Pie Latvijas Bankas pasūtījuma tiek Nodarbinātības valsts dienesta preses sekretāres vadīts nodibinājums
PIETIEK30.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pie Latvijas Bankas pasūtījuma „Par izglītojošu izbraukuma nodarbību organizēšanu” ticis kāds mazpazīstams nodibinājums – biedrība Naudas plānošanas centrs, un īpaši interesantu šo situāciju padara tas, ka biedrības vienīgā amatpersona un tās vadītāja ir Nodarbinātības valsts dienesta (NVA) preses sekretāre Signe Bierande.
Kā rāda Lursoft datu bāze, biedrība Naudas plānošanas centrs, kurā Bierande ir vienīgā amatpersona, dibināta jau 2007. gadā, un tās darbības mērķi ir „izglītot un informēt Latvijas iedzīvotājus par personīgā budžeta plānošanas jautājumiem” un „sniegt informatīvu atbalstu personīgā finanšu krīzes gadījumos”.
Tiesa, ja ticēt Bierandes amatpersonas deklarācijai, nekādu atalgojumu vismaz 2017. gadā viņa šajā biedrībā nav saņēmusi, - alga viņai maksāta tikai SIA Cito AA (416 eiro) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (20 167 eiro).
Latvijas Banka saistībā ar šo faktu gan norāda, ka, „uzsākot sadarbību ar Naudas plānošanas centru, Signe Bierande nebija Nodarbinātības valsts aģentūras amatpersona, savukārt vēlāk, viņai kļūstot par tādu, Latvijas Banka tika informēta, ka ir dota NVA atļauja un nav juridisku šķēršļu amatu savienošanai NVA un Naudas plānošanas centrā”.
Pati Bierande ne uz vienu viņai nosūtīto jautājumu, savukārt NVA direktore Evita Simsone apliecina, ka šāda atļauja tiešām tikusi sniegta, turklāt „NVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Signe Bierande valdes locekles pienākumus biedrībā Naudas plānošanas centrs veic no darba pienākumiem NVA brīvajā laikā”.
Latvijas Banka informē, ka ar biedrību Naudas plānošanas centrs 2019. gadā noslēgts līgums par, maksimums, 15 reģionālo izbraukumu uz skolām un 4 skolotāju semināru organizēšanu un „partnera izvēle ir veikta, izvērtējot tā spējas un pieredzi, kā arī ņemot vērā veicamo darbu izcenojumu”, kas nepārsniegšot 2950 eiro.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
