Premjers nāk klajā ar atklāti melīgu versiju par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu
PIETIEK21.03.2017.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Atšķirīga pieeja darbam esot bijusi pamatā tam, ka Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš „pēc abpusējas vienošanās” nekavējoties pamet augsto posteni, - ar šādu atklāti melīgu versiju trešdien Latvijas radio klajā nāca Ministru prezidents Māris Kučinskis. Šī versija būtiski atšķīrās pat no viņa padomnieka Aigara Freimaņa iepriekšējās dienas izteikumiem šajā sakarā.
Ticamākā versija, kas izskaidro gan straujumu, ar kādu Krieviņš „pēc abpusējas vienošanās” pameta savu amatu, gan abu pušu konsekvento klusēšanu par šī pēkšņā lēmuma iemesliem, ir – Ministru prezidenta biroja rīcībā nonācis nozīmīgs arguments, kas spējis „pārliecināt” arī pašu Krieviņu.
„Runā, ka birojs viņam uz galda uzlicis foto, kur redzams, kā no kāda fonda tiek saņemta nauda – 50 tūkstoši eiro. Tas arī izskaidro gan steigu, gan abu pušu „džentlmenisko” klusēšanu – ir panākta vienošanās, ko abas puses pilda,” – šī ir viena no versijām par notikušo.
Netieši par labu šādas ievirzes versijām ir izteicies arī premjera padomnieks Freimanis, par kura vājību – darba dienu pievakarēs pēc atspirdzinoša dzēriena iebaudīšanas brīvi izteikties sociālajā tīklā Twitter – ir runāts jau ilgi.
Piedaloties Twitter diskusijā par iespējamām „mapītēm”, Freimanis nāca klajā ar šādu apsvērumu attiecībā uz Krieviņa klusēšanas iemesliem: „Un ko tad viņš izstāstīs? Un, ja nu gadās kāda mapīte otrā pusē? Purkšķis ūdenī bez trokšņa, bet smaka uzpeld:)”
Tikmēr Kučinskis trešdien Latvijas radio mēģināja iestāstīt, ka Valsts kancelejas direktora aiziešana „pēc abpusējas vienošanās” un jau nākamajā dienā esot visnotaļ ikdienišķa lieta ar ikdienišķiem iemesliem.
Premjers apgalvoja, ka neesot runa ne par domstarpībām, ne par kādām pretenzijām, bet vienkārši atšķirīgām „darba metodēm”: "Es nenorādu uz grēkiem, bet runa ir par to, ka Valsts kanceleja ir aparāts, ar ko kopā plānojam un īstenojam valsts uzdevumus. Nevar būt, ka šefs aizbrauc un pārējie cilvēki bez viņa atļaujas nevar kustēties. Esmu par kolektīvu darbu. Ja komanda neveidojas, domāju, kā to risināt...”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
