Pietiek :: Pavļuts par „pazudušo” OIK slēdzienu: es taču biju tas, kas aktualizēja OIK un kuru par to padzina no valdības
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ļoti asi uztvēris ziņu, ka Ekonomikas ministrijā ir pazuduši viņa pilnvaru laikā veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražotājiem, lai piešķirtu atļauju vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. Publicējam bijušā ministra viedokli par mēģinājumiem saistīt zudības tieši ar viņa laiku ministrijas vadībā:

„Es varu tikai atkārtot, ka, pirmkārt, man nav skaidrs, par ko ir runa, jo ir bijušas vairākas pārbaudes, ir bijusi ārējā audita ziņojumi, ir bijusi visdažādākā dokumentācija. Ir jāsaprot, par kuru pārbaudi ir runa. Šobrīd, manuprāt, valda tāds kopējs juceklis.

Visai dokumentācijai ir jābūt lietvedībā, punkts. Ja ministrijas lietvedībā nav, tad ministrijā ir jāveic kaut kāda pārbaude. Prasīt no cilvēka... tas ir absurds – meklēt ārpus ministrijas esošus cilvēkus, kuri kaut kādā veidā būtu varējuši ietekmēt lietvedību.

Ministrs nenodarbojas ar lietvedību. Tam ir savas amatpersonas ministrijā. Ir valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamenta direktori utt., lietvedības vadītāji, kuri atbild par dokumentu kārtošanu. To nedara nedz ministrs, nedz viņa birojs.

Man šķiet absurds pieņēmums, ka ministrs varētu kaut ko izdarīt ar ministrijas lietvedību. Tas vienkārši tā nenotiek. Līdz ar ko es aicinātu ministriju nodarboties ar to, kas tai ir jādara un meklēt šos dokumentus rokā, un noskaidrot, kur tad viņi ir palikuši.

Ir arī ārēji dokumenti. Par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) tēmu tika pasūtīts arī advokātu biroja Raidla audits. Cerams, ka tas nav pazudis.

Es neko nekur neesmu aiznesis. Neatceros, ka es būtu ēdis papīru. Šis ir absurds. Es šos jautājumus ierosināju. Pieņēmums, ka es varētu būt kaut ko par šo tēmu nobēdzinājis, ir absurds pamatu pamatā. Es esmu tas, kas šīs pārbaudes rosināja, es OIK jautājumu cēlu priekšā sabiedrībai. Pieņēmums, ka es tagad esmu kaut ko nobēdzinājis, kaut ko stulbāku grūti izdomāt.

Toreiz es karoju ar valsts sekretāru, es karoju ar nozari, mani no Laimdotas Straujumas valdības par to padzina. Un tagad izrādās, ka ministrijā pazuduši dokumenti...”

Kā zināms, Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma saņemšanas nule ir sākusi kriminālprocesu par AS Sadales tīkls un SIA Rīgas enerģija rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Tāpat atklātībā nonākušas ziņas par iespējamām apjomīgām citu uzņēmumu mahinācijām saistībā ar elektrības ražošanu koģenerācijas režīmā.

Tikmēr ir izrādījies, ka jau pirms četrarpus gadiem, 2013. gada 21. februārī ar toreizējā ekonomikas ministra Pavļuta rīkojumu ir tikusi izveidota komisija dienesta pārbaudes veikšanai. Tās izveidošanas galvenais mērķis bijis – pārliecināties, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi, pieņemot elektroenerģijas obligātā iepirkuma lēmumus, periodā kopš 2012. gada 28. augusta ievēro likumības un lietderības principus,

Saskaņā ar ministra Pavļuta rīkojumu komisijai ir ticis uzdots izvērtēt pieņemto elektroenerģijas obligātā iepirkuma lēmumu likumību un iesniegt slēdzienu ekonomikas ministram līdz 2013. gada 1. aprīlim. Komisijas gala slēdziena iesniegšanas termiņš, ņemot vērā Ekonomikas ministrijai pieejamo informāciju, pēc tam vēl ticis pagarināts līdz 2013. gada 18. aprīlim.

Taču tālāk sākas „mistika”: kā norādīts tagadējās Ekonomikas ministrijas vadības oficiālajās atbildēs uz Saeimas deputātu jautājumiem, „Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas par komisijas slēdzienu”. Turklāt, kā var noprast no pašlaik Arvila Ašeradena vadītās ministrijas oficiālajām atbildēm, šāds fakts to nav pārsteidzis un nav arī veiktas nekādas darbības, lai noskaidrotu, kur tad slēdziens palicis un vai tāds vispār bijis.

Tiesa, tieši šāds iznākums ir ļāvis Ašeradenam uz jautājumu par ministrijas darbībām pēc atzinuma saņemšanas sniegt šādu atbildi, kas no viņa noņem vismaz daļu atbildības par pašlaik atklātajām, domājams, apjomīgajām mahinācijām:

„Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas, ka minētās komisijas veiktā dienesta pārbaude būtu rezultējusies ar secinājumiem, ka lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu pieņemšanā pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi. Ņemot to vērā, Ekonomikas ministrijai nav bijis pamata uzskatīt, ka minētie lēmumi ir pieņemti prettiesiski. Līdz ar to nav bijis pamata pārvērtēt minēto lēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.”

Interesanti, ka dienesta pārbaudes veikšanas komisija, kuras atzinums ir pazudis bez pēdām, nebija anonīma, - tajā ir bijuši augsti ierēdņi no dažādām iestādēm: „Lai nodrošinātu komisijas objektivitāti, izveidojot komisiju, tās sastāvā tika iekļauti citu ministriju deleģēti pārstāvji, kā arī ministra biroja pārstāvji.

Saskaņā ar ekonomikas ministra D.Pavļuta 2013. gada 21. februāra rīkojuma Nr.40 2. punktu dienesta pārbaudes veikšanai izveidotajā komisijā Ekonomikas ministriju pārstāvēja Ekonomikas ministra biroja vadītāja L.Buivida, Labklājības ministriju pārstāvēja Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults M.Knoks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs G.Gailis, un Finanšu ministriju pārstāvēja Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktore I.Liepa.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...

21

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

FotoLatvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja noziedzības mecenāti - PSKP un VDK nomenklatūras visnelietīgākā, visalkatīgākā, nacionāli visreakcionārākā daļa, kooptējot savā bandā nekaunīgi izveicīgus parvēnijus no pārējiem sociālajiem slāņiem.
Lasīt visu...