Iesaki rakstu: 
Valsts kontroles šīpavasara atklājums, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) prēmijas „par drošsirdīgu rīcību” piešķirtas pat sakarā ar konferences rīkošanu, izrādās, parāda tikai aisberga virsotni: šajā iestādē dažādas piemaksas, prēmijas un naudas balvas ir dāļātas tik dāsni, ka prēmiju par drosmi saņēmusi pat KNAB preses sekretāre Laura Dūša un biroja sekretariāta vadītāja Māra Priedīte.
Atšķirībā no Valsts prezidenta kancelejas KNAB nav mēģinājis aizbildināties ar to, ka tā darbinieku no valsts līdzekļiem saņemamās prēmijas, piemaksas, naudas balvas, kā arī konkrētais atalgojums būtu neaizskarama viņu privātās dzīves sastāvdaļa.
Tomēr vismaz daļu no šiem datiem par pagājušo gadu un šī gada pirmajiem mēnešiem arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā sniedza tikai pēc atkārtota informācijas pieprasījuma saņemšanas un norādījumiem par prettiesiskas informācijas slēpšanas tiesiskajām sekām.
Tiesa, pat tagad ziņas ir sniegtas tikai par atsevišķiem laika periodiem un darbinieku grupām, turklāt atšķirībā no prezidenta kancelejas daļas KNAB darbinieku identitāte atbilstoši likumam patiešām nav izpaužama.
Šī noslēpumainība arī attiecībā uz it kā publiski pieejamu informāciju ir izprotama: KNAB negribīgi publiskotie dati rāda, ka tā iepriekšējā vadība pērn īpaši brīvi ir traktējusi iespēju izmaksāt ne tikai prēmijas „par pašaizliedzīgu vai drošsirdīgu rīcību, veicot amata pienākumus”, bet arī visas citas likuma dotās papildizmaksu iespējas.
Reizē ar 18 darbiniekiem, kuru identitāte netiek atklāta (pārsvarā – operatīvie darbinieki), prēmijas par drošsirdīgu rīcību vai pašaizliedzību kopā 11 759 eiro apmērā ir izmaksātas tikai deviņiem izmeklētājiem, toties daudz kuplākam skaitam dažādu „galveno speciālistu” un citu ierēdņu.
Prēmijas par drosmi vai pašaizliedzību piešķirtas pat KNAB preses sekretārei L. Dūšai un biroja sekretariāta vadītājai M. Priedītei, kā arī vēl šādiem trīspadsmit „galvenajiem speciālistiem” (S.Batarāgai, J.Bautrim, I.Biļko, I.Dementjevai, A.Grundmanim, S.Helvigai-Eihvaldei, D.Kristapsonei, R.Levanei, E.Luidmanim, A.Rapšam, I.Riterei, D.Sirmajam, A.Skraučam) un nodaļas vadītājai D.Skujai.
Taču vēl daudz iespaidīgākas bijušas summas, kas izmaksātas citās kategorijās. Tā pērn „novērtēšanas prēmijās” par laiku no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.oktobrim kopā izmaksāti 84 567 eiro, un apbalvoto vidū ir bijuši arī abi KNAB priekšnieka vietnieki Ilze Jurča un Jānis Roze
Savukārt kā piemaksa par darbu, kas „saistīts ar īpašu risku - paaugstinātu fizisko un psiholoģisko slodzi”, pagājušajā gadā kopā izmaksāti 29 450,06 eiro, un arī šo piemaksu izmaksa rada jautājumus: ja ticēt oficiālajam pamatojumam, „paaugstinātā fiziskā un psiholoģiskā slodze” pērn darbā bijusi tikai 16 KNAB izmeklētājiem pretstatā 28 darbiniekiem ar amata nosaukumu „galvenais speciālists”.
Tādās pašās piemaksās šā gada pirmajos četros mēnešos izmaksāti 7725,90 eiro, un jau atkal izmeklētāju fiziskā un psiholoģiskā slodze biroja vadībai ir šķitusi daudz retāk atalgojama nekā galvenajiem speciālistiem.
Vēl KNAB pērn ir izmaksāts cits piemaksu veids – par papildu pienākumu veikšanu: kopā gada laikā šajās piemaksās ir izmaksāti 20 871,10 eiro. Ja ticēt oficiālajai atskaitei, piemēram, veselus sešus mēnešus papildu pienākumus pildījis KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze, vēl mēnesi ilgāk papilddarbu darījusi nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.
Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos, kad šā veida piemaksās kopā birojā izmaksāti 4554,45 eiro, visnodarbinātākā ir bijusi KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kura piemaksu „par papildu pienākumu veikšanu” saņēmusi ik mēnesi. Tikpat nodarbinātas bijušas vēl pāris „galvenās speciālistes”.
Vēl vienas piemaksas birojā izmaksātas, „lai motivētu kompetentākos nodarbinātos, par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti”. Tās pērn izmaksātas tikai trīs mēnešus – oktobrī, novembrī un decembrī, taču kopā šajās piemaksās izmaksāti 67 112,00 eiro. Vairāku desmitu piemaksas saņēmušo darbinieku identitāte netiek atklāta, taču no pārējiem jau atkal izmeklētājus būtiski apsteidz „galvenie speciālisti” – piemaksas saņēmušo vidū viņu ir attiecīgi 15 un 45.
Birojā pērn nav piemirsts vēl viens Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma atļauts papildizmaksu veids – naudas balvas, kas arī šajā iestādē jau tradicionāli izmaksātas gada nogalē.
Vispirms 2016.gada oktobrī „saistībā ar Biroja 14.gadadienu par ieguldījumu Biroja mērķu sasniegšanā” izmaksātas naudas balvas 98 050,00 eiro kopapmērā. Savukārt divus mēnešus vēlāk birojā pienācis jauns iemesls naudas balvu izmaksāšanai – šoreiz tikai 37 901,00 eiro apmērā. Šī summa izmaksāta „saistībā ar Starptautisko pretkorupcijas dienu, par ieguldījumu Biroja mērķu sasniegšanā”.
Kā zināms, Valsts kontrole jau ir secinājusi, ka KNAB prakse piemaksu noteikšanā drīzāk norāda uz pieejamo līdzekļu maksimālu izmantošanu visu biroja amatpersonu materiālai stimulēšanai pārskata gada noslēdzošajos mēnešos. Savukārt pārliecību par to, ka piemaksas tikušas piešķirtas kā motivācija kompetentākajām iestādes amatpersonām, Valsts kontrole gan nav guvusi.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
