Pēc policijas slēpta incidenta miris vīrietis, iesaistītais slepenpolicists nekavējoties atvaļinājies
PIETIEK08.04.2013.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
"Naktī uz 10. martu notika incidents, kurā bija iesaistīta kāda Valsts policijas amatpersona," - tas ir faktiski viss, ko mēnesi pēc notikušā, konfrontēta ar konkrētām ziņām par notikušo, pašlaik atklāj Valsts policija. Pietiek rīcībā esošā informācija par notikušo liecina - pēc "incidenta" bojā gājis kāds trīsdesmitgadīgs vīrietis, bet "incidentā" iesaistīts kāds īpaši noslepenots Valsts policijas darbinieks, kura vārds nav atrodams pat publiskajos valsts amatpersonu sarakstos.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka "incidents" noticis naktī no 9. uz 10. martu Rīgā, netālu no bijušā Civilās aviācijas inženieru institūta ēkas. Šajā "incidentā", kurā piedalījies Kriminālpolicijas Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes darbinieks A.Z., smagi cietis kāds trīsdesmitgadīgs vīrietis E.M.
Neilgi pēc "incidenta" cietušais miris, un pašlaik ir pretrunīgas ziņas par to, kas bijis patiesais nāves cēlonis, - "incidentā" gūtās traumas, ko nodarījis policists, vai arī straujas veselības problēmas, kas tikai netieši bijušas saistītas ar gūtajiem miesas bojājumiem.
Interesanti, ka atšķirībā no citiem gadījumiem, kad Valsts policija ziņo par šādiem atgadījumiem, šoreiz šī informācija tikusi maksimāli slēpta. Kā liecina Pietiek informācija, lēmums par informācijas neizpaušanu pieņemts augstākajā Valsts policijas vadībā.
Tas varētu būt saistīts arī ar to, ka iesaistītais policijas darbinieks bijis līdzīgā statusā kā, piemēram, KNAB operatīvie darbinieki, kuru valsts amatpersonas deklarācijas nav publiski pieejamas.
Tikai pēc tam, kad Pietiek Valsts policijai minēja gan konkrēto Kriminālpolicijas struktūru, kurā darbojies iesaistītais policijas darbinieks, gan arī viņa uzvārdu, Valsts policija sniedza šādu informāciju:
"Attiecībā uz Jūsu jautājumu varu atbildēt, ka naktī uz 10. martu notika incidents, kurā bija iesaistīta kāda Valsts policijas amatpersona. Par minēto notikumu tika uzsākts kriminālprocess, turpmākai izmeklēšanai tas tika nodots Valsts policijas Iekšējās drošības birojam. Šajā kriminālprocesā vēl turpinās izmeklēšana. Attiecībā par dienesta pārbaudi. Tā netika uzsākta, jo, pirmkārt, notikušais nekādi nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu vai darba laiku. Otrkārt, nākamajā dienā darbinieks no dienesta atvaļinājās pēc paša vēlēšanās."
Pietiek jau ir vērsies ar oficiālu iesniegumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, pieprasot paskaidrojumus - kādu iemeslu dēļ šāds atgadījums veselu mēnesi ir ticis slēpts un cik vēl ir šādu "incidentu", kuri ir noklusēti pēdējos mēnešos.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
