Pārskatot "Vienotības" balsotāju biļetenus Kurzemē, nemana acīs krītošas dīvainības
PIETIEK22.10.2014.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Aptuveni 30 lielāko Kurzemes apgabala vēlēšanu iecirkņu par partiju Vienotībanodoto vēlēšanu biļetenu apskate, ko aizvadītās nedēļas beigās veica Pietiek, parādīja ļoti raibu ainu: vēlētāji savu izvēli bija pauduši gana dažādi, un daudzās vēlēšanu biļetēs netrūka arī radošas izdomas izpausmju. Taču nevienā no iecirkņiem nevarēja novērot, ka kādam no saraksta dalībniekiem būtu pausts pārspīlēts atbalsts vai par kādam būtu izrādīta īpaša nelabvēlība.
Bija skaidri redzams, ka pat tie, kuri atbalsta Vienotību kopumā, ļoti dažādi vērtējuši sarakstā iekļautos. Ļoti neviennozīmīga bijusi attieksme pret Vienotības vadītāju un Kurzemes apgabala saraksta līderi Solvitu Āboltiņu: bija daudzi biļeteni, kuros bija svītrota tieši Āboltiņa, bet pie pārējiem nekādas atzīmes nebija izdarītas.
Tāpat netrūka tādu biļetenu, kuros bija izsvītroti pirmie seši saraksta numuri – Āboltiņa, Ints Dālderis, Inese Lībiņa-Egnere, Karina Korna, Normunds Tropiņš un Artis Gustovskis, bet pārējiem vai nu pielikti plusiņi, vai arī vispār nav atzīmju. Un ir arī pretēji – plusiņi pielikti tieši pirmajiem vai nu četriem, vai pieciem un arī vairāk.
Tāpat bija pietiekami daudz biļetenu, kuros Āboltiņai bija pievilkts plusiņš, bet visi pārējie izsvītroti vai arī atstāti bez jebkādām atzīmēm, - taču nevar teikt, ka tie būtu koncentrējušies kādā konkrētā iecirknī vai iecirkņos.
Bija arī tādi biļeteni, kuros bija izsvītroti pilnīgi visi saraksta dalībnieki, - vēlētājs acīmredzot bija vēlējies nodot balsi tieši par Vienotību, taču ne par tām personām, par kurām varēja balsot Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Tāpat netrūka tādu biļetenu, kuros plusiņi pielikti pilnīgi visiem saraksta dalībniekiem.
Krietni mazāk bija tādu biļetenu, kuros ievilkts krustiņš Dālderim, bet pārējie svītroti. Tādi pārsvarā parādās Liepājā, bet pārējā Kurzemes reģionā vēlētājiem vai nu nav bijusi nekāda attieksme pret Dālderi, vai arī daži to svītrojuši vai plusojuši komplektā ar vēl kādu kandidātu.
Dundagas novadā bija vairāki biļeteni, kuros izsvītroti visi augšējie saraksta dalībnieki, bet ievilkts plusiņš saraksta pēdējam dalībniekam Guntim Pirvitam, kas ir Dundagas novada domes deputāts. Citos vēlēšanu iecirkņos šādu biļetenu nav. Dažādos vēlēšanu iecirkņos bija arī vēlēšanu zīmes, kurās pausts īpašs atbalsts Lībiņai-Egnerei, viņai pievelkot plusiņu, bet pārējos izsvītrojot. Savukārt slavenajam Jānim Junkuram acīmredzot plašais vēlētāju atbalsts bija pausts citos vēlēšanu iecirkņos, kuros nodotie biļeteni nav ieskenēti un līdz ar to publiski nav pieejami.,
Daudz ir bijis arī tādu vēlēšanu zīmju, kuros veiktās atzīmes vēlēšanu komisija nav varējusi ieskaitīt, jo tās izdarītas nepareizi, piemēram, svītrojumu vietā ievilktas mīnusa zīmes, turklat vietā, kur iespējams ielikt plusiņu. Šādā gadījumā šī atzīme netiek ieskaitīta, jo nav noslēpums, ka šādas vēlēšanu zīmes būtu ļoti viegli iespējams viltot, horizontālajai svītriņai pārvelkot pāri vertikālu un mīnusu padarot par plusu. Tāpat netrūkst tādu, kur plusiņu vietā ievilkti ķeksīši, kurus arī saskaņā ar likumu vēlēšanu komisija nedrīkst atzīt par derīgām atzīmēm.
Foto - @eujanka
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
