Policija atzīst: miljonārs Bašarins ir pilnīgi normāls un veselīgs pseidoinvalīds
L. Lapsa24.09.2011.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Miljonārs Aleksandrs Bašarins, kuru kāds Pietiek lasītājs augusta vidū bija pieķēris, savu Mercedes Benz S500 automašīnu ar valsts reģistrācijas numuru 18A novietojot Jūrmalas domes invalīdu stāvvietā, nevis cieš no kādas nezināmas ļaunas kaites, bet ir pilnīgi normāls un veselīgs pseidoinvalīds, - šādu atzinumu Valsts policija devusi uz Pietiek iesniegumu, kurā tika lūgts Bašarinu ārpus kārtas izsaukt uz medicīniskās komisijas pārbaudi, jo miljonāra apgalvojumi lika domāt par pasliktinājušos apkārtējās vides uztveri, kas var traucēt auto vadīšanā un apdraudēt līdzcilvēkus.
Fotogrāfijā, ko Pietiek bija nosūtījis kāds jūrmalnieks, uzskatāmi bija redzams ne tikai tas, kā Mercedes Benz S500 automašīna ar valsts reģistrācijas numuru 18A noparkota Jūrmalas domes autostāvvietas daļā, kas uzskatāmi apzīmēta kā invalīdu stāvvieta, bet arī tas, kā uz šo automašīnu dodas labi barots un sprigans indivīds, kurā atpazīstams miljonārs Bašarins. Turklāt, kā redzams no fotogrāfijas, ar miljonāra apakšējām ekstremitātēm viss ir labākajā kārtībā, tā ka arī par īslaicīgu invaliditāti nav pamata runāt.
Pats Bašarins Pietiek gan apgalvoja, ka domes ēkā esot „ieskrējis tikai uz piecām minūtēm”, taču tas neatbilda ēkā strādājošo stāstītajam. Patiesībā Bašarina vadītajai SIA Interhaus piederošā automašīna 11. augustā invalīdu stāvvietā esot nostāvējusi apmēram trīsarpus stundas – visu domes sēdes laiku, uz kuru Bašarins acīmredzot arī bija ieradies. „Nepamanīju zīmi. Vai tad tas ir tik svarīgi? Kas tur tik traks?...” – šāda bija Bašarina atbilde uz jautājumiem, vai viņš uzskata, ka novietot automašīnu invalīdu stāvvietā ir labi un pareizi.
Tā kā miljonāra apgalvojumi lika domāt par pasliktinājušos apkārtējās vides uztveri, kas var traucēt auto vadīšanā un apdraudēt līdzcilvēkus, Pietiek lūdza Valsts policiju izvērtēt, vai Bašarinu nevajadzētu ārpus kārtas izsaukt uz medicīniskās komisijas pārbaudi. Taču, kā oficiālā vēstulē ziņo nu Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Edmunds Zivtiņš, pārbaudes rezultātā ir izrādījies, ka miljonārs ir normāls un veselīgs pseidoinvalīds un „nav pamatotu aizdomu, ka viņam kā transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
