Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašākai sabiedrībai līdz šim nezināmais jurists Arnis Salnājs, par kura iecelšanu Valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts valdē 20. janvārī negaidīti paziņoja Satiksmes ministrija, tieši šajā datumā nodibinājis biedrību Par latviešu valodu. Tā sākusi aktīvu kampaņu, mudinot pilsoņus 18.februāra referendumā nobalsot pret otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka Salnājs nav kāda politiski ieteikts kandidāts un viņa vārds "atrasts CV datubāzē". Arī biedrības pārstāvji uzsver, ka viņiem nav politiskas aizmugures un ar partijām saistītu sponsoru.

20.janvārī reģistrētās biedrības Par latviešu valodu valdē bez Salnāja ir arī ārzemju latviešu pārstāvji - Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers un Daugavas vanagu pārstāvis Māris Slokenbergs. Kampaņai pieaicināti sabiedrībā pazīstami mūziķi, aktieri un citas atpazīstamas autoritātes, piemēram, Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, pianists Vestards Šimkus, popdziedātājs Lauris Reiniks, arī ārsts Aris Lācis un citi. Viņu vēstījums - kā latviešiem, tā krieviem jāapliecina lojalitāte savai valstij, vēlams panākot 100% līdzdalību referendumā un skaidru "nē" krievu valodas kā otras valsts valodas nostiprināšanai Latvijā. 

Valdības koalīcijā iepriekš pēc iekšējām debatēm ticis noraidīts Vienotības ierosinājums par valsts apmaksātu aģitācijas kampaņu pirms referenduma. Arī lēmums par nedaudz vairāk nekā 3000 latu piešķiršanu Latvijas televīzijai īpašiem pirmsreferenduma raidījumiem otrdien valdībā tika pieņemts pēc ilgām debatēm, jo Zatlera reformu partija noraida "par" vai "pret" aģitācijas atbalstīšanu. Tādēļ iespējamas pirmsreferenduma kampaņas atstātas privātām domubiedru iniciatīvām, kas paver iespēju politiķu jau iepriekš izmantotam paņēmienam -kampaņošanai caur tā dēvētajām "trešajām personām" jeb ar partijām saistītiem veidojumiem, uz kuriem neattiecas partiju finansēšanas ierobežojumi.

To, ka notiek rosība un pirms referenduma tiks nodibināta kāda biedrība, kurai naudu gatavs ziedot viens vai vairāki ar Vienotību saistīti sponsori, Rīgā runāja jau janvārī. Patlaban vienīgā redzamā norāde uz politiskām saiknēm, kas liek uzdot jautājumus par iespējamiem zemūdens akmeņiem, ir biedrības Par latviešu valodu dibinātāja jurista Arņa Salnāja nesenā nonākšana valsts uzņēmuma Latvijas pasts valdē. Stāsts, kuru iesaistītās personas Pietiek piedāvā šī nepazīstamā jurista karjeras lēcienam, ir netipisks reālajai situācijai, kur partiju un tām pietuvināto cīņa par vietām valsts kapitālsabiedrību valdēs ir viena no centrālajām tēmām mēnešiem ilgi pēc valdību maiņas. 

Pēc bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa versijas, viņš par Salnāju uzzinājis no Satiksmes ministrijā (SM) esošās "CV datubāzes". Jebkādas rekomendācijas no Vienotības vai "Olšteina sešinieka" puses, kas uzņēmušies politisko atbildību par bezpartejiskā ministra darbību, Ronis Pietiek noliedza. Pats Salnājs Pietiek stāsta, ka savu CV pirms laiciņa iedevis kādam cilvēkam. Uzaicinājums no SM vadības kļūt par Latvijas pasta valdes locekli viņam esot bijis negaidīts. Personas, kas bijusi vidutāja starp viņu un SM vadību, vārdu Salnājs atsakās nosaukt, bet tas neesot ar partijām saistīts cilvēks. Tikpat noslēpumains Salnājs ir par viņam piederošā juridiskā biroja Alfenus klientiem. Bet partiju sponsoru starp tiem neesot. 

Daugavas vanagu organizāciju jaundibinātajā biedrībā pārstāvošais Māris Slokenbergs uzsver, ka politiķu biedrības apmaksātajās reklāmās nebūs. "Mēs no politiķiem tā kā no indes vairāmies! Jo politiķiem jau cilvēki neticēs," saka sirmais ārzemju latvietis. Salnāju viņš pazīstot gadus trīs un kopā sanākšana biedrības veidošanai bijusi nejaušība. Pavisam konkrēti biedrības dibināšana pirmo reizi kopā apspriesta 13. janvārī, lai gan referenduma tēma ārzemju latviešu organizāciju biedru vidū bijusi karsta kopš decembra. Salnāja nonākšana valsts uzņēmuma valdē nedēļu vēlāk bijis pārsteigums. Slokenbergs gan ir pamanījis, ka "Vienotība mums mēģina pieķerties". Kā piemēru viņš min, ka pēc tikšanās ar Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāju Austeru Vienotības līdere Solvita Āboltiņa decembrī izplatījusi paziņojumu presei, kur īpaši uzsvērta arī referenduma tematika.

Tagad biedrībai Par latviešu valodu saziedoti aptuveni 25 000 latu, bet iepriekšējās nedēļas nogalē izplatītajā paziņojumā biedrība atklāja plānus savākt nedaudz vairāk nekā 46 000 latu. Kā Pietiek saka Salnājs - jau saziedotā nauda nākusi pārsvarā no ārzemju latviešiem. Arī Slokenbergs stāsta, ka lielākais ziedojums nav pārsniedzis 500 latus.

Iepriekš biedrības izplatītajā paziņojumā bija aplēsts, ka kampaņai medijos nepieciešami ap 36 000 latu (46% televīzijās, 14% drukātajā presē, 24% reģionālajā presē, 16% radio). Vēl aptuveni 6000 latu nepieciešami drukātajiem materiāliem un darbam ar žurnālistiem. Salnājs apgalvo, ka kampaņas oficiālie izdevumi nav samazināti un sarīkot kampaņu varot arī par 25 000 latu, jo drukātie mediji un radio biedrībai piešķirot nozīmīgas atlaides - vidēji 25% apmērā. Salnājs sola, ka drīzumā pēc referenduma "ja būs nepieciešamība", tikšot publiskoti gan ziedotāji, gan detalizēta informācija par kampaņai saziedoto līdzekļu izlietojumu. Patlaban sākta kampaņa radio. Esot uzfilmēti arī reklāmas klipi, kurus TV rādīšot, ja izdošoties savākt vēl naudu reklāmas laika pirkšanai. 

Kampaņas vizuālos materiālus un radošo ideju izstrādājusi sabiedrisko attiecību aģentūra Deep White. Tā nav veidojusi partiju kampaņas un līdz šim vienīgā politiskā saikne tai bijusi caur līdzīpašnieku - Aināra Šlesera ilggadējam kampaņu veidotājam Ērikam Stendzeniekam piederošo reklāmas aģentūru MOOZ!.

Jau vairāk nekā gadu tiek runāts par šīs reklāmas aģentūras saplūšanu ar Vienotību apkalpojošo Aināram Ščipčinskim piederošo aģentūru McCann-Erickson. To, ka saplūšanas process notiek, Pietiek ir apliecinājis arī Ščipčinskis. Kā Pietiek norāda Deep White vadītāja un līdzīpašniece Egle Klekere, aģentūras darbinieki biedrības Par latviešu valodu kampaņas veidošanā iesaistījušies "pārliecības dēļ, jo budžets ir ļoti niecīgs". Deep White iepriekš bijusi sadarbība ar Daugavas vanagiem piederošo viesnīcu Radi un draugi. To apliecina arī Slokenbergs, skaidrodams, kādēļ pieaicināta šī aģentūra.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...