Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Kontrolieris
27.06.2017. 07:26Visi kampj kur kaut kas slikti guļ jo ilgi tāda iespēja var nebūt. Kā pelīte kad tiek pie graudiņiem tad velk tik savā aliņā cik spēka.
Vēlētājs
01.06.2017. 13:03»
pensionare
kauns par mana novada kaskigo deputatu kandidatu
Kaunēties vajadzētu tiem, kas manu un citu nodokļu maksātāju naudu piesavinās un izmanto nesaimnieciski!
Reāli
01.06.2017. 02:34Vispār Pārgaujas novadā jau kādu laiku nedzīvo 4000+ iedzīvotāji. Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas ir tuvākie realitātei no pieejamajiem datiem par iedzīvotāju skaitu dažādās Latvijas vietās) liecina, ka iedzīvotāju skaits Pārgaujas novadā stabili ir zem 4000 un turpina sarukt.
Reāli
01.06.2017. 02:29Tik maza pašvaldība reāli ir vajadzīga vien ļaudīm, kas sēž pašvaldības domē. Kaimiņos, bijušajā Gulbenes rajonā visiem pietiek ar vienu pašvaldību bijušā rajona vietā, turpretī bijušā Cēsu rajona iedzīvotājiem nākas uzturēt 7 (!!!) pašvaldību birokrātiskos aparātus.
Starp citu, piemēram, visi gudrākie skolēni, sasniedzot zināmu vecumu, no Pārgaujas novada tāpat mācās Cēsu ģimnāzijās. Arī daļa mazāko bērnu no Pārgaujas novada mācās Cēsīs. Bet nevajadzīgās Pārgaujas novada domes priekšsēdis pukst, ka šie nemācās savā novadā, jo pašvaldībai daļa izglītības naudas jāatdod Cēsīm. Ja Pārgaujas novada teritorija būtu viena pašvaldība ar Cēsīm, šādas pašvaldību norēķinu problēmas nebūtu. Lielākā pašvaldībā būtu arī lielāka konkurence uz pašvaldības vadīšanu, un līdz ar to arī kvalitatīvākas izvēles iespējas vēlētājiem.
Nezinītis
01.06.2017. 00:37Varēja jau stādīties priekšā raksta autors..vai tik pats nekandidē uz kādu siltu vietiņu ?
nu labi
31.05.2017. 15:39»
Atlaist
3300€ alga mazā pagastā??? Apd....s var! Pārgaujā varētu valsts kontrole un mediji paviesoties
paviesosies, un ko? kas tālāk, kāds "sausais atlikums" šajā valstelē varētu būt tādai "paviesošanai"?
Atlaist
31.05.2017. 12:593300€ alga mazā pagastā??? Apd....s var! Pārgaujā varētu valsts kontrole un mediji paviesoties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
