Iesaki rakstu: 
Valsts policijas vadība, kā zināms, nav konstatējusi nekā aizdomīga tajā, cik iespaidīgi īpašumi pēdējos gados tikuši reģistrēti uz bēdīgi slavenajam augsta ranga policistam, kontrabandas piesegšanas kriminālprocesā aizdomās turētajam Viktoram Montikam tuvu – turklāt tādu, kuriem nav redzami oficiāli iespaidīgi ieņēmumu avoti – cilvēku vārda. Toties Finanšu policijā ir sākta pārbaude saistībā ar Pietiek publikācijās minētajiem faktiem.
"Pirms pamatota lēmuma pieņemšanas Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā VID Finanšu policijas pārvaldē uzsākta resoriskā pārbaude par jūsu iesniegumā norādītajām ziņām," - par to Pietiek informēja Vaksts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā, Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis.
Šādi Finanšu policija reaģējusi uz tai nosūtītajiem Pietiek publiskotajiem faktiem par īpašumiem, kas reģistrēti uz nu jau pensijā aizvadītā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieka Montika radinieku vārda.
Tiesa, "pateicoties" Latvijas likumdošanai, arī gadījumā, ja Finanšu policija atklās kādus pārkāpumus vai noziedzīgu rīcību, sabiedrība šajā gadījumā par to, visticamākais, neuzzinās. Likums „Par nodokļiem un nodevām" joprojām ir noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnim ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas faktiski jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.
Kā zināms, Montiks aizdomās par kontrabandas piesegšanu tika aizturēts 2011. gada novembrī, kad VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Daugavpilī atklāja apjomīgu kontrabandas preču noliktavu. Aizturēts tika uzņēmējs Vasilijs Krupeņičs, kas noziedzīgās aprindās pazīstams ar iesauku Čigāns, bet aizdomās par kontrabandas piesegšanu – arī Montiks.
Aizturēšanas brīdī pie augstā ranga policista un viņa dienesta auto dažādās valūtās tika atrasti kopumā vairāk nekā 13,5 tūkstoši latu, - saskaņā ar Montika amatpersonas deklarāciju visā 2011. gadā viņš valsts darbā algā saņēmis 7389 latus pirms nodokļu nomaksas.
Šis fakts lieliski iekļāvās neoficiālajās ziņās par augstā ranga policista patieso lomu kontrabandas piesegšanas shēmās, kādas iekšlietu sistēmā ir klīdušas jau sen. Taču sistēmas vadība, tostarp vairāki pēdējie iekšlietu ministri šīs runas vienmēr ir ignorējuši, un nekādus rezultātus nebija devusi arī Valsts policijas Iekšējās drošības birojā veiktā Montika mantas, un finanšu līdzekļu iegūšanas tiesiskuma pārbaude par 2009., 2010. un 2011.gadu.
Oficiāli Montiks pagājušā gada beigās pensijā devās, viņa īpašumā oficiāli esot tikai motorlaivai, vecam mersedesam, garāžai un nepilnu septiņu tūkstošu latu uzkrājumiem.
Taču, kā Pietiek jau informējis, portāla lasītāju dažu dienu laikā iesūtītie dati, ko iespēju robežās esam pārbaudījuši, uzskatāmi liecina – ja iekšlietu sistēmas vadībai būtu bijusi kaut mazākā vēlēšanās pārliecināties par to, pie kāda iespaidīga turīguma pakāpeniski tikušas vairākas ar oficiāli gandrīz vai trūcīgo Montiku cieši saistītas personas, tas dotu pamatu izdarīt nopietnus secinājumus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
