, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprināto, novērstu totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu Latvijas Republiku okupējušo varu - Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) un nacionālsociālistiskās Vācijas - propagandas un slepenības kultūras sekas. Minētā līdzekļa īstenošanai nosakāma sekojoša rīcība:

Atbalstīt šādus no Latvijas Republikas Satversmes izrietošus un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgajai datu aizsardzības regulai) atbilstošus principus:

Tiesības tikt aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā (turpmāk arī - pētniecība).

Latvijas vēstures pētniecībai un tās rezultātu publicēšanai par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijam nav nepieciešama PSRS okupācijas un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laika dokumentos (turpmāk - okupāciju dokumentos) un publikācijās minēto datu subjektu piekrišana un informēšana par datu izmantošanu, tai skaitā par starptautisku sadarbību pētniecības veicināšanai. Tiesības iebilst nav attiecināmas.

Ziņu, ko privātpersonas sniedz no brīvas gribas un bez atlīdzības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei Latvijas vēstures pētniecības nolūkiem, izmantošanas tiesības nav atsaucamas.

Atzīt, ka līdztekus VDK dokumentiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē (to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību, tie atrasti VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu oficiālajās vai konspiratīvajās telpās, no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu darbiniekiem), nacionālā dokumentārā mantojuma statuss ir nosakāms visiem okupāciju dokumentiem atbilstoši sekojošiem principiem:

Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 2018. gada 31. decembrim apzināt visus okupāciju dokumentu arhīvus, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā un kas nav nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, un nodrošināt sadarbībā ar attiecīgajiem valsts varas īstenotājiem dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts policijas koledžai, Latvijas Universitātei un Latvijas Zinātņu akadēmijai attiecīgie arhīvi jānodod ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembri m. Citiem - atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva apstiprinātajam plānam, kas izstrādāts, ņemot vērā Nacionālās atmiņas institūta atzinumu, un kas īstenojams ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Dokumenti nododami pilnā apjomā. Jebkura cenzūra ir aizliegta.

Visi okupāciju dokumenti un šo dokumentu arhīvi, kas ir Latvijas Nacionālajā arhīvā vai cita valsts varas īstenotāja rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa un to iznīcināšana ir aizliegta. Latvijas Nacionālais arhīvs, konstatējot dokumentu neesību, veic novērtējumu un sniedz informāciju Ministru kabinetam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc neesības konstatēšanas, kā arī sagatavo lūgumu par kriminālprocesa ierosināšanu.

Okupāciju dokumentus, kas nav nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam un kas sniedz ziņas par valsts varas īstenotāju rīcību, Latvijas Nacionālais arhīvs pēc pašiniciatīvas vai saņemot attiecīgu lūgumu no dokumentu turētāja novērtē un lemj par attiecīgo dokumentu piederību pie nacionālā dokumentārā mantojuma. Latvijas Nacionālais arhīvs reizi gadā publicē informāciju tiešsaistē par šāda veida dokumentiem.

VDK dokumentu pieejamības nodrošināšana

Latvijas Nacionālais arhīvs pakāpeniski veic VDK dokumentu digitalizāciju, bet ne vēlāk kā līdz 2028. gada 4. maijam.

VDK dokumentu digitalizācijas un publikācijas tiešsaistē prioritāti kārtējā gadā nosaka, vadoties pēc Nacionālās atmiņas institūta atzinuma, ko sniedz reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai. Nosakot 2018. gada un 2019. gada prioritātes, jāievēro, ka šādas dokumentu grupas jāpublicē sekojošos termiņos:

Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas - līdz 2019. gada 20. decembrim, ja nav noteikts citādi:

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmo sekretāru - Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju - Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

LPSR Tautas Komisāru Padomes un LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju - Viļa (Jāņa Vilhelma) Lāča, Jāņa Peives,

Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīna Breša - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas otro sekretāru - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja locekļu - līdz 2018. gada 20. decembrim;

LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija locekļu - līdz 2018. gada 31. decembrim;

LPSR iekšlietu tautas komisāru, LPSR valsts drošības tautas komisāru, LPSR valsts drošības ministru, LPSR iekšlietu ministru, LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju - līdz 2018. gada 23. augustam;

LPSR iekšlietu tautas komisāru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR valsts drošības tautas komisāru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR valsts drošības ministru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR iekšlietu ministru pirmo vietnieku un vietnieku, LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru pirmo vietnieku un vietnieku, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR Tautas Komisāru Padomes locekļu, LPSR Ministru Padomes locekļu - Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, vietnieku, ministru, ministru vietnieku un komiteju ar LPSR Ministru Padomes locekļa tiesībām priekšsēdētāju un to vietnieku, LPSR Zinātņu akadēmijas prezidentu un to vietnieku - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldes un LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lietu pārvaldnieku, to vietnieku un daļu vadītāju - līdz 2019. gada 20. decembrim;

Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmo un otro sekretāru, biroja locekļu;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas daļu vadītāju, to vietnieku, nodaļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un to vietnieku;

Latvijas Komunistiskās partijas republikas

pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības pirmo sekretāru;

Latvijas Komunistiskās partijas republikas

pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības otro sekretāru;

Latvijas Komunistiskās partijas republikas

pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu (tautas) deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētāju;

LPSR Iekšlietu tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības ministrijas, LPSR Iekšlietu ministrijas un LPSR Valsts drošības komitejas daļu priekšnieku, daļu priekšnieku vietnieku, nodaļu priekšnieku un nodaļu priekšnieku vietnieku;

Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās Komitejas pirmo sekretāru un biroja locekļu;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas instruktoru;

Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības, Vissavienības politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskās nodaļas, Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas republikāniskās nodaļas vadītāju un vadītāju vietnieku;

PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto LPSR, PSRS Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR;

LPSR prokurora, LPSR prokurora vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē vadītāju, vadītāja vietnieku un darbinieku.

LPSR VDK ziņojumi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai Komitejai un LPSR Ministru Padomei - līdz 2018. gada 31. decembrim;

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja protokoli - līdz 2019. gada 31. decembrim;

LPSR VDK operatīvo uzskaišu u. c. kartotēkas, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 30. aprakstam un kas sastāv no 18 lietām (kartotēkām), - līdz 2019. gada 31. janvārim, no kurām LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka, LPSR VDK operatīvās uzskaites kartotēka un LPSR VDK ārštata darbinieku uzskaites kartotēka, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda apraksta 1., 2., 3. un 4. lietai (kartotēkai), - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam;

LPSR VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 25. aprakstam un kas sastāv no 53 lietām (žurnāliem), - līdz 2019. gada janvārim, no kurām LPSR VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnāls (nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnāls), kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 25. apraksta 10. lietai (žurnālam), - ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam;

LPSR VDK 1. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 1. aprakstam un kas sastāv no 27 lietām - līdz 2019. gada 25. martam;

LPSR VDK 2. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 2. aprakstam un kas sastāv no 101 lietas - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK 3. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 3. aprakstam un kas sastāv no 30 lietām - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK 4. daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 4. aprakstam un kas sastāv no 99 lietām - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK 5. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 5. aprakstam un kas sastāv no 4 lietām - līdz 2019. gada 25. martam;

LPSR VDK 6. daļas operatīvās lietas un citi materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 6. aprakstam un kas sastāv no 41 lietas - līdz 2019. gada 14. februārim;

LPSR VDK 7. daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 7. aprakstam un kas sastāv no 138 lietām - līdz 2019. gada 14. jūnijam;

LPSR VDK Cēsu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Dobeles rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Jēkabpils rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Jelgavas pilsētas un dzelzceļa daļas materiāli, LPSR VDK Jūrmalas pilsētas nodaļas materiāli, LPSR VDK Krāslavas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Liepājas pilsētas un ostas daļas materiāli, LPSR VDK Limbažu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Madonas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas materiāli, LPSR VDK Saldus rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Stučkas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Talsu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Valmieras rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Ventspils pilsētas un ostas daļas materiāli, kas atbilst attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 8. aprakstam (9 lietas), 9. aprakstam (6 lietas), 10. aprakstam (7 lietas), 11. aprakstam (10 lietas), 12. aprakstam (14 lietas), 13. aprakstam (8 lietas), 14. aprakstam (47 lietas), 15. aprakstam (9 lietas), 16. aprakstam (2 lietas), 17. aprakstam (2 lietas), 18. aprakstam (19 lietas), 19. aprakstam (6 lietas), 20. aprakstam (7 lietas), 21. aprakstam (3 lietas), 22. aprakstam (63 lietas) - līdz 2019. gada 23. augustam;

LPSR VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 23. aprakstam un kas sastāv no 5 lietām - līdz 2019. gada 23. augustam;

LPSR VDK operatīvo lietu reģistrācijas žurnāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 24. aprakstam un kas sastāv no 102 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Sekretariāta materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 26. aprakstam un kas sastāv no 45 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Finanšu daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 27. aprakstam un kas sastāv no 87 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Kadru daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 28. aprakstam un kas sastāv no 11 lietām - līdz 2019. gada 20. decembrim;

LPSR VDK Izmeklēšanas daļas materiāli, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja 1. fonda 29. aprakstam un kas sastāv no 41 lietas - līdz 2019. gada 20. decembrim;

Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumenti, kas atbilst Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 1340. fonda 1a. aprakstam - ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. septembrim;

Sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietas, kas atbilst tiesu arhīvu fondiem un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2745. fonda 2. aprakstam, kur sadarbības fakts konstatēts - pilnā apjomā; sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietas, kas atbilst tiesu arhīvu fondiem un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2745. fonda 2. aprakstam un kur sadarbības fakts nav konstatēts, neatkarīgi no tā, vai lieta izbeigta ar tiesas nolēmumu (lēmumu vai spriedumu) vai prokuratūras lēmumu, digitalizē pilnā apjomā, bet publicē tiešsaistē daļēji, ietverot tiesu nolēmumus, prokuratūras lēmumu par lietas izbeigšanu, pārbaudāmā un liecinieku liecības, lietā esošo LPSR VDK dokumentu kopijas, kā arī nepublicētās lietas informācijas uzskaiti, norādot dokumenta rekvizītus, apjomu un valodu - ne vēlāk kā līdz 2019. gada 20. decembrim. Sagatavojot publikācijai sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietās esošos dokumentus, no to satura svītro informāciju par procesa laikā aktuālo dzīvesvietu, personas apliecinošo dokumentu, personas kodu un tālruņa numuru. Konstatējot sadarbības fakta ar VDK pārbaudes tiesas lietas iztrūkumu, digitalizē un publicē uzraudzības lietu pilnā apjomā tiešsaistē, norādot iztrūkuma iemeslus - līdz 2019. gada 20. decembrim.

VDK dokumentu publikāciju tiešsaistē veic Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē. Publikācijai jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem un šī dokumenta izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu, atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem.

Digitalizēta VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizētā sistēma (elektroniskā datubāze) Delta Latvija neanonimizētā veidā ne vēlāk kā līdz 2018. gada 23. augustam nododama Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas nodrošina nekavējošu tās neierobežotu pieejamību pētniecībai. Pētnieki īsteno audiovizuālās fiksēšanas tiesības, ievērojot šā rīkojuma 4.2. apakšpunktā noteikto. Samaksa par izdrukām no datubāzes nedrīkst pārsniegt izdruku izgatavošanas izmaksas.

Līdztekus VDK dokumentu pieejamībai tiešsaistē nodrošināmas arī šādas VDK dokumentu pieejamības tiesības:

Latvijas Nacionālais arhīvs sniedz bez atlīdzības izziņu personām par VDK dokumentiem, kas satur informāciju par attiecīgo personu, ja izziņas pieprasītājs ir 1) politiski represētā persona, 2) persona, par kuru VDK slepeni vākusi ziņas, 3) persona, par kuras slepenu sadarbību ar VDK sniedz ziņas VDK dokumenti, 4) iepriekš minēto personu nāves vai rīcībnespējas (daļējas un pilnīgas) gadījumā pirmās, otrās, trešās pakāpes radinieki un aizgādņi. Šajā apakšpunktā minētajām personām izsniedz attiecīgo dokumentu kopijas, izmantojot drošus sakaru līdzekļus, ja ir nopietni apgrūtināta to pārvietošanās.

Lai nodrošinātu pētījumu precizitāti, pētniekiem ir tiesības bez maksas personiski, izmantojot personiskos līdzekļus, veikt audiovizuālu fiksēšanu dokumentus saudzējošā veidā. Samaksa par kopijām nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas izmaksas. Audiovizuāli fiksēto dokumentu kopijas publicējamas tikai pētījuma ilustrēšanas vai popularizēšanas nolūkā. Dokumentu krājumus (arī tulkojumus) var izdot, tikai saņemot Latvijas Nacionālā arhīva atļauju.

Pētniecības organizēšanā ievērojami sekojoši principi:

Okupāciju dokumentu pētniecību var veikt jebkura fiziska persona pati pēc savas iniciatīvas vai augstskolas, zinātniskās institūcijas, plašsaziņas līdzekļa, izdevēja, biedrības vai nodibinājuma uzdevumā.

Pētniekiem, kam ir zinātniskā kvalifikācija, lūdzot pieeju okupāciju dokumentiem, nav jāsniedz ziņas par paredzēto pētījumu. Citiem pētniekiem jānorāda pētījuma temats, pētījuma pasūtītājs un pētījuma veikšanas finansēšanas avots, ja tas atšķiras no pētījuma pasūtītāja.

Pētnieki, īstenojot jaunrades tiesības, tai skaitā zinātniskās jaunrades tiesības, un vārda brīvību, ievēro objektivitāti, godaprātu un seko akadēmiskā godīguma principiem ziņu izklāstā. Avotu un ziņu izklāsta precizitātei jāveicina citu pētījumu īstenošanai un jābūt pietiekamai publisko diskusiju veikšanai.

Latvijas Nacionālais arhīvs, kā arī citas valsts institūcijas, kuru rīcībā ir okupāciju dokumenti, atklājot apzinātu īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanu vai rupju akadēmiskā godīguma neievērošanu, brīdina pētnieku vai, ja pētniecība veikta juridiskas personas uzdevumā, attiecīgo juridisko personu par šādas rīcības nepieļaujamību. Ja minētie pārkāpumi atkārtojas gada laikā, dokumentu turētājs var lemt par atļaujas darbam ar attiecīgajiem dokumentiem anulēšanu uz gadu. Ja vienas juridiskas personas uzdevumā vairāki pētnieki gada ietvaros pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti veic minētos pārkāpumus, dokumentu turētājs var lemt par atļaujas darbam ar attiecīgajiem dokumentiem anulēšanu uz gadu visiem attiecīgās juridiskās personas uzdevumā veicamajiem pētījumiem.

Pētījumu rezultātu publicēšanā nodrošināmi sekojoši principi:

Latvijas vēstures pētniecībai par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei, kas norit ar valsts finansējuma atbalstu vai ko veic valsts augstskolas un valsts zinātniskās institūcijas, rezultātu publicēšanā priekšroku dod atklātām publikācijām. Neatkarīgi no finansējuma un pētniecības veicēja atsevišķa datu subjekta informēšana par pētniecību un tās rezultātiem nav nepieciešama.

Latvijas vēstures pētniecības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei, izmantojot šā likuma priekšrocības, rezultātu publikācijām ārpus Latvijas Republikas attiecināma Obligāto eksemplāru likumā noteiktā kārtība. Iespieddarbi neatkarīgi no to izdošanas vietas viena eksemplāra apmērā iesniedzami arī Latvijas Nacionālajam arhīvam gada laikā no to izdošanas.

 Lai veidotu atgriezenisku saiti, Latvijas vēstures pētniecības par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei rezultātu izdevējam un publicētājam jāinformē autori par

saņemtajām atsauksmēm. Datu subjektam nav tiesību pieprasīt labojumu veikšanu zinātniskajās un populārzinātniskajās publikācijās. Plašsaziņas līdzekļos neprecīzas personas datu informācijas publikācijas gadījumā datu subjektam ir tiesības lūgt precizēt sniegto ziņu saturu.

Ministru kabineta izveidoto speciālas starpdisciplināras komisijas bijušās VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei reorganizē par Nacionālās atmiņas institūtu līdz 2018. gada 31. decembrim, vai arī nodibina Nacionālās atmiņas institūtu līdz 2018. gada 31. decembrim. Nacionālās atmiņas institūts ir valsts zinātniskā institūcija okupāciju dokumentu, sevišķi VDK dokumentu izpētē. Izglītības un zinātnes ministrs reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai sniedz publisku ziņojumu Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdes laikā par Latvijas vēstures pētniecības rezultātiem iepriekšējā gada laikā, sevišķu vērību pievēršot okupāciju dokumentu izpētei.

Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti mēneša laikā iesniegt Ministru kabinetam atbilstošus tiesību aktu projektus.

Rīkojums Par likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” noteiktā sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas procesa konceptuālajām izmaiņām

Pamatojoties uz speciālas starpdisciplināras komisijas bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kas apstiprināta ar 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei” un kas saukta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk - LPSR) Valsts drošības komitejas (turpmāk - VDK) zinātniskās izpētes komisija, zinātniskās izpētes rezultātiem, kas kopš tās izveides publiskoti plašsaziņas līdzekļos, publicēti zinātniskajos rakstos un apspriesti zinātniskajās konferencēs, kā arī ievērojot secīgi organizētās sabiedrības aptaujas 2016. gada septembrī un 2018. gada janvārī par LPSR VDK dokumentu atklātību, atzīt, ka atklātība un Latvijas vēstures pētniecība ir nepieciešams līdzeklis, lai, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprināto, novērstu totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas. Minētā īstenošanai Tieslietu ministrijai līdz 2018. gada 23. augustam jāiesniedz Ministru kabinetam:

1. Administratīvā procesa likuma grozījumi, kas paredz sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu administratīvā procesa kārtībā, sākot ar 2019. gada 23. augustu, ar nosacījumu, ka fakta konstatēšanu var lūgt tikai gadījumos, ja tas skar konkrētu tiesību vai pienākumu īstenošanu. Administratīvajai tiesai jānovērtē pēc būtības sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas gadījumā sadarbības samērojamība ar personai noteiktajiem tiesību un pienākumu īstenošanas nosacījumiem konkrētajā gadījumā. Objektīvās izmeklēšanas rezultātā konstatējot noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, administratīvajai tiesai nosakāms pienākums taisīt blakus lēmumu. Administratīvās tiesas nolēmums publicējams mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” šāda veida tiesu nolēmumu publikācijai paredzētajā tīmekļa vietnē. Sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas gadījumā Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē publicē lietu pilnā apjomā pusgada laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, bet, nekonstatējot faktu, publicē lietu daļēji gada laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, ietverot tiesu nolēmumus, pārbaudāmā un liecinieku liecības, lietā esošo LPSR VDK dokumentu kopijas, kā arī nepublicētās lietas informācijas uzskaiti, norādot dokumenta rekvizītus, apjomu un valodu. Sagatavojot publikācijai sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietās esošos dokumentus publikācijai, no to satura svītro informāciju par procesa laikā aktuālo dzīvesvietu, personas apliecinošo dokumentu, personas kodu un tālruņa numuru.

2. Likumprojekts, kas paredz Satversmes aizsardzības biroja likuma grozījumus, kas atspoguļo likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” atcelšanas tiesiskās sekas un atspoguļo arī pēc likuma atcelšanas nepieciešamās Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas un uzdevumus kā atbalsta sniegšana prokuratūrai noziegumu atklāšanai, kas saistīti ar VDK un citām Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, tai skaitā LPSR, represīvām institūcijām.

Novērtē šo rakstu: