Prasām ekonomikas ministrei skaidrot tendenciozos izteikumus par ogļūdeņražu ieguvi
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija17.01.2016.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA) nosūtījusi ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atklātu vēstuli, aicinot skaidrot ministres izteikumus pērnā gada 22.decembra valdības sēdē. Ir pamats uzskatīt, ka, sniedzot nekompetentu un nepatiesu informāciju, valdības locekļi tika maldināti par patiesajiem iemesliem, kuru dēļ komersanti un sabiedriskās organizācijas nav atbalstījuši Noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi (Noteikumi).
Asociācija ir pārliecināta, ka Noteikumi šī brīža redakcijā neveicinās nozares attīstību un ogļūdeņražu izpēti un ieguvi un noteikumu trūkumu novēršanai ir nepieciešams pieaicināt nozares speciālistus un izveidot darba grupu Noteikumu pilnveidošanai, uzaicinot tajā piedalīties Asociācijas deleģētus pārstāvjus, nozares speciālistus un ekspertus.
Ministru kabineta (MK) sēdē ekonomikas ministre sniedza nepatiesu informāciju par to, ka Noteikumu izstrādes gaitā netika panākti risinājumi, ka komersanti iebilst par tādiem nosacījumiem kā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras veikšana, par eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves termiņu ar vēlmi to veikt 10 gadu garumā, par urbumu izvietošanas attālumu.
Sigita Poželaite-Šavļuga, Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Nav pieļaujams, ka demokrātiskā valstī amatpersonas nekompetences rezultātā tiek pieņemti defektīvi Ministru kabineta noteikumi - konkrētajā gadījumā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola 2015.gada 22.decembra valdības sēdes laikā demonstrēja pilnīgu nozares jautājumu nepārzināšanu, t.sk. pat nebija iepazinusies ar neskaitāmajām komersanta iesniegtajām atskaitēm, apgalvojot, ka tādas nav sniegtas.”
Ministrei bija jāzina, ka Noteikumu izstrādes kavējumā ir vainojami nevis sociālie partneri, bet ministrijas darbinieku neizdarība, ilgstoši neizprotamu iemeslu vadīta Noteikumu izstrādes kavēšana. Atbilstoši ministrijas noteiktajiem termiņiem Asociācija, komersanti un citas saskaņošanas procesā iesaistītās personas sniedza savus priekšlikumus un iebildumus un tādēļ nevar tikt vainoti EM ieilgušajā bezdarbībā, kopš 2011.gada nevirzot Noteikumus izskatīšanai valdībā.
Noteikumi paredz neadekvātu administratīvo slogu un izvirza papildu prasības komersantiem, dublē gan prasības, gan augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Pamatojums iepriekšminētajam tika uzskaitīts Asociācijas priekšlikumos un ieteikumos EM vairāku gadu garumā gan vēstulēs, gan diskusijās sanāksmju laikā. Nekompetenta atsaukšanās uz naftas izpētes un ieguves procesu pasaulē ir pretrunā ar attīstīto naftas ieguves valstu tendenci naftas ieguves procesu padarīt viengabalaināku, nevis pretēji - aprobežot komersantu-licenciātu ieguves tiesības, uzliekot tiem nepamatotas prasības.
Jāatzīmē, ka noteikumi neļaus sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam zemes dzīļu izmantošanā iekļauto uzdevumu „[438] Stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas”. Ogļūdeņraži ir pieskatāmi pie perspektīvajiem resursiem, zināšanas par tiem nav pilnīgas, to izpēte ir jāturpina, neskatoties uz pasaulē novērojamo naftas cenu dramatiska samazinājuma tendenci.
Ievērojot Ministru prezidentes iepriekš norādīto, ka ir nepieciešams Noteikumus vienkāršot un EM ir uzdots izstrādāt Noteikumu grozījumus, Asociācija lūdz atsaukt ministres nepatiesi sniegtās ziņas un izveidot darba grupu Noteikumu grozījumu izstrādei.
BOIIA jau iepriekš atkārtoti aicināja EM uz dialogu dokumenta veidošanā, piesaistot starptautiskus ekspertus, lai taptu pēc iespējas izsvērtāks regulējums, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmētu šīs tautsaimniecības sfēras attīstību mūsu valstī. Diemžēl attieksme no ministrijas puses bija noraidoša, sēdes noritēja formāli, un pieaicinātie eksperti netika uzklausīti pēc būtības, aizbildinoties ar laika trūkumu. Arī nozares pārstāvju un organizāciju argumenti netika ņemti vērā, tajā pašā laikā norādot uz resursu trūkumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
