Pašaizliedzīgais ziedotājs „Saskaņas centram” naudu atvēlējis, ieņemot labi apmaksātu darbu pašvaldības uzņēmumā
L. Lapsa10.11.2012.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Saskaņas centrs tomēr nav ieguvis iespēju palepoties ar īpaši pašaizliedzīgu ziedotāju, - kā noskaidrojies, Andris Tumiņš, kurš Saskaņas centram oktobra beigās ziedojis divus tūkstošus latu, nevis sakrājis šo summu no savas līdzšinējās 40. vidusskolas direktora vietnieka 250 latu algas, bet gan atvēlējis Rīgas valdošās koalīcijas partijai divu mēnešu algu savā jaunajā darbavietā – Rīgas pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks.
Kā Pietiek jau informēja, Tumiņa pēdējā – par 2011. gadu - amatpersonas deklarācija uzrādīja vairāk kā pieticīgu oficiālo turīguma līmeni, - viņa faktiski vienīgā vērtīgā manta bija 1992. gada izlaiduma vieglā automašīna Audi, turklāt studiju kredītā Tumiņš vēl bija parādā 4685 latus.
Visnotaļ pieticīgi bijuši arī Tumiņa oficiālie ienākumi, - 2011. gada laikā viņš algā saņēmis 4396 latus „uz papīra”, kas pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 3000 latu. Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datiem, divas trešdaļas no šīs summas viņš tad arī ziedojis Saskaņas centram, kā rezultātā pats oficiāli pārticis ar vidēji 83 latiem mēnesī.
Taču, kā nu skaidro pats Tumiņš, viņa materiālā situācija esot būtiski uzlabojusies, - viņš ne tikai pārdevis divdesmitgadīgo Audi, bet kopš šā gada maija arī vairs nestrādājot izglītības iestādē, kas viss nākamā gada pavasarī atbilstoši likumam tikšot atspoguļots valsts amatpersonas deklarācijā.
Tumiņa jaunā darbavieta, kā izrādās, ir Rīgas domes valdošās koalīcijas – kurā noteicošā loma ir tieši Saskaņas centram – kontrolētā pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks, kurā viņš konkursa kārtībā kļuvis par ēku tehniskās ekspluatācijas nodaļas vadītāju un pašlaik pelnot apmēram 1000 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
SIA Rīgas namu pārvaldnieks kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Rīgas domes priekšsēdētājs, Saskaņas centra vadītājs Nils Ušakovs. Uznēmums apsaimnieko ap 4300 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.
Kā jau ziņots, oficiāli Tumiņam nav ne citu amatu, ne kapitāldaļu, ne nekustamo īpašumu, ne naudas uzkrājumu, un arī tagad viņš nesniedz nekādus skaidrojumus tam, kāpēc, nostrādājot tikai aptuveni pusgadu jaunajā darbā pašvaldības uzņēmumā, izjutis nepārvaramu vēlēšanos divu mēnešu algu ziedot Saskaņas centram.
Taču, kā Pietiek jau informējis, šādu vēlmi izjūt pietiekami daudzi Saskaņas centra ziedotāji. Tā, piemēram, 1955. gadā dzimušais Leo Dobrušins ieķīlājis savu vienīgo īpašumu – nelielu dzīvokli Murjāņu ielā, bet gandrīz pusi no iegūtās naudas ziedojis savai iemīļotajai partijai.
2800 latu Saskaņas centram septembra beigās ziedojusi 1964. gadā dzimusī Jeļena Aleksane, savukārt oktobra beigās viņa ziedojusi vēl 1000 latu. Lursoft datu bāze rāda, ka viņai nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, viņa nav arī neviena uzņēmuma amatpersona, bet Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Aleksane neieņem arī kādu labi atalgotu valsts amatpersonas posteni. Baltic Screen dati liecina, ka ziedotājai nepieder arī neviens pats nekustamais īpašums.
26. septembrī reģistrēts arī veselu 7000 latu ziedojums no 1972. gadā dzimušā Sergeja Jeremutas. Arī par viņu Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Jeremuta neieņem kādu labi atalgotu valsts amatpersonas posteni. Jeremutam gan pieder 100% kapitāldaļu SIA Fruteks, taču šī SIA tikai nule sākusi darbu – tā reģistrēta šā gada jūlijā.
Savukārt 7000 latu ziedotāja vienīgais nekustamais īpašums ir no Ņinas Jeremutas (nu jau mirusi) dāvinājuma ceļā iegūtais 48 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Ilūkstes ielā, kurš, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, vēl joprojām par 30 tūkstošiem latu ir ieķīlāts SIA Centrs Mūkusala.
Ar informāciju par pašaizliedzīgajiem ziedotājiem Pietiek jau vērsies KNAB. Saskaņas centrs nekādus komentārus šai sakarā jau tradicionāli nesniedz.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
