Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Bērziņa kungs! Latvijas radio raidījumā Jūs klausītājus aicinājāt: “Ja jūs man atsūtīsiet, ko konkrēti vajag, es centīšos arī konkrēti palīdzēt.” Tiesa gan – pēc tam piebildāt, ka “daudzi nemaz konkrētas lietas nespēj noformulēt”. Ceru, ka spēšu konkrētas lietas noformulēt tā, ka tās būtu saprotamas. Ļoti ceru arī uz konkrētu palīdzību, ne man personīgi, bet visai sabiedrībai svarīgās lietās gan.

No 2003. līdz 2009. gadam, pildot padomes locekļa pienākumus Privatizācijas aģentūrā (PA), saskāros ar virkni ļoti rupju likuma pārkāpumu. Par pārkāpumiem zemes privatizācijas procesā, kuri valstij nodarīja zaudējumus daudzu miljonu apmērā, ziņoju prokuratūrai un KNAB, jo PA valdes un padomes locekļi kategoriski atteicās no sadarbības šo pārkāpumu novēršanai, daudzkārt klaji tos atbalstīja. Par septiņiem gadījumiem ilgstoši veicu saraksti ar KNAB, prokuratūru, dažādām ministrijām un Rīgas domi, kā rezultātā visos septiņos gadījumos KNAB un prokuratūra atzinuši, ka pārkāpumi tiešām notikuši. Taču ir problēma.

No izmeklēšanas viedokļa kliedzošākais ir gadījums ar diviem zemesgabaliem Rīgā, Smilšu ielā 2 un Matīsa ielā 8. Šo nekaunīgo pārkāpumu būtība ir tik acīmredzama, ka nevajadzētu būt nekādām šaubām par izmeklēšanas iznākumu.

Lieta tāda, ka zemes kadastrālā vērtība un vērtība privatizācijas vajadzībām ir tieši atkarīga arī no tā saucamā lietošanas mērķa. Pilnīgi konkrēta zemesgabala privatizācijas cena var atšķirties pat vairāk nekā četras reizes atkarībā no tā, vai uz tās atrodošās ēkas tiek izmantotas kā darījumu iestādes vai sabiedriskām vajadzībām.

Tad, lūk, Smilšu ielā 2 darījumu iestādes (biroju ēka ar restorānu 1. stāvā) katrs atsevišķs stāvs bija iznomāts dažādām SIA biroja vai restorāna vajadzībām. Taču vienlaikus visa 6-stāvu ēka nelikumīgi tika iznomāta kādai sabiedriskai organizācijai, kura ēku nekad nav apsaimniekojusi, nekad to nav lietojusi, ne reizi nomas maksu nav maksājusi (tāds ir Finanšu policijas izmeklētājas noskaidrotais un apstiprinātais). Taču, neskatoties uz visu šo absurdo nelikumību, visa ēka un tai atbilstošais privatizējamais zemesgabals uz šī nelikumīgā nomas līguma pamata tika atzīti par sabiedriskas nozīmes objektiem ar tam atbilstošu cenu.

Matīsa ielā 8 darījumu iestāde - veikals ar tirdzniecības zāli un noliktavu telpām - tika šim nolūkam izīrēta kādai firmai un vienlaikus bezatlīdzības kārtā patapināta kādam mednieku kolektīvam sapulču, sēžu un banketu (!!??) rīkošanai. Un, kaut arī pārtikas veikals tur darbojās 7 dienas nedēļā, bet mednieku kolektīvs savu sapulču rīkošanai pāris reizes mēnesī esot izmantojis tikai vienu galda vietu kādā noliktavā un nelielu telpas daļu pie veikala kasēm (to pēc mednieku kolektīva mutvārdu liecībām noskaidrojusi tā pati izmeklētāja, par banketiem gan neko nezinu), šī darījumu iestāde ar tai atbilstošo zemesgabalu arī tika atzīta par sabiedriskas nozīmes objektu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kliedzošākais šai lietā ir tas, ka visas pieminētās institūcijas notikušajā nesaskatīja neko nelikumīgu un nosodāmu, paziņojot, ka no likuma viedokļa viss kārtībā.

Tā kā kaut ko tik absurdu mans organisms vienkārši neņēma pretī, turpināju pārliecināšanu un saraksti visos līmeņos līdz pat šim brīdim, kad nekādus amatus vairs neieņemu. No prokuratūras saņēmu 50 (!) vēstules, no kurām lielākajā daļā bija skaidrots, ka, neskatoties uz atklātajiem pārkāpumiem, nekādu pārkāpumu nav (?). No tām 8 reizes (!) tika paziņots, ka lēmums ir galīgs un mani turpmākie skaidrojumi netiks izskatīti un bez lasīšanas pievienoti lietas materiāliem. Taču droši vien tāpēc, ka šīs atbildes ne reizi nebija parakstījis ģenerālprokurors J.Maizītis, bet gan kāds cits viņa atvaļinājumu vai prombūtnes laikā, manis rakstītais tomēr izlasīts tika, un arī atbildes saņēmu. Tika pat ierosināts kriminālprocess, kas pēc tam tika izbeigts.

Taču tad pēc 6 gadu cīņas ar vēja dzirnavām 2009. gada sākumā beidzot ar 51. vēstuli saņēmu ziņu:“…tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma.”

Taču tālāk nenotika nekas. Pēc manas sūdzības Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kura to pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai, no tās 2010. gada decembrī es saņēmu nu jau 56. (šķiet – pēdējo) vēstuli. Ar to es tiku informēts, ka izmeklēšana esot veikta ar nepietiekošu intensitāti, uzraugošais prokurors nav pienācīgi pildījis likumā noteiktos pienākumus, ja nepieciešams, tikšot risināts jautājums par iespējamu disciplināratbildību. Un vēl –

“…kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums…”

“Visi galīgie nolēmumi kriminālprocesā ir publiski pieejami…”

“Ievērojot minētās Kriminālprocesa likuma normas un to, ka Jūs neesat kriminālprocesā iesaistīta persona, kurai šis likums paredz tiesības iepazīties ar izmeklēšanas laikā iegūtām procesuāli nostiprinātām ziņām, nav likumīga pamata Jūs informēt par izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem un apstākļiem.”

Šai sakarā man rodas pilnīgi konkrēti jautājumi, uz kuriem vēlētos no Jums saņemt konkrētas atbildes un sagaidīt konkrētu rīcību turpmāk.

1) Ja reiz es neesmu kriminālprocesā iesaistīta persona un nav likumīga pamata mani informēt par noskaidrotajiem faktiem un apstākļiem, vai tad līdz šim likums tika pārkāpts, ja reiz mani par dažādiem faktiem tomēr informēja (par patapinājuma un nomas līgumiem u.c.)?

2) Uz manu iesniegumu pamata KNAB izmeklēja zemes privatizācijas likumību Andrejostā, kur īpašuma lielākā daļa pieder Šķēles ģimenes loceklēm. KNAB mani informēja, ka pārkāpumi tiešām notikuši, atklāja vēl citus un apsolīja mani arī turpmāk informēt. Sakiet, lūdzu, kurš ir likuma pārkāpējs – KNAB, kurš mani informēs, jeb prokuratūra, kura apgalvo, ka tam neesot likumīga pamata? Vai Jūs kā prezidentu apmierina šāda divējāda pieeja, un vai jūs arī uzskatāt, ka tas, kurš informējis par nopietniem likuma pārkāpumiem, nav tiesīgs pēc tam saņemt informāciju par turpmāko? Ja neapmierina, vai taisāties reaģēt?

3) Visi galīgie nolēmumi gan būšot publiski pieejami. Bet ja nu kriminālprocesa gaitā izmeklētāji un prokurori atkal izdomā, ka tad, ja gara aptumsuma brīdī kādam ienāk prātā mednieku kolektīvam atļaut divas reizes mēnesī rīkot banketus pie pārtikas veikala kases un alkoholisko dzērienu noliktavā, tad šī iemesla dēļ veikals uzskatāms par sabiedriskas nozīmes objektu? Un tāpēc uzskatīs, ka kriminālprocess izbeidzams? Un man nebūs atkal kādu 8 gadu laikā iespējams viņus vēl kādas 56 reizes mēģināt pārliecināt, ka tas tomēr nebūtu pareizs lēmums? Ko tad? Kāda tad jēga man un sabiedrībai būs iepazīties ar galīgo nolēmumu?

4) Ja reiz es neesmu iesaistītā persona, vai tādai nevajadzētu būt Privatizācijas aģentūrai? Es nesen PA ierosināju beidzot prokuratūrā pieteikties par cietušo un izvirzīt savas mantiskās intereses (uz to man savulaik neizdevās pierunāt pat kādreizējo ekonomikas ministru un vienlaicīgi PA padomes priekšsēdētāju A. Štokenbergu (tobrīd TP)), taču PA valdes priekšsēdētāja I. Zalpētere (attēlā) man atbildes vēstulē paskaidroja, ka to nedarīšot, minot vairākus argumentus. Neapšaubāmi “ģeniālākais” no tiem ir tāds, ka vainīgie neesot atzinuši, ka rīkojušies pretēji spēkā esošajām tiesību normām. Tai pašā laikā manā rīcībā ir divi dokumenti, ar kuriem PA valde atzīst, ka privatizācija notikusi nepareizi un lūdz vainīgajiem labprātīgi samaksāt cenu starpību. Sakiet, lūdzu, vai, pēc Jūsu domām, ir kāds paņēmiens, lai no personām, kuras atbildīgas par likumu ievērošanu un valsts mantas līdzekļu pareizu apsaimniekošanu, būtu iespējams panākt vismaz kaut kādā mērā veselam saprātam atbilstošu rīcību?

5) Pēdējā laikā daudz tiek runāts par procesu pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ir pat precedents, kad tiesa apsūdzētai personai šī iemesla dēļ būtiski mazinājusi sodu. Vai Jūs nedomājat, ka arī šis kopš 2003. gada muļļātais gadījums varētu beigties ar to pašu, ja lieta līdz tiesai vispār nonāks? Vai nedomājat, ka visbargākie sodi par šo saprātīgā termiņa neievērošanu konkrētajā gadījumā jāsaņem izmeklētājiem? Un kādu? Vai esat gatavs uz to uzstāt, varbūt pat ierosinot atbilstošu likumu maiņu?

6) Valsts izzagšana un sekmīga cīņa ar to neapšaubāmi ir nacionālās drošības jautājums. Vai neuzskatāt, ka esat kļūdījies ar sava padomnieka nacionālās drošības jautājumos izvēli? Visas manis aprakstītās nejēdzības notika tad, kad par ģenerālprokuroru strādāja J. Maizītis. Tā vietā, lai ieviestu kārtību prokuratūrā, saprātīgā termiņā uzdotu pabeigt ciniskus, nekaunīgus, acīmredzamus noziegumus, Maizīša kungs staigāja pa radio un TV, žēlodamies par sliktiem likumiem un sliktiem politiķiem.

 “Daudz kas atduras pret likumiem. (..) Ja juridiski sakārtota likumdošana, nav problēmu reaģēt. (..) Tiesiskā valstī jābūt sakārtotai likumdošanai. (..)  Daudzās lietās tā nav sakārtota, arī uz atalgojuma sistēmu un valsts mantas izšķērdēšanu.(..) Kas traucē? Tie ir politiķi, kas pieņem likumus.” (Krustpunktā, Latvijas radio 1 17.09.2009) Arī 27.05.2009. Krustpunktā Maizītis teica, ka ļoti daudzi lēmumi tiekot pieņemti koleģiāli, noziegums varbūt ir bijis, taču lēmuši vairāki un tāpēc mēģinājumi saukt pie atbildības – bez rezultātiem.

Savulaik es atbildīgus visaugstākā ranga politiķus mēģināju pierunāt beidzot Maizīša kungam pavaicāt, kuri tad ir tie sliktie likumi, ko un kā vajadzētu mainīt. Var jau būt, ka kaut ko kaut kam Maizīša kungs pastāstīja pilnīgi konkrēti, varbūt kopš tā laika kaut kas konkrēti arī ir mainīts, varbūt tagad ar likumiem viss ir kārtībā un septembrī būs kārtībā arī ar politiķiem. Netaisos to pārbaudīt, taču esmu pārliecināts, ka neviens likums 2003. gadā neliedza atzīt to, kas tika atzīts tikai 2009. gadā. Taču toreiz mans priekšlikums tika noraidīts kategoriski – ģenerālprokuroru nopratināt (?) neesot pieņemts. Ļoti dīvaini.

Bērziņa kungs, varbūt tagad Jūs varētu “nopratināt” Maizīša kungu? Pavaicāt, ko viņš paspēja izdarīt, būdams tieslietu ministra A. Štokenberga (tagad V) padomnieks, ko vēl nepaspēja, kuri likumi vēl nav sakārtoti. Un tad kopīgi ar Jums visus labos priekšlikumus virzīt uz Saeimu.

Bet par tiem politiķiem, kuriem šie sakārtotie likumi būs jāpieņem, lai tad nu parūpējas tauta. Cerēsim, ka kārtējo reizi nekļūdīsies…

Foto no unity.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...