Policejiski bandītiskās valsts izpausmju jaunais līmenis

Aizturot Helsinki 86 dibinātāju Linardu Grantiņu, Drošības policijas „profesionāļi” šim salauž roku. Onkulis ne no viena nebēg un vispār ir pusjucis, taču nekaitīgs – bet nu vienalga, tiek aizturēts ar visu parazītisko drošībnieku jefiņu pubertātes gados neiztērēto sparu un enerģiju.

Stāv autobusa pieturā jau acīmredzamāks Latvijas „tautas ienaidnieks” – tāpat kārtīgi pusjukušais „ebreju revolucionārs” Vladimirs Lindermans. Atbrauc maskoti idioti no Drošības policijas, gāž šo gar zemi, lauž rokas un velk galvā maisu, lai... vestu uz viņa paša dzīvokļa kratīšanu.

Tāpat kā Grantiņš arī šis indivīds ne no viena nebēg, neslēpjas, bumbu līdzi nestiepj – bet nekas, arī ar viņu viss notiek pēc pilnas programmas. Un latviskās sabiedrības lielākajai daļai tas, protams, gluži labi patīk – tā vajag tiem Latvijas valsts ienaidniekiem, lai viņi trīc, lai saprot, ar ko darīšana!

Tālāk – jau interesantāk. Pat ar saviem „masku šoviem” un politpasūtījumu izpildi slavenā eksKNAB dueta dalībniece Juta Strīķe kaut ko sāk publiski pukstēt par nelikumībām un nejēdzībām, kas bijušas acīmredzamas deputāta Kaimiņa aizturēšanā un iespundēšanā.

Jau pieminētais Zakatistovs publiski īd – visas izmeklēšanas darbības tikušas paveiktas dažu stundu laikā, bet viņa paturēšanai pa nakti nav bijis ne mazākās jēgas. Blēdis, protams, šis Zakatistovs, tomēr viņa faktu izklāstam nav pamata neticēt. Bet kas par to – lai pasēž kundziņš, lai pabaro blaktis!

Tad vēl deputāta Askolda Kļaviņa dzīvesvietas un kā tur vēl kratīšana. Ņemot vērā, ka deputāts tiek turēts aizdomās par transporta kompensāciju izblēdīšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka pierādījumi var tikt atrasti Saeimas grāmatvedībā un varbūt vēl kaut kur – bet nu tikai ne jau nu Kļaviņa mājās. Bet tas nekas – gribam kratīt un kratīsim!

Jā, un vēl arī Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša demonstratīvais lēmums – noraidīt šmucīgā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sūdzību par valsts noslēpuma pielaides atņemšanu.

Viss jau tīri tā neko, taču – šo lēmumu Maizītis pieņem, labi zinot, ka šādu kārtību Satversmes tiesa ir atzinusi par prettiesisku, divas nedēļas pirms tam, kad šī kārtība tiks atcelta un šādu lēmumu pieņemšana nonāks tiesas ziņā.

Tas nozīmē - faktiski čekas ziņotāju lolotājs un sargs, bijušais ģenerālprokurors (!) parāda lielu, izteiksmīgu faku visādām tur konstitucionālajām tiesām. Es varu atļauties! Un, tā kā es varu, tad es arī atļaujos – un iepūtiet man!

Tieši tādu pašu faku tādā vai citādā veidā Latvijas iedzīvotājiem rāda arī visu iepriekšpieminēto „tiesībsargāšanas” un „valsts drošības” iestāžu vadītāji un rīkojumu izpildītāji.

Gadu no gada viņos aug – un pamatoti aug – pārliecība, ka par nejēdzīgām, neefektīvām, stulbām, brutālām, nekaunīgām un atklāti prettiesiskām darbībām viņiem nekas nebūs. Izņemot, protams, „cepumiņus” no tā vai cita pasākuma pasūtītājiem.

Ar katru gadu policejiski bandītiskās valsts sistēmas pārstāvju visatļautība aug augumā – un kāpēc gan ne, ja nav jūtams nekāds vērā ņemams pretspars? Pēdējo dienu notikumi uzskatāmi demonstrē, ka šajā nekaunīgajā visatļautībā ir sasniegts jauns visatļautības līmenis.

Protams, uz to visu var būt arī tradicionāla aitu bara reakcija – mēs uzticamies mūsu lieliskajiem dienestiem, viņi ir profesionāļi un noteikti labāk par mums zina, ko dara, bēēēēēēēē!

Taču agri vai vēlu nāksies ciest arī aitu bara pārstāvjiem – tiem, kuriem šķiet, ka viņi jau nu gan nekad nenonāks tādā situācijā kā iepriekš aprakstītie personāži.

Nonāksiet, mīļie blējēji, un situācija, kad jūs ar ģimeni aizejat uz restorānu vakariņās un jūs tur policijas specvienība saliek ar ģīmjiem grīdā, jo policijas „pasūtījumu galds” saņēmis „lūgumu” tikt galā ar konkrētā restorāna saimniekiem, būs tikai kusli ziediņi.

Novērtē šo rakstu: