Pietiek :: Pat pēc mēnesi ilgas „papildu informācijas apstrādes” policija nespēj izskaidrot „nepareiza” plakāta turētāja aizturēšanu
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā mēnesi pēc kāda „nepareiza”, pasākuma organizētājiem nepatīkama satura plakāta turētāja aizturēšanas pie Rīgas pils notikušās Jura Juraša un Jutas Strīķes iepriekšējās „tautas sapulces” laikā Valsts policija joprojām nespēj sniegt nekādus skaidrojumus par šīs aizturēšanas tiesisko pamatu. Pietiek šodien publicē Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim oficiāli uzdotos jautājumus un viņa „atbildi”, kuras sagatavošanai Valsts policija bija ņēmusi pat divu nedēļu papildtermiņu, lai veiktu „papildu informācijas apstrādi”

Informācijas pieprasījums Ķuzim:

„Informācijas atklātības likuma ietvaros vēlos saņemt no Jums šādu informāciju saistībā ar personas, kura turēja plakātu ar uzrakstu „100% šis pasākums Jurašam/Strīķei ir Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros… „JURAŠS/STRĪĶE, NOLIEC DEPUTĀTA MANDĀTU!” #RĪDZENESSARUNAS”, aizturēšanu Rīgā, Pils laukumā, 2017. gada 13. jūlijā tā sauktās „tautas sapulces” laikā:

1) kādu tieši iemeslu dēļ, uz kādu normatīvo aktu pamata (normatīvā akta nosaukums, konkrētais pants), par kādiem tieši pārkāpumiem tika aizturēta šī persona?

2) kādas tieši Valsts policijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) pieņēma lēmumu par šīs personas aizturēšanu un veica aizturēšanu?

3) Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte uz jautājumu, kas tieši ir ticis pārkāpts un saskaņā ar kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikusi aizturēšana, Valsts policijas vārdā ir sniegusi atbildi, ka „šobrīd tas tiek izvērtēts uzsāktas administratīvās lietvedības ietvaros”.

No šīs atbildes izriet, ka Valsts policija vispirms ir veikusi aizturēšanu un tikai tad veic izvērtējumu, kas tieši ir ticis pārkāpts un saskaņā ar kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikusi aizturēšana.

Vai šāda ir Valsts policijas standarta prakse - vispirms ir veikusi aizturēšanu un tikai tad veic izvērtējumu, kas tieši ir ticis pārkāpts un saskaņā ar kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikusi aizturēšana?

4) Ja šāda ir Valsts policijas standarta prakse, atbilstoši kādiem tieši normatīvajiem aktiem (normatīvā akta nosaukums, konkrētais pants/panti) vispirms tiek veikta personas aizturēšana un tad tiek noskaidrots, ko šī persona ir pārkāpusi?

5) Ja šāda nav Valsts policijas standarta prakse, kādu iemeslu dēļ šajā gadījumā Valsts policijas darbinieki ir rīkojušies tieši šādi?

6) Ja minētās S. Grāvītes sniegtā informācija par šādu Valsts policijas darbību secību ir bijusi nepareiza, ar ko tas skaidrojams?”

Ķuža atbilde „Par informācijas sniegšanu”:

„Valsts policija 2017.gada 18.jūlijā saņēma Lato Lapsas (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumu ar informācijas pieprasījumu par 2017.gada 13.jūlijā Rīgā, Pils laukumā, notikušu kādas personas aizturēšanu (Valsts policijas reģ. Nr.L- 6723).

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu Valsts policija informēja Iesniedzēju, ka atbildes sagatavošanai uz iesniegumu ir nepieciešama papildus informācijas apstrāde.

Valsts policija, atbildot uz Iesniedzēja pieprasījumu, sniedz šādu informāciju:

2017.gada 13.jūlijā Rīgā, Pils laukumā tika aizturēta fiziska persona par iespējamu pārkāpumu par, kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 1743.pantā (sapulču, gājienu un piketu, kā ari publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana).

Valsts policijas amatpersonas aizturēšanu veica, pamatojoties uz LAPK 253. un 254.pantiem. Saskaņā ar LAPK administratīvo pārkāpumu lietas par 174.3 panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši, kas nozīmē, ka tiesa veic kontrolējošās funkcijas un pieņem sākotnējo lēmumu par personas vainu un administratīvo sodīšanu.

Satversmes 92. pants nosaka: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”

To, vai persona ir vainojama administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, personas rīcības atbilstību konkrētām LAPK normām un to sastāvam, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērtē tiesa.”

Pietiek šodien arī atkārtoti publicē paša aizturētā – jurista Rodija Rododendra rakstiskos paskaidrojumus:

„2017.g.13.jūlijā devos uz publisku pasākumu – sapulci Pils laukumā, un man līdz šim nepazīstama persona, kura sevi dēvēja par pasākuma organizatoru (persona Nr.1), fiziski aizskarot mani un manu kustamo mantu, pieprasīja “vākties projām”, pamatojot to ar mana plakāta satura nepatiku, vairākkārtēji norādot “man nepatīk rakstītais uz jūsu plakāta”. Uz mana plakāta bija rakstīts “100% šis pasākums Jurašam/Strīķei ir Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros! Juraš/Strīķe, noliec deputāta mandātu!” #Rīdzenes sarunas”.

Persona pieaicināja Valsts policijas darbiniekus, kuriem norādīja, ka viņš ir pasākuma organizators, viņam nepatīkot mana plakāta saturs. Valsts policija prettiesiski ierobežoja manas tiesības, pieprasot pamest notikuma vietu. Paralēli notiekošajam pie manis vērsās žurnālists Ansis Pūpols, filmējot un uzdodot jautājumus. Man nepazīstama persona pieveda man klāt sievieti gados (Persona 2), un persona pati iesaistījās komunikācijā, pieprasīja doties projām. Pirmšķietami bija pazīstami ar personu Nr.1.

Kundze gados nosauca mani necenzētos vārdos “par mērgli”, ar plaukstu un delnu vairākkārtēji sita man pa kreiso roku, policijas amatpersonas nereaģēja uz minēto vardarbību pret mani pat pēc vairākkārtējiem maniem lūgumiem. Paralēli kundzes darbībām persona Nr.1 prettiesiski aizskāra – pieķērās klāt manam plakāta statīvam un centās iegriezt to tā, lai sapulces dalībnieki neredzētu mana plakāta saturu, prettiesiski ierobežojot ar Satversmi noteiktās tiesības.

Policijas amatpersonas pieprasīja pamest pasākuma norises vietu. Uz manu jautājumu “Vai tas ir rīkojums?” netika sniegta apstiprinoša atbilde. Policijas amatpersonas ne reizi nedeva mutvārdu rīkojumu, kurš būtu bijis balstīts uz kādu no tiesību normām, lai policijas darbinieku rīkojums būtu likumīgs, iespējams, tādēļ policijas darbinieki neizdeva tādu rīkojumu.

Nebrīdinot par fiziska spēka pielietošanu, pret mani tika pielietots fizisks spēks, nodarot man fiziskas sāpes. Ar spēku saspieda elkoni un rokas augšdelmu, tādējādi provocējot to, ka es varētu sāpju dēļ vicināties ar rokām, bet es izcietu šīs cietsirdīgās sāpes.

Brīdī, kad es tiku nogādāts pie trafarētā policijas transportlīdzekļa, policijas amatpersonas savstarpēji sarunājoties sprieda, ko ar mani darīt. Pēc formas tērpa un faktiskās darbības pirmšķietami bija atbildīgā persona, kas izdeva pavēli – mutvārdu rīkojumu nogādāt mani uz Centra iecirkni Matīsa ielā. Uz manu jautājumu, kādēļ mani kaut kur nogādās un kādēļ es esmu aizturēts, un kādu pārkāpumu es esmu izdarījis, policijas amatpersona, kura pielietoja pret mani fizisku spēku, norādīja, ka es neesmu pakļāvies un tas ir aizturēšanas pamats.

Atbildīgā persona norādīja, ka viņš pieņem šo lēmumu, darot zināmu man un pakļautībā esošajiem policistiem. Atbildīgās amatpersonas uzvārda uzšuve uz formas tērpa nebija saskatāma, un tā arī nestādījās priekšā. Tai skaitā arī pēc maniem pieprasījumiem. Pielietojot fizisku spēku, tiku ievietots “būrī”, no kurienes pa lodziņu, kas sadala būri un salonu, redzēju, kā Valsts policijas amatpersona, kura sākotnēji, veicot manu piespiedu ievietošanu būrī, pielietoja vardarbību, citu Valsts policijas amatpersonu klātbūtnē tīši bojāja manu mantu, bojājot plakātu un tā statīva stiprinājumus.

Šīs darbības ir fiksētas, veicot fizisko personu datu apstrādi (savu) – to, ko es esmu redzējis un dzirdējis. Videofiksācija veikta ar mērķi aizsargāt manas vitāli svarīgās tiesiskās intereses – īpašuma aizsardzība, noziedzīgi nodarījumi pret mani, manu dzīvību, veselību un labklājību, kā arī vēlos piebilst, ka policijas transportlīdzeklī (būrī), kurā atrados, bija tumšs, un man nebija iespējas pat piesprādzēties. Un transportlīdzekļa vadītājs uzsāka kustību, nepārliecinoties, vai es esmu piesprādzējies, tādējādi apdraudot manu veselību, dzīvību un labklājību. Transportēšanas laikā uz Centra iecirkni es pret automašīnas griestiem sasitu galvu. Ir puns.

Kad apstājāmies pie Centra iecirkņa, es norādīju, ka vēlos uzsmēķēt, policijas darbinieki negribīgi piekrita, smēķēšanas laikā mani steidzināja. Policijas darbinieks Oļegs Černiševs (5. rotas darbinieks) neslēpjot veica plakāta fotografēšanu un fotogrāfijas sūtīšanu pa mobilo aplikāciju “Whatsapp”, pēc kā es tiku ievests policijas iecirknī.

Neviena no policijas amatpersonām līdz nogādāšanai uz iecirkni nebija mani informējusi par manām tiesībām un pienākumiem, nebija skaidri norādījusi administratīvās aizturēšanas iemeslus, tiesisko pamatu, izdevusi rīkojumu un informējusi, ka par rīkojuma nepildīšanu policijas darbiniekam ir tiesības pielietot fizisku spēku.

Kad bijām iegājuši iecirknī, man izdevās uzzināt policijas amatpersonas vārdu un uzdārdu, kura bija pasākuma laikā atteikusi identificēt sevi un kura pirmā man pieprasīja pamest pasākumu. Tā bija Pumpure (2. rota), kura, iespējams, manuprāt, rakstīja ziņojumu, tajā, iespējams, ietverot nepatiesu, maldīgu informāciju par notikušo. Policijas darbinieks veica virkni procesuālo darbību – man piederošo mantu izņemšanu, izņemtās mantas ir uzskaitītas izņemšanas protokolā, aizturēšanas protokola sastādīšanu un mantu apskatei protokola sastādīšanu un mantu apskati. Mantu apskates un mantu apskates protokola sastādīšanas laikā mantas – dokumenti bija brīvi saskatāmi, salasāmi trešajai personai, tai sk. aizturētajai personai, kuru vēlāk konvojēja projām. Dokumenti bija saistībā ar Datu valsts inspekcijas pārbaudes lietām. Dokumentu saturā bija iekļauti Rīgas pils. Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses personas dati. Vairākkārtēji lūdzu neveikt mantu apskati, ņemot vērā tiesību aizskārumu un negatīvās sekas. Dokumentos bija ietverti mani un trešo personu dati, tai skaitā komercsabiedrību noslēpums.

Admin. aizturēšanas protokolā apzināti tika norādītas ziņas, kas neatbilst patiesībai. Uz maniem aizrādījumiem netika reaģēts, admin. aizturēš. protokols no manas puses netika parakstīts, jo policijas amatpers. liedza šādu iespēju. Uz lūgumu izsniegt materiālu kopijas man tika norādīts, ka pie izskatīšanas es to varēšu izdarīt. Pēc kā tiku patriekts no policijas ēkas. Manuprāt, visas darbības policijas iecirknī tika filmētas ar video un audio iekārtām. Iecirknī atrados laika posmā no 19.00 līdz 22.10.

Šodien, 14.jūlijā telefoniski sarunājos ar Centra iecirkņa dežūrdaļu, informēju par prognozējamo ierašanās laiku, lai iepazītos un saņemtu kopiju no admin. lietas. Dežūrdaļas darb. norādīja, ka informēs priekšnieku. Ierodoties no manis tika pieprasīts iesniegums, policijas darbinieki pārkāpa virkni tiesību normu. Iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs piekrita komunicēt tikai telefoniski, sarunas laikā bija rupjš, izaicinošs, neatsaucīgs, klaji ignorēja manas tiesības iepazīties – saņemt lietas materiālu kopijas. Iecirknī tika iesniegts iesniegums. Pēc kā es devos projām no iecirkņa. Vēlāk zvanot uz iecirkni, saņēmu atbildi, ka mans iesn. tiks izskatīts viena mēneša laikā un ka man neesot ties. iepazīties ar lietas materiāliem līdz brīdim, kad mani sauks pie administratīvās atbildības.

Lūdzu nekavējoties uzsākt dienesta pārbaudi par policijas darbinieku rīcības tiesiskumu, nekavējoties pieprasīt video un audio ierakstus no Centra iec., kas pierāda policijas darbinieku prettiesiskās darbības. Pie nepieciešamības iegūt papildu informāciju, nekavējoties sazināties ar mani. Lūdzu nodrošināt visas admin. lietas materiālu izsniegšanu Rīgas Centra iec. vai pieņemšanā pie Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja A.Velša.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...