Iesaki rakstu: 
Ar lielu varbūtību vairāki Pietiek avoti norāda, ka pēc 16.marta augstākajā līmenī - Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē - tikšot rosināts lemt par ilggadējā Drošības policijas (DP) šefa Jāņa Reiniks nomaiņu, aicinot viņu doties izdienas pensijā.
Tiesa, oficiāli šāda informācija netiek apstiprināta. Vēl vairāk - atsevišķas amatpersonas, to vidū Saeimas Nacionālas drošības komisijas (NDK) locekļi, Pietiek neoficiāli norādījuši, ka „šobrīd nav nekādu šaubu par Reinika krēslu”, ka netiek plānota viņa atstādināšana vai aicināšana doties izdienas pensijā.
Runas par sagaidāmo Reinika nomaiņu esot baumas, kurām neesot nekāda pamata. Pēc kāda Saeimas NDK locekļa Pietiek sacītā, DP šefs patlaban baudot uzticību un DP lieliski tiekot galā ar saviem pienākumiem. Ne no NDP, ne NDK puses par Reinika vadīto DP neesot izskanējuši nekādi pārmetumi, ka, piemēram, DP nebūtu „tikusi galā ar saviem pienākumiem” saistībā ar valodas referendumu un radikālo biedrību Dzimtā valoda.
Tikmēr neoficiālās sarunās vairāki Pietiek avoti uzsver, ka Reinikam DP šefa amatu nāksies pamest un kuluāros noritot sarunas par veidu, kā viņš DP šefa amatu atstās. Tiekot spriest par Reinika nomaiņu pēc 16.marta, kas zīmīga ar leģionāru atceres pasākumiem.
Pietiek jau rakstīja, ka Reinika vadītajai DP vairāki Latvijas sabiedrotie, iespējams, pārmetuši par nespēju ierobežot biedrības Dzimtā valoda un tās līderu aktivitātes, un nespēju jau ilgstoši atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosinātā referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji.
Turklāt Lindermana un patieso referenduma finansētāju lieta neesot vienīgā, kurā DP izrādījusi savu vājumu. Ēnu pār Reinika atbilstību DP priekšnieka amatam metot arī kāda cita lieta, kas pērn rudenī nonākusi tiesībsargājošo institūciju dienaskārtībā un kur Reiniks, maigi sakot, esot „pamatīgi izgāzies”.
DP Reiniks vada kopš 1999.gada. Viņš ticis saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
