Par situāciju ar nepamatoti sasteigto skolu reformu Madonas pilsētā
Jānis Avotiņš*16.03.2016.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Šodien bija pēdējā diena, kad ieinteresētās personas varēja sniegt priekšlikumus par Madonas novada domes izstrādāto plānu “Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāns 2016.-2023. gadam”.
Publiskā apspriešana šim plānam tika organizēta pavirši, nosakot publiskās apspriešanas termiņu – 30 dienas, kas ir likumā noteiktais minimālais termiņš, kurš paredzēts publiskās apspriešanas organizēšanai.
Biedrība kategoriski iebilst pret plāna 1.redakciju, kurā Madonas novada Dome plāno apvienot divas mācību iestādes – Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, aizrotējot tās audzēkņus uz Madonas Valsts ģimnāzijas telpām. Uz telpām, kuras pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas viedokļa nav atbilstošas veselības un higiēnas normām.
Pieņemot, ka šis plāns tiktu īstenots, tiktu traucēts divu mācību iestāžu normāls darba ritms, lai radītu it kā labākus apstākļus trešās mācību iestādes bērniem. Neviens nenoliedz to, ka Madonas Valsts ģimnāzijas telpu jautājums ir svarīgs un jārisina nekavējoties, bet jautājums ir - kādēļ Madonas novada Dome šo jautājumu līdz šim nav risinājusi normālā režīmā?
Biedrība un vairāki Madonas pilsētas 2. vidusskolas bērnu vecāki 14.03.2016. vērsās Madonas novada pašvaldībā ar rakstisku lūgumu pagarināt publiskās apspriešanas termiņu vismaz par 60 dienām, taču ne rakstiska, ne mutiska atbilde tā arī nav saņemta. Lūgumi tika motivēti ar to, ka tik svarīga jautājuma kā bērnu mācību darba organizēšana un grozīšana ilgtermiņā ir pietiekami svarīgs jautājums, lai tā apspriešanai dotu vien likumā paredzētās minimālās 30 kalendārās dienas. Turklāt es kā advokāts vērsos ar iesniegumiem pie citām valsts pārvaldes institūcijām, lai tās sniedz savu atzinumu par šo piedāvāto plānu.
Kā tapis zināms Biedrības aktīvistiem, tad jau 2016.gada 11.martā (5 dienas līdz publiskās apspriešanas termiņa beigām) Madonas novada domes Izglītības komiteja ir izskatījusi jautājumu par minētā plāna tālāko virzību un sagatavoja lēmuma projektu, no kura izriet, ka nekādi iebildumi nav ņemti vērā un plāns sākotnējā redakcijā tiks virzīts apstiprināšanai uz Madonas novada Domes sēdi 31.03.2016.
Minētais liecina par to, ka Madonas novada Dome rīkojas pēc principa “suņi rej, bet karavāna iet tālāk”. Nerunājot par to, ka klaji tiek ignorētas sabiedrības intereses, netiek ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi plāna grozījumiem. To apliecina arī laikrakstā “Diena”, 16.03.2016. laidienā Nr.53(7297) publicētais raksts, kurā Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters vienpersoniski paziņo, ka plāna publiskā apspriešana netiks pagarināta, lai gan par šo jautājumu ir jālemj visiem Domes deputātiem Domes sēdē.
Biedrība iesniedza savus priekšlikumus vakar, 16.03.2016, kā arī šodien, 17.03.2016 iesniedza plāna grozījumus un papildinājumus, kuros piedāvā vismaz divus alternatīvus, ekonomiski pamatotus priekšlikumus, kā risināt Madonas Valsts ģimnāzijas telpu jautājumu. Arī šie grozījumi acīmredzot Madonas novada Domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram („Vienotība”) nešķiet vērā ņemami.
Par Madonas novada Domes steigu liecina arī tas, ka kaut kādu iemeslu dēļ neviena no nozares ministrijām ne Izglītības un zinātnes, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ne Vidzemes plānošanas reģions nav informēti par šāda plāna virzību. Šāda rīcība neatbilst tiesību aktu prasībām. Pašvaldībai virzot novada līmeņa attīstības plānus, tie ir obligāti saskaņojami ar nozares ministrijām un vietējo plānošanas reģionu, taču portālā www.vidzeme.lv nav nevienas norādes un paziņojuma, ka Madonas pilsētā tiktu virzīts apjomīgs skolu reorganizācijas plāns.
Ar ko tad ir skaidrojama tāda steiga un nevērība pret likuma prasībām? Tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem gan 14.03.2016, gan pirmās tikšanās laikā Madonas pilsētas 2.vidusskolā un 1.vidusskolā, Madonas novada Domes pārstāvji neslēpa šīs reformas patiesos mērķus – iespēja saņemt ERAF finansējumu.
Ne rūpes par bērnu interesēm, ne domas par novada līdzekļu efektīvu izmantošanu, bet gan - kā saņemt vēl naudu EUR 4 300 000 apmērā, par kuru faktiski neviens vēl nezina, kur un kā tiks tērēta. Interesants ir fakts, ka Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību kam un kādā veidā ERAF finansējums tiks piešķirts, vēl nemaz nav pieņemti un stājušies spēkā[1], bet Madonas novada Dome jau virza apstiprināšanai konkrētu plānu.
Turklāt, apspriežot plānu Madonas pilsētas 2.vidusskolā, Domes deputāte Antra Gotlaufa, uzrunājot Madonas pilsētas 2.vidusskolas skolotājus un skolēnu vecākus, izteica Madonas pašvaldības nostāju aizstāvošu viedokli: „ [..] Jums ir labi, un Jūs nekādā gadījumā negribat, lai Jūsu bērniem kaut par vienu procentu dzīve pasliktinātos [..].”
Ir acīmredzams, ka Madonas novada Domei, kuru vada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters („Vienotība”), ne visai vedas projektu īstenošana. Patiesais iemesls, kādēļ ir samilzis Madonas Valsts ģimnāzijas telpu jautājums, ir tāds, ka Domei tā arī nav izdevies līdz galam īstenot vēl 2005.gadā izstrādāto un apstiprināto “Madonas Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcijas projektu”.
Šis projekts paredzēja uzcelt jaunu un modernu piebūvi esošai ģimnāzijas ēkai Valdemāra ielā 2a, Madonā, kas telpu jautājumu atrisinātu ar uzviju. No projekta tika īstenota tikai 1.kārta, kā rezultātā tapa ģimnāzijas ēkas jauns 3.stāvs. Kāpēc netika realizēts nākošais projekta etaps, tā arī nav skaidrs, jo naudas Madonas novada budžetā ir pietiekami daudz, tāpat nav izmantotas iespējas, ko sniedza ERAF iepriekšējā plānošanas periodā līdz 2014.gadam.
Iespējams, atbilde ir meklējama politiski nestabilajā situācija, kad pašlaik bijusī varas partija “Vienotība” ir zaudējusi savu ietekmi gan galvaspilsētā, gan arī reģionos. Nespēja vadīt valsti ir pārmetusies arī uz reģioniem. Madonas novada Domē ir pārstāvēti 6 deputāti no “Vienotības”; 5 deputāti no ZZS; 2 deputāti no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; 1 deputāts no partijas "Vienoti Latvijai"; 2 deputāti no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, "Tautas kontroles"; 1 deputāts no "Politiskās partijas IZAUGSME". Pašreizējā Domes koalīcijā ir 6 “Vienotības” deputāti, un arī Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pārstāv “Vienotību”.
Biedrības ieskatā pašvaldībai ir jāuzņemas pilna atbildība par nesakārtoto situāciju ar jautājumu ar Madonas Valsts ģimnāzijas telpām, kas pašlaik tiek risināts pēc principa “atņemsim tiem, kam ir, un dosim tiem, kam nav” tā vietā lai uzlabotu visu skolēnu mācību procesu vienlīdzīgi, efektīvi izmantojot pašvaldības budžeta, kā arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Biedrība arī turpmāk sniegs informāciju masu informācijas līdzekļiem par šo projektu un reformas virzību.
* Biedrības “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” pārstāvis, zvērināts advokāts
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
