Iesaki rakstu: 
„Mēs ar savu personisko piemēru Jums parādīsim un pierādīsim, ka tikai daži cilvēki, kuriem nav ne stipras aizmugures, ne vērā ņemamu finanšu līdzekļu, nevis šajā valstī, bet mūsu valstī kaut ko iespēj mainīt ar to vien, ka atklāj patiesību visiem tiem, kas ir gatavi to uzklausīt,” – tā mēs, portāla PIETIEK veidotāji, paziņojām pagājušā gada oktobra sākumā, sākot darbu.
Aizvadītā nepilnā pusgada laikā mēs esam darījuši, kas vien bijis mūsu spēkos, lai šo apņemšanos īstenotu. Katram no Jums pašam vērtēt, kas ir izdevies, kas ne, bet no savas puses varam teikt lielu paldies ikvienam mūsu lasītājam, kam ir bijis kas pamatoti sakāms par mūsu darbu, - esam centušies pēc labākās sirdsapziņas, lai ņemtu vērā gan ieteikumus, gan kritiku. Daudzi no mūsu plašāko rezonansi guvušajiem rakstiem ir tapuši tieši uz lasītāju iesūtīto faktu un ierosinājumu pamata.
Protams, kā jau tas mūsu zemē pienākas, reizē ar dienas gaismā izvilkto afēru, neizdarību un vienkārši stulbību autoru vaimanām un brēku mums ik pa laikam ir nācies uzklausīt arī glūnīgas aizdomas – kā likums, no ļaudīm, kas, šķiet, jau no mazotnes pārtikuši no dzeramnaudām, paši jau pasen nopirkti ar visām ķeskām un pat vairs nespēj iedomāties, ka pasaulē ir cilvēki, kam sirds par savu zemi un savu tautu sāp pietiekami, lai savu personisko labklājību neturētu augstāk par visu pārējo.
Līdz šim brīdim mēs par viņiem pasmējāmies, bet nu ir pienācis laiks atbildēt arī šādiem ļautiņiem, kuriem, kā likums, „drosmes” pietiek tikai, lai šādus jautājumus uzdotu, izmantojot trešo personu starpniecību, – nu, piemēram, Roulendu-Koziolu ģimenes labi atalgotajam Guntim Bojāram, kurš nesen portālā mansmedijs.lv interesējās: „Bet privātajās struktūrās, kaut vai, piemēram, pietiek.com - vai Baiba Rulle uzrakstīs, no kurienes Lato Lapsa ņem naudu? Es droši vien gribētu uzzināt, no kurienes Lato Lapsa ņem naudu tā, lai bez reklāmām finansētu pietiek.com un tos cilvēkus, kas tur strādā.”
Atbilde ir īsa un vienkārša: mūsu nelaime, ko mēs paši tomēr uzskatām par laimi, ir, - atšķirībā no dažādiem pērkamiem bojāriem portāls PIETIEK visā tā darbības laikā patiešām nav pieņēmis nekādu apšaubāmu naudu, lai gan šādi piedāvājumi ir bijuši pietiekamā apjomā. Mūsu Paypal ziedojumu kontā un mūsu nodibinātās SIA Pietiek.lv kontā šajā laikā no ziedotājiem ir ieskaitīti nepilni 14 tūkstoši latu, un tā ir vienīgā nauda, ar kuru portāls un tā veidotāji šajā laikā ir iztikuši.
Tas arī pusgada laikā ir bijis mūsu vienīgais finansējums, un nav grūti izrēķināt, cik plāns tas ir bijis. Esam sākuši darbu pie reklāmdevēju piesaistīšanas, taču skaidrs, ka vēl vismaz pusgadu šim portālam – ņemot vērā arī skaidri saprotamo faktu, ka apjomīgs reklāmas līgums reklāmdevējam pretēji izplatītajai praksei šajā portālā nekādas indulgences nesniegt – tās nebūs vērā ņemams ienākumu avots.
Atšķirībā no roulendu, aivaru, andru un aināru „stipendiātiem” mums nav bijusi darīšana ne ar ārzonām, ne ar mistiskiem finanšu avotiem, - katrai, pat niecīgākajai no ziedojumu summām ir redzams ziedotājs, un arī pat sīkākie maksājumi ir veikti un saņemti tikai un vienīgi caur banku.
No šīs naudas – vidēji nepilniem trim tūkstošiem latu mēnesī – mēs esam atdevuši valstij tai pienākošos daļu (un, mūsuprāt, valsts var justies gluži apmierināta), bet no atlikuma gan nodrošinājuši portāla izveides tehniskos izdevumus, gan arī mēģinājuši kaut jel ko samaksāt par darbu portāla autoriem. Varam vēlreiz pateikt lielo paldies visiem tiem cilvēkiem, kas šo naudu saziedoja un no kuriem it neviens nav mums izteicis ne vismazākās personiskās vēlmes, vien aicinājumu turpināt mūsu darbu Latvijas un tās cilvēku labā.
Kā ar šo niecīgo summu portālam ir bijis iespējams iztikt gandrīz pusgada ilgumā? Ļaudīm no jau pieminētās roulendu-koziolu un viņu algoto viesmīļu sugas to, protams, nesaprast – kā gan var strādāt nevis naudas, bet idejas vārdā. Taču mēs to esam darījuši visus šos mēnešus, savukārt šobrīd ir pienācis laiks pateikt Jums – piedodiet, bet ilgāk mēs to vairs nevaram. Tā, protams, nav Jūsu rūpe, cienījamie lasītāji, bet ikvienam no portāla veidotājiem ir savas nelielās praktiskās vajadzības, sava ģimene un savi aprūpējamie, kurus mēs ilgāk vairs nevaram pilnībā ignorēt.
Līdz ar to mēs esam pieņēmuši lēmumu, kura būtība ir šāda: līdz aprīļa sākumam mēs vēl turpināsim gan portāla veidošanu, gan arī investoru meklējumus, - aprēķini rāda, ka gada darbam šādam portālam, tā uzturēšanai un tā tālākai attīstībai nepieciešamā summa ir aptuveni 80 tūkstoši latu. Bet, ja tuvākajās nedēļās viss PIETIEK darbībai nepieciešamais finansējums netiks atrasts, visnotaļ jautrais datums – 1. aprīlis būs pēdējā portāla PIETIEK aktīvās darbības diena līdzšinējā formā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
