Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta līmeņa darba grupu. Ierēdņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozīmē laika novilcināšanas un nekā nedarīšanas taktiku. Vai tiešām ekonomikas ministrs pēc divu gadu neefektīvas darbības OIK sistēmas sakārtošanas jomā ir metis plinti krūmos un turpmākos jautājumus par nelaimīgo OIK pāradresēs jaunizveidotajai darba grupai?

Šajā sakarā Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieprasa ekonomikas ministra atbildes uz pieciem ar OIK saistītiem jautājumiem:

1) par novēlotā plānotā OIK sistēmas audita jēgu,

2) par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem,

3) par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas pret valsti uzsāktajās tiesvedībās,

4) par Ekonomikas ministrijas (EM) shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem,

5) par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā,

Jautājums Nr.1 – Par plānotā novēlotā OIK sistēmas audita jēgu

Kāda ir jēga no Ekonomikas ministrijas izsludinātā 400 000 eiro vērtā pētījuma „Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam” veikšanas, ja ekonomikas ministra divu gadu darbības laikā jau pieņemti vairāki nekvalitatīvi un sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi?

– Vai ministrs pēc diviem darbības gadiem beidzot sapratis, ka OIK saimniecībā valda bardaks un Ekonomikas ministrija pēc būtības netiek galā ar OIK atbalsta saņēmēju uzraudzību un pārkāpumu novēršanu? Vai šādu OIK sistēmas auditu nevajadzēja jau pirms diviem gadiem, lai vismaz daļēji pasargātu elektrības patērētāju maciņus?

– Nelaime tāda, ka lielie jautājumi OIK sakarā jau pieņemti pirms plānotā OIK sistēmas audita:

(i) Ekonomikas ministrija 2017.gadā ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju sabiedrības un patērētāju interesēm neatbilstošo valsts atbalsta politiku (OIK, bet izņemot TEC-2), kas nākošo 10 un vairāk gadu laikā dod juridisko paļāvību visiem OIK atļauju turētajiem;

(ii) ir ieviesta OIK atbalsta aprēķina formula (MK 262. noteikumi), kuras rezultātā jau 2017. gadā ir strauji palielinājusi OIK slogu;

(iii) Ekonomikas ministrija un valdība ir akceptējusi OIK jaudas maksājumu TEC-2/TEC-1 689 miljonu eiro apmērā pārnešanu uz patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem.

(iv)

– JKP uzskata, ka ekonomikas ministrs savas darbības laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta īstenošanas uzraudzību, un Ekonomikas ministrija nespēj izkontrolēt vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmēju darbību (vai tiek lietota pareizā tehnoloģija attiecīgajā režīmā, vai izpildīti efektivitātes kritēriji) un padziļināti pārbaudīt finanšu rādītājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstību vai krāpšanas gadījumā adekvāti reaģētu, atņemot OIK atbalsta licenci.

– Arī EM virzītie MK noteikumu Nr. 221 un Nr. 262 grozījumi par AER un koģenerācijas darbību risinājumiem nenodrošina stingras kontroles instrumentus un neaizsargā patērētāju makus. Piedāvātajiem noteikumiem ir vairāki būtiski trūkumi, t.sk.:

1) Pašpatēriņš netiek vērtēts vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

2) Nenotiek lietderīgā siltuma vērtēšana vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

3) Par mazākiem pārkāpumiem tikai ar ceturto brīdinājumu var atcelt tiesības uz obligāto iepirkumu!

4) Ne vārda par atbalsta atgriešanu: grūti ko tādu iedomāties LIAA, CFLA, LAD īstenotajās atbalsta programmās.

Vai tā tiešām varētu būt, ka ekonomikas ministram rīkoties izlēmīgi traucē Vienotības sponsoru intereses, jo mediji ziņo, ka Vienotība no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi 256 000 eiro, kamēr ZZS – 140 000 eiro un NA – 15 000 eiro?

Jautājums Nr.2 – Par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem

Vai 2016.gada jūlijā veiktā tarifu nofiksēšana MK noteikumos Nr.262 atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas skar aptuveni 110 biomasas un biogāzes elektrostacijas, ir veicinājusi strauju OIK maksājumu pieaugumu līdz 290 miljoniem eiro 2017. gadā?

OIK izmaksas 2015.gadā veidoja ap 250 miljoniem eiro, 2016. gadā – ap 237 miljoniem eiro. Bet pērn – pēkšņi straujš kāpums līdz 290 miljoniem eiro, turklāt tas ir vēl ar aptuveni 30 miljonu eiro SEN (subsidētās elektroenerģijas nodoklis) piemērošanu, kas 2018.gadā vairs nebūs piemērojams!

– Sakarā ar 2017.gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju un SPRK regulētā tarifa “izzušanu” brīvā gāzes tirgus apstākļos, Ekonomikas ministrija ļoti neveiksmīgi mainīja OI aprēķina formulas MK 262. noteikumos. Līdz Ekonomikas ministrijas lēmumam viena no OI aprēķina formulas komponentēm bija “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs”, kas, pateicoties vismaz 30% gāzes (un naftas) cenu kritumam 2014.-2016.gadā, mazināja kopējo aprēķinātā OIK atbalsta apmēru.

– Tā vietā, lai SPRK regulētās gāzes cenas referenci aizstātu ar, piemēram, dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielu kritumu, tādējādi ietaupot vairākus desmitus miljonus eiro patērētājiem OIK maksājumos, Ekonomikas ministrija nofiksēja OI atbalsta aprēķina formulas patērētājiem neizdevīgā veidā.

– JKP uzskata, ka šādi rīkojoties Ekonomikas ministrija atkal par rentabliem padarīja projektus, kuri dēļ zemā gāzes tarifa atradās uz maksātnespējas sliekšņa. Valsts bez objektīvas nepieciešamības panāca pretim tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņēmās mainīgā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnīja (“peļņu privatizējam, zaudējumus socializējam”).

– Turklāt tika radīta izdevīga situācija to projektu realizēšanai, kuri iepriekš atradās “iesaldētā” stāvoklī samazinājušās gāzes cenas dēļ un nespēja piesaistīt finansējumu projektu realizācijai. Tā kā kopš 2012.gada jaunas atļaujas nav tikušas izsniegtas, tad vairākām izsniegtajām atļaujām bija termiņš līdz 2017.gada beigām realizēt savus projektus vai zaudēt atļaujas. Valsts palaida garām iespēju sagaidīt šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrīvoties no atļauju radītajam saistībām.

Vai tiešām dāsnā un patērētājiem papildus desmitiem miljonu eiro izmaksājusī obligātā iepirkuma tarifa formulas maiņa bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulējošie MK grozījumi vispār tiktu saskaņoti ar ZZS, un ekonomikas ministrs varētu realizēt vien dažus miljonus vērto OIK samazināšanas mehānismu energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem (“Cemex”, “Latvijas Finieris” un “Valmieras stikla šķiedra”), kas tāpat, pēc būtības, ir OIK sloga pārdale starp patērētāju grupām?

Lai vai kā, daudzi biogāzes un biomasas elektrostaciju īpašnieki var būt pateicīgi Ekonomikas ministrijai, ka tā ir ļāvusi turpināt labi pelnīt uz patērētāju rēķina...

Jautājums Nr. 3 – Par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas jau pret valsti uzsāktajās tiesvedībās

Kāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks bez saprotama iemesla 2017. gadā, vēl “moratorija” laikā ir parakstījis vairākus lēmumus (pielikumā) par OIK atļauju termiņu pagarināšanu, kurus vēlāk ekonomikas ministrs “varonīgi” atceļ? Vai tā ir laba prakse valsts pārvaldē? Vai tas nepasliktinās valsts pozīcijas jau no šo uzņēmumu puses uzsāktajās tiesvedībās pret valsti?

– JKP rīcība ir nonākušas četras vēstuļu kopijas; trijās no tām EM valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks atļauj SIA “E Seda”, SIA “Elektro Rīdzene” un SIA “E Strenči” pagarināt OI atļaujas derīguma termiņu par diviem gadiem (līdz 2019. gada aprīlim), bet vienā – atļauj “Madonas Eko” palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu, tā vietā, lai izmantotu šo situāciju un pārtrauktu izsniegtās OI atļaujas par neievērotajiem noteikumiem.

– Tikai pusgadu vēlāk – 2017. gada 20. decembrī – ekonomikas ministrs anulē pagarinātās atļaujas SIA “E Stenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, bet šogad tiek atceltas atļaujas elektrostacijām SIA “Madonas EKO” un SIA “E Seda”.

Vai šajā gadījumā EM nav noticis noziegums, kura mērķis 1) rādīt sabiedrībai EM aktīvu pozīciju, 2) EM darbībās iekļaut tādas juridiskas rīcības, kas mazina valsts iespējas tiesvedībās vinnēt, kamēr OIK uzņēmējiem – palielina iespējas vinnēt?

Jautājums Nr.4 – Par Ekonomikas ministrijas shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem

Kāpēc ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu, ja elektrības patērētāju apmaksāto “Latvenergo” pamatkapitāla uzkrājumu var izmantot daudz lietderīgāk citiem sabiedrības mērķiem?

– Ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta “Latvenergo” OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to ar “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu 454 miljoniem eiro apmērā.

– Taču kāpēc – caur šo shēmu – ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu? Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

JKP, analizējot darījumu, ir secinājusi, ka vienīgais sarežģītās shēmas rezultāts – turpmāk šis maksājums OIK atbalsta saņēmējiem tiks veikts no valsts budžeta tieši nevis caur elektrības rēķiniem, kā rezultāts maksājums ir pārlikts no patērētājiem (elektrības rēķinu apmaksātājiem) uz visas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.

JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos ciparus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.

Jautājums Nr.5 – Par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā

Ko ekonomikas ministrs ir darījis, lai veicinātu “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizāciju, ņemot vērā, ka sadales un pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā?

– JKP uzskata, ka “Sadales tīkliem”, “Augstsprieguma tīkliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, “Latvenergo” kā mātes uzņēmums “Sadales tīkliem” ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī “Latvenergo” “Sadales tīkliem” sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.

– Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir “Sadales tīklu” investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.

– Diemžēl elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumi ir “Latvenergo” izstrādāta shēma, kā no patērētājiem paņemt vairāk, jo “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīkojas atbilstoši “Latvenergo” norādījumiem – tieši un caur savām ieceltām Padomēm (arī budžets tiek konsolidēts); bet valdībai tas ir izdevīgi, jo ar bagātīgām dividendēm tiek papildināts valsts budžets.

Lūdzam sniegt atbildi un skaidrot ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus, to apsvērumus un motivāciju, ņemot vērā mūsu norādītos argumentus un bažas par nolaidīgo OIK politiku likumā noteiktā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sliktā ziņa – mēs dzīvojam policejiskā valstī

FotoLīdz šim es nezināju, ka Ministru kabineta noteikumi katram izolatora viesim paredz higiēnas paketi, kas sevī ietver zobu birsti iepakojumā, nelielu zobu pastas tūbiņu un 4 metrus - jā, 4 metrus - tualetes papīra. Komentējot tualetes papīra kaudzi, sargs laipni teica, ka esot piemetis kādu pusmetru klāt. Labā ziņa, cilvēcība Latvijā nav zudusi. Sliktā ziņa, mēs dzīvojam policejiskā valstī.
Lasīt visu...

12

Pārsteigums un šoks

FotoŠajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk par piesliešanos partijai, kuras ideoloģijas pārstāvji ir nodarījuši daudz posta un sāpju latviešu tautai. Iet kopā ar tiem, kuru okupācijā dzīvojām pusgadsimtu, – tas mums daudziem bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un varētu teikt pat šokējoši un radīja lielu neizpratni un saviļņojumu gan sabiedrībā, gan arī mūsu draudzēs. Cilvēki gaida Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) vērtējumu un reakciju uz notikušo.
Lasīt visu...

21

Ideoloģijas diktatūra un tās sargi

FotoPret ideoloģiju var droši izturēties kā pret diktatūru. No tā nav jābaidās. Tas nebūs pārspīlējums. Ideoloģijas vara vienmēr ir diktatūra. Ideoloģijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdīt neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzītajām prasībām. Ideoloģija savas prasības vienmēr diktē – kategoriski uzspiež. Ideoloģija vienmēr rīkojas kā valdonīgs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.
Lasīt visu...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valstsbaznīcas mirāža

Lai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec...

Foto

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

Pēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar...

Foto

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

Apkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:...

Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...