Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Notiek vairāku vidēji vai stipri iereibušu cilvēku konflikts, kura rezultātā viens no viņiem tiek nodurts, bet policija vispirms šo pietiekami vienkāršo lietu "izmeklē" gandrīz pusotru gadu, bet pēc tam kriminālprocesu izbeidz, nodūrēja rīcībā nesaskatot nekādu noziegumu, - Pietiekrīcībā nonācis šāda satura lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ko pieņēmusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietniece Liāna Čakārne. Šodien pilnībā publicējam šo dokumentu, kas kārtējo reizi rada aizdomas par to, cik īpatns skatījums uz faktiem reizēm ir Valsts policijas darbiniekiem.

LĒMUMS par kriminālprocesa Nr. 11310024714 izbeigšanu 2015. gada 12. novembrī

IeM Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk tekstā - VP RRP) Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietniece Liāna Čakārne, izskatījusi kriminālprocesa Nr. 11310024714 materiālus, konstatēja:

[1] kriminālprocess Nr. 11310024714 uzsākts 2014.gada 1.maijā VP RRP Ogres iecirknī pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 13.nodaļu par to, ka 2014.gada 1.maijā Vitālijam Š. (tālāk tekstā arī V.Š.) tika nodarīti miesas bojājumi, kuru rezultātā iestājās viņa nāve.

Kriminālprocess uzsākts pamatojoties uz VP RRP Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas vecākā inspektora G.Brūniņa 2014.gada 1.maija ziņojuma pamata, kurā norādīts, ka 2014.gada 1.maijā ap plkst. 22:35 tika saņemta telefonogramma par to, ka no Ogres, Rīgas ielas 2 uz Ogres morgu nogādāts Vitālijs Š., personas kods xxx, ar diagnozi: durta brūce kakla rajonā, lielās artērijas bojājums, pārrauts elpas vads, asinis plaušās, liels asins zudums.

[2] Pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2014.gada 1.maijā Vitālijam Š. personas kods xxx, līķim tika noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze un no 2014.gada 6.maija Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra vecākās tiesu medicīnas ekspertes Zanes Šenbergas eksperta atzinuma Nr.31 secinājumu daļas izriet sekojošais:

1) Vitālija Š. nāve ir vardarbīga, iestājās 2014.gada 01.maijā no durti- griezta kakla ievainojuma ar ādas, mīksto audu, daļēju galvas grozītājmuskuļa bojājumu un pilnīgu iekšējās miega artērijas bojājumu ar ārēju asiņošanu un, kas sarežģījās ar iekšējo orgānu mazasinību, galvas smadzeņu un plaušu tūsku.

2) Vitālijā Š. līķa izmeklēšanas gaitā konstatēts durti-griezts kakla ievainojums, kas atrodas kakla kreisajā pusē uz robežas starp augšējo un vidējo trešdaļu, 154 cm attālumā no pēdu apakšējām virsmām. Ievainojuma kanāls iet caur adu, zemādu, bojājot daļēji galvas grozītājmuskuli un pilnībā pāršķeļot iekšējo miega artēriju. Ievainojuma kanāla virziens ir no kreisās uz labo pusi. Ievainojuma kanāla garums apmēram 3 cm.

Šie miesas bojājumu radušies neilgi pirms nāves iestāšanās un nodarīti ar duroši griezošu naža veida priekšmetu (rīku), kura asmenim bija izteikta smaile, viena asa griezoša mala un M-veidīga, apmēram 0,15-0,20 cm plata muguriņa ar izteiktās šķautnēm. No brūces garuma var secināt, ka vislielākā cietušā ķermenī iegremdētā asmens daļa bija 2,4+-0,2 cm plata.

Augstākminētie miesas bojājumi kopumā pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos.

3) Bez tam Vitālija Š. līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti ādas nobrāzumi labo deniņu apvidū un zem kreisās acs un zemādas asinsizplūdums uz kreisā vaiga.

Augstākminētie miesas bojājumi radušies neilgi pirms nāves iestāšanās cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā un kopumā pēc sava rakstura pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

4) Vitālija Š. līķa asinis pieder grupai B.

5) Tiesu toksikoloģiskajā izmeklēšanā Vitālija Š. līķa asinīs konstatētas - 2,92 promiles etilspirta, urīnā - 2,89 promiles etilspirta. [...]

No 2014.gada 1.maija Ogres novada pašvaldības policijas inspektora Ģirta Grīslīša dienesta ziņojuma izriet, ka 2014.gada 1.maijā, patrulējot pa Ogres pilsētu, kopā ar vecāko kārtībnieku Nikolaju Nagorniju ap plkst. 19:00 saņēma izsaukumu no Valsts policijas dežuranta palīga M.Atara uz Grīvas prospektu 6A, kur diviem vīriešiem ir konflikts. Ierodoties minētāja adresē, tika sastapts Andris Trusovs, kurš paskaidroja, ka viņa nepilngadīgajam dēlam bija nesaskaņas ar citiem bērniem bērnu laukumā. Tad pie viņa mājās ieradās nezināms vīrietis, lai noskaidrotu lietas apstākļus, kas notika bērnu laukumā starp bērniem, pēc kā izcelies konflikts. Vīrietis izvilcis nazi un draudēja A.Trusovam. Pēc vārdu apmaiņas nezināmais vīrietis devās prom. Pēc pārrunu veikšanu ar bērniem, bērni norādīja uz nezināmā vīrieša dzīvesvietu un tika noskaidrots, ka nezināmais vīrietis ir Leonīds Hohlovs. Veicot pārrunas ar L.Hohlovu, viņš paskaidroja, ka viņa bērnam, Dimam Hohlovam, A.Trusovs esot iesitis ar kāju pa kreiso kāju. Tad L.Hohlovs devies noskaidrots lietas apstākļus un kad ieradies pie Grīvas prospekta 6A (bērnu laukums, kur notika konflikts), no mājas ir iznācis A.Trusovs, kuram rokās bija elektrošoks, tad L.Hohlovs no kabatas izvilcis nazi. Pēc vārdu apmaiņas vīrieši devās mājās. Abiem vīriešiem tika ieteikts griezties Valsts policijā, kā arī tika veiktas pārrunas ar bērniem, kuri atradās bērnu laukumā. Bērni ir apstiprinājuši L.Hohlova stāstīto.

[3] Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo tika atzīta Vitālija Š. māte, Danute Š., savukārt par cietušās pārstāvi atzīta Vitālija Š. faktiskā laulātā Darja S.

Būdama nopratināta kā cietušā pārstāve, Darja S. liecināja, ka ar Vitāliju Š. nodzīvojusi civillaulībā laulībā aptuveni piecus gadus. 2014.gada 1.maijā atradās savā dzīvesvietā un ap plkst. 19:30 internetā saņēma vēstuli no Alda Grīnberga sievas, ar kuru uzreiz sazinājās telefoniski un no kuras uzzināja, ka Vitālijam ir pārgriezta rīkle un nav zināms, vai izdosies glābt viņa dzīvību un lai Darja S. brauc uz Ogres slimnīcu. Darja S. nekavējoties devās uz slimnīcu, kur noskaidroja, ka neviena persona slimnīca nav ievesta. Vēlāk no Alda Grīnberga sievas Nadeždas Grīnbergas uzzināja, ka V.Š. ir miris. Tad Darja S. devās uz notikuma vietu, kur satika Aldi Grīnbergu un citas nepazīstamās personas. Kā uzzināja vēlāk, V.Š. atradās pie A.Grīnberga Ogrē, Kalna prospektā 2, kur bija arī vairākas citas personas, un ka uz to vietu tika atvests Leonīds, kuru nepazīst, kurš atbrauca ar taksometru. Pēc Darjas S. rīcībā esošās informācijas, Leonīds iegāja mājas teritorijā, uz ko pārējās personas iebilda, līdz ar to mēģināja viņu dabūt prom, jo mājās bija bērni. Laikā, kad visi atradās uz ielas, Leonīds ar nazi pārgrieza V.Š. rīkli, kā rezultātā viņš mira. Vairāk par notikuma apstākļiem neko nezin, bet var piebilst, ka tajā pašā dienā, iepriekš V.Š. jau bija vērsies policijā sakarā ar to, ka Leonīds ar nazi bija draudējis bērniem. Notikuma laikā, cik zina, V.Š. bez nekāda konkrēta iemesla ciemojās pie A.Grīnberga.

[4] Būdams nopratināts kā liecinieks, Aldis Grīnbergs liecināja, ka 2014.gada 1.maijā ap plkst. 19:00 atradās savā dzīvesvietā, bija nelielā alkohola reibumā un kopā ar viņu bija vēl trīs draugi. Tad uz telefonu piezvanīja draugs Andris Trusovs, kurš pateica, ka viņa bērnus pie viņa mājas kaut kāda persona biedē ar nazi, līdz ar to palūdza, lai visi nāk palīdzēt atrisināt šo situāciju un pats atbrauca pakaļ ar automašīnu. Tad visi aizbrauca uz Grīvas prospektu, kur piebraucot, pamanīja vienu vīrieti, kurš ieraugot A.Grīnbergu un citus, uzreiz mainīja uzvedību. Vīrietis bija ap 40 gadu vecs, zilajā džemperī, citas pazīmes neatceras. Vīrietim bija uzvilktas brilles. Pieejot pie vīrieša klāt, A.Grīnbergs pateica, lai viņš nestaigā pa pagalmiem un nedraud bērniem ar nazi, ka arī, lai viņš iet projām. Vienlaicīgi A.Grīnbergs izdarīja vieglu sitienu pa ķermeni, bet nekādus miesas bojājumus nenodarīja. Pēc tam vīrietis ar to visu bija neapmierināts un gribēja doties uz policiju, bet A.Grīnbergs ar visiem pārējiem devās prom, atpakaļ uz viņa dzīvesvietu. Tur Andris visus izlaida un devās prom. Pēc minūtēm 10-15 Andris atbrauca atpakaļ kopā ar to pašu personu. Kad viņi piebrauca, A.Grīnbergs iegāja mājā, bet tālāk pie viņiem izgāja draugs, kurš bija kopā, ar iesauku „Čigāns", uzvārds ir Š. Kas notika tālāk, A.Grīnbergs neredzēja, bet izejot ārā pēc dažām sekundēm, ieraudzīja, ka Š. guļ uz zemes un stipri asiņo, bet tā persona ātri aizskrēja prom Ogres upes virzienā. Neviens viņu nenoķēra, visi palika sniegt palīdzību Š.. A.Grīnbergs redzēja, ka Š. bija pārgriezta kakla artērija, par ko ziņoja mediķiem, bet cik zina, viņa dzīvību izglābt neizdevās.

[5] Būdams nopratināts kā liecinieks 2014.gada 1.maijā, Andris Trusovs liecināja, ka 2014.gada 1.maijā atradās savā dzīvoklī un ap plkst. 19:00 uz mājām atnāca A.Trusova dēls Rihards Bērziņš, kuram ir 9 gadi, un pastāstīja, ka mājas pagalmā viņu aizvainoja cits bērns, vārdā Dima. A.Trusovs kopā ar dēlu izgāja ārā un dēls parādīja to bērnu, savukārt, A.Trusovs piegāja klāt pie tā bērna un teica, ka tā darīt nedrīkst, ka ir slikti aizvainot citus bērnus, pēc ka kopā ar savu dēlu aizgāja uz mājām. Aptuveni pēc 20 minūtēm A.Trusova sieva pa logu ieraudzīja, ka A.Trusova kāpņu telpā iegāja Dima ar savu tēvu. A.Trusovs piegāja klāt pie durvīm, atvēra tās un saka runāt ar bērna tēvu par notikušo. Tad bērna tēvs A.Trusovam piedāvāja iziet ārā parunāt, kam A.Trusovs piekrita un izgāja ārā no dzīvokļa. Tad pēkšņi astotajā stāvā A.Trusovam bērna tēvs neko nepaskaidrojot ar kāju iesita pa muguru. A.Trusovs jautāja, ko viņš dara, vīrietis neko nepaskaidroja. Tad, kad abi bija ārā, vīrietis izvilka no kreisās puses jakas kabatas celtniecības nazi ar melno rokturi. A.Trusovs pagāja malā, bet vīrietis sāka skriet A.Trusovam virsū, tad A.Trusovs pieskrēja pie automašīnas Chrysler Voyager ar valsts reģistrācijas numuru TX7782, atvēra to un no salona paņēma savu elektrošoku un nospieda pogu, lai vīrieti nobiedētu. Kamēr skrēja uz automašīnu, A.Trusovs bļāva sievai, kura notikušo redzēja pa logu, lai viņa sauc policiju. Kad vīrietis ieraudzīja A.Trusovam rokās elektrošoku, viņš nobijās un kopā ar savu dēlu devās prom, bet A.Trusovs sekoja viņiem līdzi līdz brīdim, kad viņi iegāja mājā Ogrē, Grīvas ielā 23, un tad devās uz mājām.

Apmēram pēc pusstundas A.Trusovs atbrauca pie sava drauga vārdā Aldis, lai kopā uzsmēķētu. A.Trusovs, piebraucot, redzēja, ka Aldis kopa ar saviem 3 draugiem jau bija izgājuši no mājām un gaidīja ārā. Tad visi stāvēja uz ielas un smēķēja un A.Trusovs pastāstīja par konfliktu un par to, ka vīrietis uzbruka viņam ar nazi. Un tajā pašā laikā pa ielu Ogres upes virzienā nāca tas pats vīrietis, kuru A.Trusovs minēja, kurš viņam bija uzbrucis ar nazi. Vīrietis arī ieraudzīja A.Trusovu un pārējos un apstājās. Viens no Alda draugiem pasauca viņu, bet vīrietis sāka ātri iet tajā pašā virzienā, savukārt, viens no Alda draugiem ātrā solī aizgāja vīrietim pakaļ un panāca viņu no aizmugures, un pēkšņi vīrietis pagriezās un sāka vicināt ar roku Alda drauga kakla rajonā, no kā Alda draugs uzreiz nokrita uz vēdera. A.Trusovs sakumā padomāja, ka viņš paklupa, bet vīrietis sāka ātri bēgt prom Ogres upes virzienā un viņam pakaļ aizskrēja cits Alda draugs. A.Trusovs kopā ar citiem piegāja klāt pie Alda drauga, kurš gulēja uz zemes un pamanīja, ka viņam ir griezta brūce kaklā, no kuras tecēja asins. Uzreiz tika izsaukta ātrā palīdzība un tad ieradās arī policija, kurai tika paziņots par notikušo. Policijas darbinieki paziņoja, ka vīrietis ir aizturēts un ka visiem jābrauc uz policiju, ko visi arī izdarīja. Kad A.Trusovs piebrauca pie policijas, viņš uzzināja, ka vīrietis, kuru sagrieza, ir miris. Pēc tām A.Trusovs automašīnā izdzēra aptuveni 150 gramus degvīna un alus pudeli, pirms tam alkoholu nelietoja. No sava drauga Alda uzzināja, ka draugu, kurš ir miris, sauca Vitālijs Š.

Būdams 2015.gada 15.oktobrī nopratināts papildus ka liecinieks, Andris Trusovs liecināja, ka vēlas precizēt savas iepriekš sniegtās liecības un liecināja, ka saistībā par bērna Dimas sabāršanu var paskaidrot, ka sabāra viņu mutiski, iespējams, notikuma gaitā satvēra viņu aiz rokas, bet noteikti neesot viņu sitis vai grūdis, līdz ar to nekādi miesas bojājumi A.Trusova darbību rezultātā bērnam nevarēja rasties. Laikā, kamēr A.Trusovs mutiski bāra L.Hohlova dēlu, viņš izrāvās no satvēriena un aizskrēja projām. Bērns nebija sabijies un neraudāja, pretēji tam vēl „nosacīti draudēja", ka tūlīt atnāks viņa tēvs. Par pārējo notikumu gaitu jau liecinājis iepriekš sniegtajās liecībās, līdz brīdim, kad A.Trusovs ar savu automašīnu brauca pie paziņas Alda. Tanī brīdī braucot, tas pats vīrietis - Leonīds, stājās priekšā automašīnai, mēģināja ar kāju iesist pa automašīnas priekšējiem lukturiem, vienlaicīgi bļāva, lai viņam atdod naudu. Precizē, ka par naudu visticamāk bija teikts vēlāk. Tanī brīdī A.Trusovs neapstājās, vienkārši pabrauca garām un aizbrauca līdz Aldim, kur kā iepriekš liecināja, izstāstīja par notikušo. Tad visi - A.Trusovs un viņa draugs Aldis un viņa draugi, kurus A.Trusovs nepazina, kopā būdami pieci vīrieši, aizbrauca pameklēt L.Hohlovu, lai parunātu par notikušo. Ogrē, Grīvas prospektā viņu visi ievēroja un piebrauca klāt, pēc kā aizgāja parunāt. Tanī brīdī A.Trusovs L.Hohlovam jau ievēroja svaigus nobrāzumus uz sejas, kur viņš tos dabūja, nezin. A.Trusovs mutiski izteica pretenzijas par notikušo, bet pats L.Hohlovu nesita. Pārējās personas, iespējams, iesita, ne vairāk pa divām reizēm kopumā, bet kurš sita pateikt nevar, taču visi sitieni nebija spēcīgi un miesas bojājumus ar tiem nevarēja nodarīt. To, ka L.Hohlovam būtu izkritis naudas maks vai nauda, neredzēja un pēc tam neviens neko par to nebija teicis. Pēc tam A.Trusovs aizveda Aldi kopā ar draugiem uz mājām un pats arī devās uz mājās. Mājās satika civilsievu Karīnu Bērziņu, kurai bija nepieciešams aizbraukt uz aptieku. Tad abi iesēdās automašīnā un kaut kur pa ceļam atkal satika L.Hohlovu, kurš tanī brīdī uzstāja par atņemto naudu un kopīgi vienojās, ka visi kopā brauks uz policiju, un L.Hohlovs pats iekāpa A.Trusova automašīnā. Tālāk L.Hohlovs izteica nepatiku pret policiju, līdz ar ko K.Berziņai tanī brīdi palika slikta dūša un A.Trusovs pabrauca malā, kur apstājās. Turpat bija arī Alda dzīvesvieta un Aldis pamanīja, ka A.Trusovs tur ir apstājies, līdz ar to ar draugiem iznāca ārā. K.Bērziņa tajā brīdī bija izkāpusi ārā

no automašīnas un pagāja malā, jo viņai bija slikti. A.Trusovs arī izkāpa no automašīnas un piegāja pie Alda, savukārt, L.Hohlovs, izkāpjot ārā un ieraugot visas tās pašas personas, sāka skriet prom uz upes pusi (sākotnēji gāja ātrā solī), un viņam uzsauca viens no Alda draugiem, kurš ejot L.Hohlovam virsū pietuvojas L.Hohlovam. Tad L.Hohlovs izdarīja vienu rokas vēzienu un tālāk aizskrēja uz Ogres upes pusi. Otrajā tikšanas reizē L.Hohlovam neviens nesita. Laikā kamēr L.Hohlovu veda, miesas bojājumus papildus iepriekšējiem nemanīja. Notikuma laikā A.Trusovs bija „skaidrā", bet pēc tam, kad bija pie policijas, jo vajadzēja ilgi gaidīt, lietoja degvīnu, līdz ar to pārbaudē viņam konstatēja reibumu. Mērķtiecīgi L.Hohlovu pie Alda neveda.

2014.gada 1.maijā, veicot Andra Trusova alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā, no plkst. 22:07 līdz plkst. 22:08 tika veikts pirmais mērījums, kurš uzrādīja 2,15 promiles alkohola A.Trusova organismā. Otrais mērījums tika veikts 2015.gada 1.maijā no plkst. 22:24 līdz plkst. 22:25, mēraparāts uzrādīja nolasījumu 1,94 promiles. Minētais izraisa pamatotas šaubas par A.Trusova liecībām, ka viņš alkoholu (degvīnu) sāka lietot tikai pie policijas, jo bija nepieciešams ilgi gaidīt. A.Trusova pirmā nopratināšana tika veikta no plkst. 22:00 līdz plkst. 23:10, savukārt informācija par Vitālija Š. nāves iestāšanos telefonogrammas formā tika saņemta 2015.gada 1.maija plkst. 22:35. Notikuma vietas apskate kriminālprocesa ietvaros tika veikta 2015.gada 1.maijā no plkst. 21:55 līdz plkst. 22:14. Minētais liek domāt, ja liecinieks A.Trusovs, visticamāk, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī atradās alkohola reibumā.

[6] Būdams nopratināts kā liecinieks 2014.gada 1.maijā, Normunds Savickis liecināja, ka 2014.gada 1.maijā bija kopā ar draugiem Aldi Grīnbergu, Sergeju Tihomirovu, Vitāliju Š. pie Alda mājās, kopā bija iedzēruši. Tad piebrauca Alda paziņa - taksometra vadītājs Andris, kurš pastāstīja, ka viņa bērnam Grīvas prospektā kāds vīrietis draudējis ar nazi. Visi nolēma aizbraukt uz vietu un noskaidrot situāciju. Visi iekāpa Andra automašīnā (taksometrā) un aizbrauca uz (grīvas prospektu, kur Andris norādīja uz cilvēku, kurš bija draudējis viņa dēlam. Tas vīrietis atradās uz ceļa aiz veikala „Daugaviņa". Visi izkāpa no automašīnas. N.Savickis piegāja klāt pie vīrieša, kurš viņam nebija pazīstams, un divas reizes ar roku iesita viņam pa galvu un pa ausi. Tad pienāca klāt arī V.Š. un arī viņam iesita. Vīrietis kliedza, ka visu saprot un vairāk tā nedarīšot, runāja krieviski, teica, ka visu saprata. N.Savickis palīdzēja vīrietim salasīt konflikta laikā izbirušo naudu. Tad visi iekāpa automašīnā un aizbrauca atpakaļ pie Alda. Andris visus izlaida pie Alda un aizbrauca prom. Apmēram pēc pusstundas (precīzi laiku pateikt nevar) Andris atkal atbrauca un viņa automašīnā bija draudzene un tas pats vīrietis, kuru pirms tam bija situši. Viņš it kā prasīja Andrim kaut kādu naudu, kuru it kā bija paņēmuši. N.Savickis nesaprata, par kādu naudu iet runa, jo visu naudu, kas bija izbirusi konflikta laikā, bija atdevis vīrietim. Tad N.Savickis dzirdēja, ka Andris bija piedāvājis braukt uz policiju, bet pēc tam iegāja sētā, lai pasauktu Aldi. Aldis atnāca un kopā ar N.Savicki devās pie automašīnas. Pie automašīnas bija palikuši S.Tihomirovs un Vitālijs, šoferis Andris un viņa draudzene, kā arī vīrietis. N.Savickis redzēja, ka Vitālijs un vīrietis stāv viens otram pretī, vicina rokas un vīrietis asi novicināja roku gar Vitālija kaklu un aizbēga prom. Vitālijam sāka asiņot kakls, ieradās ātrā medicīniskā palīdzība un policija.

Būdams nopratināts papildus 2015.gada 30.aprīlī, N.Savickis liecināja, ka papildina un precizē savas iepriekš sniegtās liecības, proti, ka nebija personīgi pazīstams ar taksistu Andri Trusovu un līdz notikuma dienai nepazina arī Leonīdu. Kad visi kopā bija aizbraukuši pie Leonīda, neatceras, ka Leonīdam būtu sitis S.Tihomirovs, bet par sevi atceras, ka iesita Leonīdam divas reizes ar labās rokas delnu pa galvu auss rajonā. Pēc kā arī Vitālijs viņam iesita, bet cik reizes un pa kādu ķermeņa daļu, neatceras. Visi bija nomierinājušies un devās prom un cik N.Savickis atceras, neviens vairs Leonīdu nesita. Atceras, ka Leonīdam arī bija izbirusi sīknauda, ko palīdzējuši salasīt, kā arī 2 vai 3 divlitrīgas alus pudeles. Kad devās prom, nekādus acīmredzamus miesas bojājumus Leonīdam nemanīja. Pēc tam, kad satika Leonīdu otro reizi (kad A.Trusovs viņu atveda pie Alda), N.Savickis iekāpa pie taksista automašīnā, aizmugurē pie Leonīda. Iekāpjot automašīnā, A.Trusovs izteicās, ka Leonīds ir sūdzējis, ka viņam it kā atņēma naudu, līdz ar ko N.Savickis vērsās pie paša Leonīda un teica, ka viņam taču atdeva visu naudu rokā, ko salasīja uz zemes, ko Leonīds arī apstiprināja un ka nekādu naudu neesot parādā. N.Savickis smejoties pajautāja, ko tad viņi vispār atbrauca, izkāpa no automašīnas un aizgāja uz mājām. Ieejot sētā redzēja, ka ārā izgāja S.Tihomirovs ar Vitāliju un viss notika tā, ka liecināja iepriekš. To, ka kāds būtu sitis Leonīdu, to nemanīja un iekājot automašīnā, kā arī nemanīja, ka Leonīdam būtu pārsistas lūpas vai lauzta roka. Darbības, kas notika uz ceļa starp Vitāliju un Sergeju, konkrēti nemanīja un liecināt par tām nevar.

[7] Būdams nopratināts ka liecinieks 2015.gada 1.maijā, Sergejs Tihomirovs liecināja, ka 2014.gada 1.maijā ap plkst. 21:00, precīzu laiku neatceras, atradās pie Alda Grīnberga dzīvesvietā kopā ar Normundu Savicki, Vitāliju Š., Alda sievu, kur kopā lietoja alkoholu. Tad piebrauca taksists un Aldis ar Normundu aizgāja apskatīties, kas tur notiek. Tajā brīdī S.Tihomirovs ar V.Š. atradās pagalmā, kur smēķēja. Ņemot vērā, ka S.Tihomirovs stāvēja netālu, dzirdēja, ka viena persona no taksometra apgalvoja, ka it kā viņam ir atņēmuši naudu. Tad S.Tihomirovs kopā ar Vitāliju aizgāja pie taksometra, kur Vitālijs piegāja no vienas puSes, bet S.Tihomirovs no otras puses. Pēc tam Vitālijs attaisīja vaļā taksometra durvis un sāka runāt ar to personu. S.Tihomirovs saprata, ka starp viņiem notika konflikts un Vitālijs izrāva to personu laukā no automašīnas. Tad S.Tihomirovs pieskrēja klāt pie Vitālija un centās viņu noturēt, bet viņš izslīdēja no rokām un divas reizes iesita personai, kura nokrita uz zemes. Pēc tam Vitālijs un S.Tihomirovs centās vīrieti pacelt, bet vīrietis iespēra Vitālijam ar kāju, kā rezultātā S.Tihomirovs un Vitālijs paklupa. Pēc tam Vitālijs gāja virsū vīrietim, kas tieši notika, S.Tihomirovs neatceras, bet tad vīrietis sāka skriet prom un S.Tihomirovs skrēja viņam pakaļ. Skrienot S.Tihomirovs dzirdēja, ka kāds sauca, ka „Vitālijs nokrita", pagriezās un ieraudzīja, ka Vitālijs guļ uz zemes un no viņa kakla „gāžas" asinis. S.Tihomirovs pieskrēja klāt pie Vitālija, ar rokām centās aizspiest brūci, lai apturētu asiņošanu līdz atbrauc ātrā medicīniskā palīdzība. Kamēr turēja Vitālija brūci, redzēja, ka vīrietis skrien prom uz upes pusi un viņa kreisajā rokā atradās nazis. Tieši to momentu, kā vīrietis sadūra Vitāliju, S.Tihomirovs neredzēja.

Būdams 2015.gada 30.aprīlī nopratināts papildus, S.Tihomirovs liecināja, ka pirms fakta, kad taksists A.Trusovs atveda vainīgo personu Leonīdu, bija tā, ka četratā atradās pie Alda dzīvesvietā, kad pie viņiem piebrauca taksometrs, kuru no visiem četriem pazina tikai Aldis. A.Trusovs sākotnēji runāja ar Aldi, pēc kā viņi pienāca pie S.Tihomirova un pārējiem un pastāstīja, ka A.Trusova bērnam Ogrē, Skolas ielā ir draudējis, vai uzbrucis. A.Trusovs viens pats nevar tikt galā, līdz ar to nepieciešama S.Tihomirova un pārējo personu palīdzība. S.Tihomirovs un pārējie piekrita izpalīdzēt, pēc kā visi kopā ar taksistu aizbrauca uz Skolas ielu, kur ceļa malā A.Trusovs norādīja uz konkrēto vīrieti. Pirms tam S.Tihomirovs vēl runāja, ka jāsauc policija, uz ko A.Trusovs teica, ka policiju bija saucis, bet tā ir atteikusi izsaukumu, līdz ar to ir vērsies pie Alda. Vieta, kur A.Trusovs noradīja uz Leonīdu, visi kopā izkāpa ārā no automašīnas un pieejot pie Leonīda, S.Tihomirovs ar vienu roku satvēra viņu aiz drēbēm, bet ar otru roku noņēma no viņa sejas brilles. Vienlaicīgi S.Tihomirovs prasīja, vai viņš ir draudējis bērniem un vai zina par ko tūlīt „atrausies". Leonīds atbildēja, ka jā, un tad S.Tihomirovs ar kreisās rokas dūri iesita viņam pa galvu - deniņu rajonā. Tanī brīdī Leonīdu apsēdināja uz zemes un manīja, ka viņam izkrita naudas maks, kā arī izbira sīknauda. Tad, ja S.Tihomirovs nemaldās, pieskrēja Vitālijs un vienu reizi iesita ar roku krūšu kurvja rajonā. S.Tihomirovs Vitāliju novilka nost, lai vairs nesistu. Tad A.Trusovs izteicās, lai vairs viņu nesit, jo viņš arī grib sist, bet vai A.Trusovs sita, to S.Tihomirovs nemanīja, jo bija kopā ar Vitāliju, teica, ka vairāk Leonīdu nesitīs. Visam tam pa vidu kopā ar N.Savicki salasīja izbirušo naudu, sabēra maciņā un atdeva Leonīdam, kurš izteicās, ka saprata, par k'o tas viss un ka vairs tā nedarīs. A.Trusovs S.Tihomirovu kopā ar pārējiem aizveda atpakaļ uz Alda mājām, pateica paldies, iedeva vēl degvīna pudeli un aizbrauca prom. Pēc nepilnas stundas, varētu būt 30 minūšu laikā, A.Trusovs atkal atbrauca, viņam blakus sēdēja kāda sieviete un abiem līdzi bija arī Leonīds. Kādēļ Leonīdu atkal atveda, S.Tihomirovs nezin, bet pieļauj, ka, iespējams, izskanēja tāda lieta, ka viņam it kā atņēma naudu, kas nebija taisnība. Saistībā ar pārējo S.Tihomirovs apstiprināja savas iepriekš sniegtās liecības, tikai precizēja, ka Vitālijs Leonīdu nevis izrāva no automašīnas, bet viegli satvēra aiz drēbēm, un Leonīds pats izkāpa no automašīnas. Vai pēc tam Vitālijs iesita Leonīdam precīzi neredzēja, bet pieļauj, ka iesita. Kur Leonīds varēja iegūt lūpas traumu un pie kādiem apstākļiem salauza roku, S.Tihomirovs nezin. Otrajā reizē Leonīdam neviens nesita, pie Leonīda bija tikai Vitālijs un S.Tihomirovs, un par sevi S.Tihomirovs var apgalvot, ka nevienu reizi Leonīdam nebija iesitis. Brīdī, kad Vitālijam tika iedurts ar nazi, Aldis ar Normundu atradās mājas pagalmā, bet A.Trusovs atradās pie automašīnas, draudzene bija automašīnā.

[8] Būdams 2014.gada 1.maijā nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, Leonīds Hohlovs liecināja, ka 2014.gada 1.maijā ap plkst. 15:00 atradās sava dzīvesvietā. L.Hohlova dēls Dmitrijs, kas ir 9 gadu vecs, bija izgājis ārā pastaigāties un pēc neilga laika atnāca raudot. Kopā ar viņu bija vel 5-6 vienaudži, un Dmitrijs teica, ka kaut kāds onkulis viņam ir iesitis pa kāju, kā arī saķēra aiz drēbēm. Uz to brīdi L.Hohlovs bija izdzēris trīs 0,5 1 alus pudeles, līdz ar to bija nelielā alkohola reibumā. Redzot notikušo, L.Hohlovs neprasīja sīkākus paskaidrojumus, bet teica, ka jāiet ārā parādīt viņu. Ejot ārā, L.Hohlovam līdzi bija darba piederums - dārznieku nazis ar aptuveni 15 cm garo asmeni. Šis nazis darba vajadzībām vienmēr bija līdzi, tāpēc, kad gāja ārā, tas nebija paņemts speciāli, tas bija virsjakas kabatā. Izejot ārā, vīrieša nebija, bet dēla draugi pastāstīja, ka viņš dzīvo Ogrē, Grīvas prospektā 6a, dzīvokli nezināja, bet zināja kāpņu telpu. Aizejot uz to māju otro stāvu, kopā bija dēls un vēl divi viņa draugi, kur otrajā stāva satika vīrieti ap 40 gadu vecu, uz kuru dēls norādīja kā uz vainīgo personu. Runājot ar vīrieti krievu valodā, L.Hohlovs prasīja, kāpēc viņš aiztiek viņa bērnu, uz ko viņš atbildēja, ka L.Hohlova bērns ir sasitis viņa bērnu un vienlaicīgi, turot gaisā elektrošoku, L.Hohlovam nepieskaroties iedarbināja viņu. Abi izgāja uz ielas ārā, vienlaicīgi viens ar otru naidīgi runājot un aizstāvot savus bērnus. Uz ielas L.Hohlovam divas reizes vīrietis pieskārās ar elektrošoku, bet L.Hohlovs tā iedarbību caur drēbēm neizjūta. Tad vīrietis pagrūda L.Hohlovu, viņš paklupa un nokrita. L.Hohlovs izvilka no virsjakas kabatas nazi un pavēra vīrieša virzienā, bet vīrietis nobijās un sāka skriet prom, taču netālu nokrita, nevarot pārlēkt pār krūmiem. L.Hohlovs kopā ar bērniem pasmējās un kopā ar dēlu devās uz mājām. Aizejot mājās, pēc 5 minūtēm L.Hohlovs izgāja ārā, lai aizietu uz veikalu „Elvi" Brīvības ielā. Ejot uz veikalu ievēroja, ka viņam seko taksometra automašīna. Vēlāk, ejot atpakaļ pie mājas Grīvas pr.6, taksometrs piebrauca un L.Hohlovs atpazina vadītāju kā to pašu personu. Kopā ar viņu no automašīnas izkāpa vēl četri vīrieši un šis taksometra vadītājs teica, ka ar L.Hohlovu „ir cauri". Pats viņš neko nedarīja, bet visi četri pēc kārtas L.Hohlovam uzbruka un sasita. Sita ar rokām pa galvu, ne mazāk ka piecas reizes, kā arī pa ķermeni 3-5 reizes. Katrs no visiem četriem iesita, bet kurš konkrēti un cik reizes, pateikt nevar. Vīrieši arī pārbaudīja L.Hohlova mantas, bet neko nepaņēma. Tad vīrieši aizbrauca prom un L.Hohlovs gāja uz mājām. Mājās viņš visu izstāstīja sievai un tā kā L.Hohlovam sāpēja galva, teica sievai griezties policijā un rakstīt iesniegumu. Pirms iešanas uz veikalu pie L.Hohlova bija atbraukusi policija, kur visu izstāstīja. L.Hohlovs nomazgājās un gāja pretī sievai, bet atkal uz ielas satika taksistu, kurš gandrīz uzbrauca virsū, un apstājoties teica, lai L.Hohlovs kāpj iekšā automašīnā, ka vajag aprunāties. Taksists bija kopā ar sievieti, līdz ar to L.Hohlovs, gribēdams atrisināt situāciju mierīgā ceļā un uzskatot, ka no nav ko baidīties, iekāpa automašīnā, aiz šofera. Tad visi aizbrauca netālu no Ogres upes, bet ielu nezin. Pa ceļam taksists piezvanīja saviem draugiem un teica, ka „šis lohs neko nav sapratis". Apstājoties tajā vietā, viņus sagaidīja tie paši četri cilvēki, kuri atverot durvis uzreiz sāka sist L.Hohlovu. L.Hohlovs, aizstāvoties, izkāpa no automašīnas, kur viņu turpināja sist. Tajā brīdī L.Hohlovam tika salauzta roka un stipri sasistas lūpas. Kuras personas sitienu rezultātā tika salauzta roka, L.Hohlovs pateikt nevarēja, jo sita visi, izņemot taksistu, kurš tikai draudēja. Tad viņi L.Hohlovu pārstāja sist un viņš devās upes virzienā, bet taksists pateica, ka L.Hohlovam „ir par maz", un tad viens no četriem vīriešiem pieskrēja klāt un turpināja sist L.Hohlovu. Tanī brīdī L.Hohlovs izvilka nazi un turot labajā rokā, novicināja vīrieša virzienā, bet mērķtiecīgi nedūra. L.Hohlovs pat nesajuta, ka aizķēra vīrieti, jo viņš vēl teica, lai L.Hohlovs nāktu šurp. L.Hohlovs sāka skriet upes virzienā. Skrienot dzirdēja, ka kāds sauc pēc ātrās palīdzības, bet L.Hohlovam neviens pakaļ neskrēja. Aizskrienot uz upi un autoceļu, kur neapzināti izmeta nazi un pēc tam pa taisno skrēja uz policiju. To, ka pēdējā persona, kas uzbrukusi L.Hohlovam, ir mirusi, nezināja, nogalināt viņu nevēlējās, bet tikai aizstāvoties novicināja nazi bez nekādas tēmēšanas, negribēja pat vīrieti savainot.

[9] Pirmstiesas izmeklēšanas laika Leonīdam Hohlovam tika nozīmēta tiesu medicīniska ekspertīze un no 2014.gada 22.augusta tiesu eksperta atzinuma Nr.105 secinājumu daļas izriet, ka:

1) Leonīdam Hohlovam ir konstatēti šādi miesas bojājumi: sejas sasitums ar sistām brūcēm un zemādas asinsizplūdumu; ķermeņa sasitumi ar ādas nobrāzumiem; abu roku plaukstu sasitumi ar daudzām sistam brūcēm; kreisā apakšdelma sasitums ar kreisā spieķa kaula lūzumu un kreisā elkoņa kaula īlenveida izauguma lūzumu.

2) Minētie miesas bojājumu varēja rasties cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā 2014.gada 01.maijā policijas lēmumā norādītajos apstākļos.

3) Konstatētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopuma pieskaitāmi pie vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošu veselības traucējumu uz laiku virs 21 dienu.

4) . SIA „Ogres rajona slimnīca" 2014.gada 01.maijā plkst. 21:44 Leonīdam Hohlovam veikts alkohola tests. Alkohols izelpas gaisā 1,85 promiles.

[10] 2014.gada 28.jūlijā kriminālprocesā tika noteikta noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 121.pantā paredzēta nodarījuma pazīmēm, tas ir, par slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, konstatējot, ka Leonīds Hohlovs veica Vitālija Š. nonāvēšanu, 2014.gada 1.maijā aizstāvoties no savas veselības un dzīvības fiziskā apdraudējuma. 2014.gada 28.jūlijā L.Hohlovs atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 121.panta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Būdams nopratināts kā aizdomās turētais, Leonīds Hohlovs liecināja, ka strādā P/A „Mālkalne" par dārznieku un ka pilnībā uztur savas iepriekš sniegtās liecības, kā arī pievieno nopratināšanas protokolam izrakstu no Ogres rajona slimnīcas no 2015.gada 6.maija par dēlam Dmitrijam Hohlovam nodarītiem miesas bojājumiem (kreisā augšdelma un kreisā augšstilba sasitums), kurus nodarīja iepriekš minētais „taksists".

Turklāt, 2015.gada 15.septembrī būdams papildus nopratināts ka aizdomās turētais, Leonīds Hohlovs liecinaja, ka apstiprina savas iepriekš sniegtās liecības, un papildus liecina, ka par to, ka viņam ir lauzta roka, uzzināja tikai slimnīcā un to noteikti izdarīja kāds no uzbrucējiem, jo pēc tam skrienot prom ņekur nebija kritis un atsevišķi nesasitās. Roka, visticamāk, tika lauzta, kad L.Hohlovu aizveda pie Ogres upes, jo tur, kad vēl L.Hohlovs atradās automašīnā, viens no uzbrucejiem viņam iesita vairākas reizes pa ķermeņa sānu daļu, pēc ka L.Hohlovs tika izvilkts no automašīnas un viņu turpināja sists visi četri vīrieši, kuri iznāca no mājas. Sita visi, izņemot taksistu, kurš stāvēja blakus un kūdīja, ka vajag vēl sist, ka ir pa maz. Sitienu bija ļoti daudz, līdz ar to L.Hohlovs nevar pateikt, kurš, cik reizes, pa kurieni iesita. Sita gan ar rokām, gan ar kājām pa dažādām ķermeņa daļām un L.Hohlovs, aizstāvoties, rokas lika priekšā galvai, līdz ar to domā, ka tanī brīdī no kāda sitiena roka varēja tikt salauzta. Visi reizē nesita, sita viens pēc otra, bet pārējie stāvēja blakus un L.Hohlovs aizstāvoties pat neskatījās, kurš sita, līdz ar to nevar pateikt, kuras personas sitiena rezultātā viņam tika salauzta roka, kā arī neiegaumēja personu sejas, jo tajā dienā redzēja tās pirmo reizi un nevienu atpazīt nevarēja. Brīdī, kad tika salauzta roka, to L.Hohlovs nejuta, nevar pateikt, vai tas bija sišanas sākumā vai beigās, jo kad jau atradās policijā, stipri sāpēja galva un tikai tad arī sajūta, ka sāk sāpēt arī roka. Slimnīcā konstatēja, ka roka ir lauzta. Sakarā ar rokas laušanu būt par cietušo nevēlējās.

[11] Būdama nopratināta kā lieciniece 2015.gada 17.aprīlī, Nadežda Grīnberga liecināja, ka 2014.gada 1.maijā atradās sava dzīvesvietā, pie datora. Tanī pat laikā mājas pagalmā atradās N.Grīnbergas vīrs Aldis Grīnbergs, kurš kopā ar draugiem Normundu Savicki, Sergeju Tihomirovu un Vitāliju Š. pēc darba bija savākušies, lai iedzertu alu un atpūstos. Tad ap plkst. 19:00 caur logu redzēja, ka pie mājas piebrauca taksometrs un pēc tā atpazina taksometra vadītāju, ar kuru agrāk strādāja - Andri Trusovu. Pēc tam N.Grīnberga novērsās no loga un neredzēja, cik cilvēku atbrauca un kas izkāpa no automašīnas. Precīzi neatceras, bet kādu laiku iepriekš Andris ar šo pašu automašīnu bija atbraucis un paņēmis Aldi kopā ar trim draugiem, lai aizbrauktu atrisināt kaut kādu konfliktu. Cik bija dzirdējusi, konflikts bija saistīts ar to, ka Andra bērnam it kā bija draudēts ar nazi, bet sīkāk par konfliktu neko nezin. No Alda teiktā zin, ka viņi bija satikuši vainīgo personu, kurai Aldis iesita un konflikts arī bija beidzies. Un brīdī, kad Andris otro reizi atbrauca, tad vienu brīdī bija ienācis istabā Aldis, kurš pateica, ka Andris atkal atveda to pašu personu, kam par iemeslu it kā bija tas, ka iepriekš viņi it kā tai vainīgajai personai bija atņēmuši naudu, līdz ar ko viņš izies ārā aprunāties un noskaidrot lietas apstākļus. Kas notika ārā N.Grīnberga neredzēja, bet pēc neilga laika izdzirdēja, ka ārā skaļi sāka bļaut Normunds. Istabā ieskrēja Aldis un teica, lai N.Grīnberga sauc ātro palīdzību, ka Vitālijam ir iedurts. N.Grīnberga izsauca ātro palīdzību un uz ielas redzēja Vitāliju, kuram stipri asiņoja ievainojums kaklā. Pēc 5minūtēm piebrauca ātra palīdzība, kura sniedza Vitālijam nepieciešamo palīdzību, bet pēc kāda laika uzzināja, ka izglābt viņa dzīvību neizdevās. Notikuma laikā mājas pagalmā Aldis ar pārējiem izdzēra ne vairāk ka divas alus glāzes katrs, līdz ar to stiprā alkohola reibumā nebija. Vainīgo personu, kura iedūra Vitālijam, notikuma vietā neredzēja.

[12] Būdama 2015.gada 20.maijā nopratināta kā lieciniece, Karīna Bērziņa liecināja, ka 2014.gada 1.maijā atradās savā dzīvesvietā, kur mājas pagalmā spēlējās ar citiem bērniem viņas mazgadīgie bērni dēls ar meitu, kuriem uz to brīdi bija 9 un 7 gadi. Tad vienā brīdī raudot uz mājām atskrēja dēls, kurš teica, ka „Dima", kuru uz doto brīdi pazīst kā sētnieka dēlu un kurš ir vecumā līdz 10 gadiem, ar koku ir iesitis K.Bērziņas dēlam pa galvu. Attiecībā par notikušo, K.Bērziņas civilvīrs A.Trusovs izgāja uz balkona, kur redzēja, ka „Dima" pa pagalmu aizskrien prom un vēl dzirdēja, ka A.Trusovs bļāva, lai „Dima" pagaida, ka iešot pie viņa vecākiem. Tad A.Trusovs izgāja ārā, un cik K.Bērziņa zina no viņa teiktā, citi bērni bija norādījuši virzienu, kur „Dima" ir aizgājis un kur A.Trusovs viņu arī satika. Kā teica A.Trusovs, viņš „Dimam" nolasīja morāli un atgriezās mājās. Nedaudz vēlāk K.Bērziņas dēls atkal aizgāja ārā un neilgi pēc tam zvanīja dēls, kurš pateica, ka viņu kāpņutelpā iegāja „Dimas" tēvs, kuram rokā redzēja nazi. A.Trusovs uzvilka apavus un gāja lejā, bet K.Bērziņa palika dzīvoklī. Aptuveni pēc 5 minūtēm, tā kā logs bija vaļā, izdzirdēja, ka Andris bļāva, lai sauc policiju. Paskatoties pa logu, ievēroja, ka A.Trusovs pa pagalmu bēg prom no minētā vīrieša, kā arī redzēja, ka vīrietis vicina ar roku, turot tajā kaut kādu priekšmetu, kas, iespējams, bija nazis. Par konstatēto paziņoja policijai, kura ieradās aptuveni 20 minūšu laikā, un visu šo laiku A.Trusovs atradās kopā ar minēto vīrieti. Aptuveni vienlaicīgi ar policijas ierašanos K.Bērziņa izgāja ārā, kur redzēja, ka minētais vīrietis ar akmeņiem meta A.Trusova virzienā, kur vismaz viens akmens trāpīja A.Trusovam pa muguru, ka arī A.Trusovs bēgot mēģināja pārlēkt pāri krūmiem un nokrita, kur arī pārsita kāju. Brīdī, kad atbrauca policija, minētais vīrietis aizbēga.

Tad K.Bērziņa kopā ar A.Trusovu atgriezās mājās, kur A.Trusovs pateica, ka vīrietis viņam uzbruka ar nazi un iespēra ar kāju pa muguru un abi izskrējuši ārā. Tad abi kopā devās uz policiju, savukārt pēc tam K.Bērziņa devās uz mājām, bet A.Trusovs aizbrauca darba darīšanās. Pēc kādas stundas sazinājās ar A.Trusovu, lai viņš aizvestu K.Bērziņu uz aptieku un kad abi iesēdās automašīnā, pie tās pienāca klāt iepriekš minētais vīrietis un teica kaut ko par atņemto naudu un to, ka viņu ir piekāvuši un ka, lai viņu ved, jo viņš grib visu noskaidrot. Kā vēlāk uzzināja, starp šo vīrieti un A.Trusova draugiem bija kaut kāds strīds vai kautiņš, par ko sīkāk neko nezin. Tas vīrietis uzstāja, lai viņu aizved pie šiem vīriešiem, kam A.Trusovs piekrita un trijatā aizbrauca pie vienas privātmājas. Pa ceļam nekādas sarunas nebija, A.Trusovs tikai prasīja, par kādu naudu iet runa. Piebraucot pie privātmājas, K.Bērziņai palika slikti, sākās vemšana, līdz ar ko viņa pagāja tālāk no pārējiem un konkrētas sarunas nedzirdēja. Taču no skaņām un bļaušanas saprata, ka tur notiek kautiņš - konflikts. Vēlāk iesēdās automašīnā, bija slikta pašsajūta, neskatījās, kas notiek ārā. Konfliktu neredzēja, kā arī neredzēja, kas kam iesita vai iedūra un kādas personas vispār savā starpā konfliktēja. Vēlāk, kad kāds sāka kliegt, lai sauc „ātros", paskatoties uz ielas ievēroja guļošu cilvēka ķermeni, bet klāt negāja.

[13] Objektīvi un vispusīgi izvērtējot kriminālprocesa laikā iegūtos pierādījumus un noskaidrotos apstākļus kopumā un savstarpējā sakarībā, procesa virzītāja secina, ka kriminālprocess izbeidzams sekojošu iemeslu dēļ.

Krimināllikuma 6.panta 2.daļā ir noteikts, ka par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību. Minētais nozīmē, ka nav krimināli sodāms šajos apstākļos izdarītais Krimināllikuma paredzētais nodarījums, kaut arī personai nodarīts kaitējums un citādos apstākļos par to iestātos kriminālatbildība pēc kāda no Krimināllikuma Sevišķās daļas pantiem.

Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību ir atsevišķi apkopoti Krimināllikuma III nodaļā un Krimināllikuma 28.pantā ir noteikts, ka apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst šajā likumā (t.i. Krimināllikuma) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 29.pantu, nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma.

Nepieciešamā aizstāvēšanās kā apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, ir viena no garantijām, kura nodrošina personai iespēju realizēt savas tiesības sevis vai citu aizstāvēšanai. Šī garantija nodrošina personai tiesību aizstāvēt no sabiedrībai kaitīgiem apdraudējumiem savas ar likumu aizsargātas tiesības un intereses tādā veidā, ka apdraudētajam tiek radīts kaitējums. Kaut arī darbība, ar kuru uzbrucējam (apdraudētajam) radīts kaitējums, pēc ārējām (objektīvās puses) pazīmēm atbilst Krimināllikumā paredzētam noziedzīgam nodarījumam, to atzīst par sabiedrībai derīgu rīcību, jo faktiski tā ir vērsta pret tāda veida nodarījumu, kuru novērst vai pārtraukt ir sabiedrības interesēs.

Katrai personai ir tiesības aktīvi aizstāvēties no apdraudējuma, radot apdraudētājam kaitējumu neatkarīgi no tā, vai pastāv iespēja paslēpties vai aizbēgt no uzbrucēja, iespēja griezties pēc palīdzības pie citām personām vai varas iestādēm.

Nepieciešamā aizstāvēšanās, kas saistīta ar kaitējuma radīšanu personai, izslēdz kriminālatbildību par šo kaitējumu, ja ievēroti aizstāvēšanās tiesīguma nosacījumi. Tie attiecās gan uz apdraudējumu, gan uz pašu aizstāvēšanos.

Par nosacījumiem, kas attiecas uz apdraudējumu, atzīst šādus nosacījumus:

1) apdraudējumam jābūt nelikumīgam;

2) apdraudējumam jābūt pastāvošam (notiekošam);

3) apdraudējumam jābūt īstenam (reālam).

Savukārt, tiesīguma nosacījumi, kas attiecas uz aizstāvēšanos (aizsardzību) ir

šādi:

1) aizstāvēšanās ir pieļaujama, lai aizsargātu likumā norādītās intereses un tiesības;

2) aizstāvēšanās ir pieļaujama, radot kaitējumu tikai uzbrucējam;

3) aizstāvēšanās ir pieļaujama, ja netiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanas robežas.

Par nepieciešamās aizstāvēšanas robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un kaitīgumu, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

[14] Konkrētajā situācijā, kas notika 2014.gada 1.maijā starp aizdomās turēto Leonīdu Hohlovu, Vitāliju Š., Sergeju Tihomirovu, Aldi Grīnbergu un Normundu Savicki, un kurai par iemeslu bija Andra Trusova atriebības un fiziskā kaitējuma nodarīšanas vēlmes Leonīdam Hohlovam, un A.Trusovs faktiski divas reizes vienā dienā uzkūdīja minētās personas (kuras atradās alkohola reibumā) nodarīt Leonīdam Hohlovam miesas bojājumus. Procesa virzītāja nesaskata L.Hohlova ļaunprātīgu nolūku veikt tīšas darbības, lai kādam no minētiem vīriešiem tiktu nodarīts reāls kaitējums. Tieši otrādi, nav pamata apšaubīt L.Hohlova liecības, ka A.Trusovs fiziski aizskāra viņa mazgadīgo dēlu Dmitriju (ko apliecina viņa pievienotā izziņa no ārsta par bērnam konstatētiem miesas bojājumiem), par ko L.Hohlovs izteica pretenzijas A.Trusovam. A.Trusovs neveica mērķtiecīgas likumīgas darbības, lai nepieciešamā apjomā informētu policiju par L.Hohlova iespējamām nelikumīgām darbībām un panāktu viņa saukšanu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā, bet izvēlējās nelikumīgu un bīstamu konflikta atrisināšanas veidu, proti, iesaistot tajā četrus pieaugušus vīriešus, kuri pirms tam bija lietojuši alkoholu, lai palīdzētu A.Trusovam „pārmācīt" L.Hohlovu ar miesas bojājumu nodarīšanu. Minēto A.Trusova nelikumīgas rīcības un uzkūdīšanas rezultātā L.Hohlovam tika nodarīti vidēja smaguma pakāpes miesas bojājumi, ko izdarīja vairākas personas. Kā izriet no krimināllietas materiāliem kopumā un savstarpējā sakarībā, A.Trusovs L.Hohlovu atkārtoti nogādāja pie tām pašām personām pēc pirmā miesas bojājumu nodarīšanas incidenta. Kaut gan A.Trusovs liecināja, ka nebija mērķtiecīgi vedis L.Hohlovu pie A.Grīnberga mājām, tieši šāda A.Trusova rīcība izriet vismaz no A.Trusova sievas K.Bērziņas liecībām, kura norādījusi, ka A.Trusovs pēc L.Hohlova uzstājīga lūguma aizveda L.Hohlovu pie tiem pašiem četriem vīriešiem, it kā lai noskaidrotu visu par pazudušo naudu. Kaut gan šīs situācijas apraksts arī ir pretrunā ar paša L.Hohlova liecināto, ka A.Trusovs pats uzaicināja viņu iekāpt automašīnā, ko L.Hohlovs arī izdarīja, jo domāja, ka varēs atrisināt situāciju mierīgā ceļā. Gadījumā, ja L.Hohlovs tiešām pirms tam būtu uzvedies agresīvi un uzbrucis A.Trusovam ar nazi, nav izprotama A.Trusova rīcība, ļaujot L.Hohlovam pēc savas iniciatīvas kāpt iekšā A.Trusova transportlīdzeklī, tādējādi apdraudot tajā esošās personas. Apšaubāms ir A.Trusova liecību patiesīgums arī tajā daļā, kur viņš liecina, ja it kā „nejauši" apstājās pie A.Grīnberga mājas, ka pēkšņi kļuva slikti viņa sievai, kaut gan arī pati sieva liecina, ka A.Trusovs veda L.Hohlovu pie A.Grīnberga un pārējiem vīriešiem. Jebkurā gadījumā A.Trusovs veica mērķtiecīgas darbības, lai nogādātu L.Hohlovu pie personām, kuras pirms tam bija viņu piekāvušas, lai turpinātu izrēķināšanos.

[15] Turpinot situācijas analīzi, secināms, ka L.Hohlovs, kad kopā ar A.Trusovu ieradās pie A.Grīnberga mājas, neveica nekādas nelikumīgas darbības, nevienu nebija aizvainojis vai apdraudējis. Taču pēc ierašanās Vitālijs Š. un, visticamāk, arī citas personas sāka viņu sist, pie tam, nodarīja vedēja smaguma miesas bojājumus - salauza roku. Turklāt, L.Hohlovam tika pārsistas lupas un nodarīti citi miesas bojājumi. Pēc visu iesaistīto personu liecībām izriet, ka pie A.Grīnberga mājas L.Hohlovu atveda bez minētiem miesas bojājumiem, kas liek domāt, ka L.Hohlovs tos ieguvis V.Š. un, visticamāk, arī pārējo personu darbību rezultātā tieši pēc tam, kad A.Trusovs nogādāja L.Hohlovu pie A.Grīnberga mājas. Mēģinot pārtraukt minētas darbības un glābt savu veselību un dzīvību, L.Hohlovs mēģināja doties prom no notikuma vietas, taču V.Š. sekoja viņam līdzi un L.Hohlovs, aizstāvoties, izvilka nazi un vicināja ar to uzbrucēja virzienā. Nav pamata apšaubīt L.Hohlova liecināto, ka viņš speciāli netēmēja V.Š. kaklā, kā arī objektīvi izvērtējot V.Š. nodarītos miesas bojājumus, kā rezultātā iestājās viņa nāve, ir šaubas, ka L.Hohlovs tik tiešām bija spējīgs paredzēt, ka ar nazi trāpīs V.Š. tieši tajā vietā, ko nav iespējams izdarīt pie apstākļiem, kādos viss notika. Faktiski jāatzīst, ka notika nelaimes gadījums, kurā lielā mērā ir vainīgs pats cietušais V.Š., jo pats bija vismaz divas reizes 2014.gada 1 .maijā nodarīja miesas bojājumus L.Hohlovam un nevar izslēgt, ka tieši viņa darbību rezultātā L.Hohlovam tika lauzta arī roka. L.Hohlovs atvairīja smagā alkohola reibumā esošā V.Š. uzbrukumu un ņemot vērā jau iegūtās traumas un uzbrucēju skaitu, L. Hohlovam bija pamats baidīties, ka viņu turpinās sist un nodarīs vēl smagākus miesas bojājumus. Gan S.Tihomirovs, gan N.Savickis savās liecībās norādīja, ka L.Hohlovs jau pirmajā miesas bojājumu nodarīšanas reizē atzina, ka saprata, par ko viņu sit un vairs neko tādu nedarīs. Neviena persona liecībās nebija norādījusi, ka L.Hohlovs jebkādā veidā pirms tam mēģināja sist kādam pretī vai savādāk nodarīt uzbrucējiem kaitējumu. Nevienā brīdī no personu liecībām neizriet, ka L.Hohlovs būtu kādam pats uzbrucis, iesitis vai kādu aizvainojis, tieši otrādi, ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka uzbrukumi tika vērsti tieši pret viņu, L.Hohlovu. Pēc tam, kad V.Š. tika nodarīti miesas bojājumi, L.Hohlovs neizvairījās, neslēpās, bet pats devās uz policiju.

[16] Procesa virzītāja uzskata, ka L.Hohlovs ir aizstāvējies no savas dzīvības un veselības reālā apdraudējuma, ko atriebības motīvu vadīts provocējis un uzkūdījis Andris Trusovs, kurš, visticamāk, arī atradās alkohola reibumā. L.Hohlovam nebija nodoma radīt tik nopietnu kaitējumu V.Š. pat apstākļos, kad V.Š. pats uzbruka L.Hohlovam, būdams smagā alkohola reibumā. Smagus miesas bojājumus V.Š., proti, durtu brūci kaklā, L.Hohlovs nodarīja aiz neuzmanības, par ko nav saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 29.panta 3.daļu.

[17] Ņemot vērā minēto, tiek konstatēts Krimināllikuma 29.pantā paredzētais apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, proti, procesa virzītāja konstatē, ka L.Hohlovs nodarīja V.Š. smagus miesas bojājumus, kas izraisīja viņa nāvi, nepieciešamās aizstāvēšanās apstākļos, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktu atzīstams par kriminālprocesu Nr.11310024714 nepieļaujošo apstākli un kriminālprocess izbeidzams.

[18] Tādējādi, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta desmito punktu, 240.pantu, 392.panta l.daļu, 3921. pantu un 401. panta pirmās daļas trešo punktu,

nolēma:

1) kriminālprocesu Nr.l 1310024714 izbeigt, jo aizdomās turētā Leonīda Hohlova, personas kods xxx, darbībās tika konstatēts kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis - nodarījums izdarīts nepieciešamās aizstāvēšanas apstākļos;

2) par pieņemto lēmumu paziņot cietušā pārstāvei Darjai S., nosūtot lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības iepazīties ar kriminālprocesa Nr.11310024714 materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas, sūdzību iesniedzot Ogres rajona prokuratūrā;

3) par pieņemto lēmumu paziņot Leonīdam Hohlovam, nosūtot lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības iepazīties ar kriminālprocesa Nr.11310024714 materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas, sūdzību iesniedzot Ogres rajona prokuratūrā;

4) notikuma vietas apskates laikā izņemto nomazgājumu ar iespējamām asins pēdām, kas iepakots COPAN konteinerī, trīs plēves ar iespējamām mikrodaļiņām no automašīnas Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas numurs TX7782, 2 plēves ar iespējamām mikrodaļām no Leonīda Hohlova apģērba - iznīcināt pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

5) izņemtās mantas - Vitālija Š. personīgās drēbes (divas melnas virsjakas, melns džemperis, melnas sporta bikses, „Nike" apavi) - atgriezt cietušā pārstāvei Darjai S.i pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

6) liecinieka Alda Grīnberga labprātīgi izsniegtās personīgās mantas (virsjaka, cepure, sporta bikses un apavi) - atgriezt īpašniekam Aldim Grīnbergam pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

7) liecinieka Andra Trusova labprātīgi izsniegtās personīgas mantas (virsjaka, veste, bikses un kurpes) atgriezt īpašniekam Andrim Trusovam pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

8) liecinieka Normunda Savicka labprātīgi izsniegtās personīgas mantas (virsjaka, džinsu auduma bikses, „Adidas" apavi) atgriezt īpašniekam Normundam Savickim pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

9) liecinieka Sergeja Tihomirova labprātīgi izsniegtās personīgas mantas (bikses, virsjaka) atgriezt īpašniekam Sergejam Tihomirovam pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

10) Leonīda Hohlova mantas (jaka, naža futlāris, apavi, bikses) atgriezt īpašniekam Leonīdam Hohlovam pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanos likumīgā spēkā;

11) lēmuma kopiju nosūtīt Ogres rajona prokuratūras uzraugošajam prokuroram.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...