Pretkorupcijas likuma „tēvs”: Kampars uzticēšanos var atgūt tikai, sevi sodot
PIETIEK13.04.2011.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), nespējot sabiedrībai ticami izskaidrot pretrunas savā valsts amatpersonas deklarācijā, ir zaudējis politiķim tik svarīgo autoritāti un uzticēšanos, tādēļ viņa vienīgā iespēja to atgūt un pēc ilgākas pauzes, iespējams, atgriezties politiskajā virsotnē ir atkāpšanās no amata. Tā uzskata pretkorupcijas likuma „tēvs”, no politikas aizgājušais Jānis Lagzdiņš, kurš pats pirms dažiem gadiem iedragāja savu autoritāti, pa Saeimas logu rādot nepiedienīgu žestu it kā pie parlamenta sanākušajiem protestētājiem. „Visā pasaulē demokrātiskajās valstīs, Eiropā it īpaši, uzticība tiek atgūta, pašam sevi sodot, proti, atkāpjoties no amata. Un tikai tādējādi tā uzticība tiek atgūta,” Pietiek saka ekspolitiķis.
„Es varu dot savu politisko vērtējumu, juridisko vērtējumu es, jurists būdams, nevaru atļauties dot, jo manā rīcībā nav visas informācijas. Tā juridiskā puse kaut kā sakārtosies, bet attiecībā uz politisko atbildību gan Jaunajam laikam (JL), gan Vienotībai nu gan ir jābūt ļoti konsekventiem. Es ļoti ceru, ka likuma pārkāpumu Kampara darbībā nav, bet no politiskā viedokļa man ļoti būtu gribējies, lai ministrs rīkotos saskaņā ar tiem standartiem un prasībām, kuras ilgu laiku JL, būdams gan opozīcijā, gan iepriekšējās koalīcijās, izvirzīja citiem politiķiem. Proti, es būtu gribējis, lai Kampars uzņemas politisko atbildību. Man šķiet, ka šis bija tas brīdis, kad nopietni bija jādomā, vai Kamparam nebūtu jāatgriežas Saeimā un šis augstais amats jāatstāj.
Piemēram, Linda Mūrniece, atkāpdamās no iekšlietu ministres amata, manuprāt, kā politiķe, nākotnē raugoties, ir tikai ieguvusi. Tāpat kā Mūrniece arī Kampars ir pietiekami talantīgs un spējīgs, lai varētu savas kļūdas labot un arī nākotnē ieņemt atbildīgus amatus, protams, pēc pietiekami ilgas pauzes. Tas ir raksturīgi politiķiem visā Eiropā, ka viņi, ja vien tās kļūdas nav bijušas neglābjami smagas, var atgriezties gan amatos, gan vadošos politiskos posteņos.
Tā ir sagadījies, ka Kampara kungam vairākkārt ir bijušas problemātiskas situācijas un viņa autoritāte ir diemžēl mazinājusies, un pēdējais gadījums no politiskā viedokļa ir tāds, kas neļaus ekonomikas ministram vēl ilgu laiku atjaunot savu autoritāti, un tas nodara lielu ļaunumu JL. Es, protams, saprotu tos loģiskos politiskos iemeslus, kādēļ JL šādi rīkojas, nepiekrītot, ka Kamparam jāaiziet, un tie galvenokārt ir divi: pirmkārt, JL, manuprāt, būtu grūti atrast Kamparam atbilstošu aizvietotāju, un, otrkārt, varētu būt problemātiska ātra jauna ekonomikas ministra iecelšana, zinot tās peripetijas koalīcijā saistībā ar Zaļo un zemnieku savienības pretenzijām uz Ekonomikas ministriju un vēlmi pārdalīt ietekmes sfēras.
Kampara vislielākais zaudējums no šīs situācijas ir autoritātes un uzticības zaudējums, kas ministriem un deputātiem ir ļoti nepieciešama. Tādēļ jau visā pasaulē demokrātiskajās valstīs, Eiropā it īpaši, uzticība tiek atgūta, pašam sevi sodot, proti, atkāpjoties no amata. Un tikai tādējādi tā uzticība tiek atgūta. Ģirts Valdis Kristovskis tam ir piemērs – viņš savulaik ir atkāpies no ministra amata un pēc ilgāka laika atkal ir augstos amatos.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
