Iesaki rakstu: 
Tieši pērn, krīzes kulminācijas gadā Latvijas turīgākie uzņēmēji rīkojuši īstas dividenžu izmaksas orģijas, - tas izriet no Lursoft apkopotajiem datiem, kas publiskoti žurnāla Playboy pirmajā numurā. Faktiski tas nozīmē, ka šī nauda, kas iepriekš uzņēmumos lielākoties uzkrāta vairāku gadu garumā, nu vienā rāvienā izņemta no biznesa, turklāt ne vienmēr tajā atgriezusies īpašnieku aizdevumu vai citā veidā.
Pagājušā gada desmit lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, ņemot vērā arī pašus svaigākos Lursoft datus, izskatās šādi: 10,35 miljonus latu sev izmaksājis elektronikas uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, un pavisam nedaudz no viņa atpaliek Labās Latvijas pārstāvis, Skonto būves lielākais īpašnieks Guntis Rāvis, kurš pērn sev dividendēs izmaksājis 9,82 miljonus latu.
Nākamie sarakstā ir uzņēmuma Cargo Avio lielākais īpašnieks Sergejs Fiščenko (dividendēs saņemti 9,57 miljoni latu), Mēness aptieku saimnieks Vadims Telica (3,59 miljoni latu), Rīgas brīvostas stividorkompānijas Strek lielākais īpašnieks Mihails Gaņevs (3,47 miljoni latu) un bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, tagadējais Skonto būves mazākumīpašnieks Ivars Millers (3,12 miljoni latu).
Lielāko dividenžu saņēmēju pirmo desmitu noslēdz būvkompānijas Ceļu, tiltu būvnieks īpašnieki Edgars un Gatis Zvirbuļi (pa 3,04 miljoniem latu katram), iekārtu un eļļu tirdzniecības kompāniju Infleks un Inflekss īpašnieks Ģirts Kaimiņš (2,76 miljoni latu) un Ventspils tranzītuzņēmējs Oļegs Stepanovs (2,58 miljoni latu).
Kopumā pusotrs simts pagājušā gada lielāko dividenžu saņēmēju sev izmaksājuši aptuveni 150 miljonus latu, un viņu vidū ir gan pusbankrotējušais ekspremjers Māris Gailis (0,83 miljoni latu, ja atbilst realitātei Lursoft datu bāzē atrodamais AS Māris Gailis akcionāru saraksts), gan sociāli atbildīgās uzņēmējdarbības aizstāvis – Par labu Latviju dalībnieks Atis Sausnītis (1,19 miljoni latu), gan Latvenergo korupcijas lietā aizturētais uzņēmējs Andrejs Livanovičs (0,97 miljoni latu).
Turklāt uzņēmēju izmaksāto dividenžu apjoms ne vienmēr ir bijis atbilstošs viņu uzņēmumu pagājušā gada prognozētajiem un reālajiem panākumiem: tā, piemēram, izdevniecība Žurnāls Santa jau 2008. gada pārskatā prognozēja krīzes gadu un „preses izdevumu pārdošanas apjomu dramatisku samazināšanos”, taču tas netraucēja tās īpašniekiem Santai Ančai un Ivaram Zariņam izmaksāt sev dividendēs attiecīgi 0,97 un 0,8 miljonus latu.
Šo dividenžu izmaksāšanas drudzi gan lielā mērā ir sekmējusi valdība. Kā norāda Playboy publikācijas autori, uzzinājuši par gaidāmo 10 procentu nodokli saņemamajām dividendēm, uzņēmēji – neraugoties uz to, vai runā par labu Latviju vai nemaz neliekuļojot rūpējas tikai par savu kabatu – lielā vienprātībā ir metušies izņemt peļņu, kas citādi būtu palikusi uzņēmumu rīcībā.
Arī no minētajiem uzņēmējiem, piemēram, Anča ir kategoriski atteikusies atbildēt uz jautājumiem par viņas dividendēs saņemto gandrīz miljonu latu, toties viņas kompanjons Zariņš ir godīgi atzinis: „Tas ir saistīts ar to, ka izlēma dividendes aplikt ar nodokļiem...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
