Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam
Jaunā konservatīvā partija11.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību uzņēmumu un ekonomikas atbalstam. Astoņu punktu plāns paredz piemērot īpašu ekonomisko un sociālo instrumentu izmantošanu šajā krīzes situācijā.
Aicinām sadarbībā ar Fiskālās disciplīnas padomi (FDP) un Latvijas Banku vienoties par apjomīgiem pretcikliskiem budžeta pasākumiem, lai izvairītos no ekonomiskās depresijas. Neskatoties uz ievērojamu kritumu budžeta ieņēmumu daļā, aicinām palielināt 2020. gada valsts budžeta izdevumus vismaz par 1% no IKP (300 milj. EUR), lai mazinātu vīrusa ietekmi uz ekonomiku.
Finanšu ministrijai jāapsver apjomīga valsts obligāciju izlaišana starptautiskajos tirgos (vismaz 1 miljards EUR), lai veidotu “drošības spilvenu” nākotnes izaicinājumiem.
Ir īstais laiks stimulēt ekonomiku ar apjomīgiem infrastruktūras projektiem: piem., ceļu un tiltu būve, daudzdzīvokļu māju renovācijas, u.c. Tai pat laikā ir iespēja novirzīt plānoto finansējumu, piemēram VDD ēkas būvniecībai, tūlītējiem pasākumiem vīrusa efektu mazināšanai, t.sk., papildu līdzekļi medicīniskā personāla piesaistei un virsstundu apmaksai.
Ir jāizsludina ārkārtas stāvoklis tūrisma un citās nozarēs, lai bankām ir pienākums atlikt pamatsummas un pat procentu maksājumus; tas pats attiektos uz šo nozaru uzņēmumu darbiniekiem, lai pret viņiem nevarētu vērst piedziņu vai rēķināt kavējuma procentus.
Valsts budžetam būtu jāveic pilnīga slimības lapu apmaksa no pirmās dienas, ja ir diagnosticēti vīrusa simptomi.
VID būtu jāpalīdz uzņēmumiem risināt likviditātes problēmas, pagarinot nodokļu samaksas termiņus, un gadījumos, kad valsts iestādes pērk preci vai pakalpojumus, maksājumi būtu jāveic nekavējoties, nevis gaidot 30-60 dienas.
Iespējami ātri jāpaplašina bezmaksas analīžu nodošanas iespējas, t.sk. palielinot ekipāžu skaitu, kas veic bezmaksas analīzes visiem.
Jāsagatavo telpas slimnieku masveida uzņemšanai un izolēšanai, izmantojot, piemēram, skolu sporta zāles.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
