Prezidents Bērziņš par iniciatīvu NDP lomas mazināšanai: NDP sēžu sasaukšana nav pašmērķis
PIETIEK19.09.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek intereses Rīgas pils mīkstinājusi Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciētos grozījuus Nacionālās drošības padomes (NDP) nolikumā, kuri draud mazināt NDP kā valsts augstāko amatpersonu kolektīvas institūcijas iespējas ietekmēt dienaskārtību valstī, kā arī sašaurināt padomes locekļu ietekmi, to koncentrējot prezidenta rokās.
Līdzās tehniskiem grozījumiem, kas pamatoti ar argumentu, ka esošais nolikums ir novecojis, iecerētas arī būtiskas izmaiņas. Nākotnē tas var mazināt NDP kā kolektīvas institūcijas iespējas ietekmēt dienaskārtību valstī, kā arī sašaurināt padomes locekļu ietekmi, to koncentrējot Valsts prezidenta rokās. Jaunais nolikums jāapstiprina NDP sēdē, bet pašlaik nākamās sēdes datums vēl nav noteikts.
Būtiskākās izmaiņas, saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju, ieplānotas NDP nolikuma 5. pantā, izslēdzot iespēju individuāliem padomes locekļiem pieprasīt sasaukt NDP ārkārtas sēdes un šādas tiesības atstājot tikai Valsts prezidentam. Tāpat plānots noteikt, ka NDP sēdes var sasaukt trīsreiz retāk kā līdz šim, proti, vien reizi trīs mēnešos. Pašaik NDP nolikuma 5. pants noteic: "Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Valsts prezidents - padomes priekšsēdētājs - ir tiesīgs sasaukt ārkārtas sēdes pēc saviem ieskatiem vai padomes locekļu pieprasījuma."
Pēc Pietiek intereses jau ceturtdien Rīgas pils mīkstināja paredzētās izmaiņas attiecībā uz NDP sēžu sasaukšanas biežumu. Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne ceturtdien apgalvoja, ka jaunā nolikuma redakcija paredzēs NDP sēžu sasaukšanu ne retāk kā reizi trijos mēnešos "vai pēc vajadzības", kas nozīmējot, ka "jaunā kārtība neliedz sasaukt NDP sēdi arī biežāk nekā vienu reizi trijos mēnešos". "Gadu gaitā uzkrātā NDP sēžu sasaukšanas pieredze dod pietiekamu pamatu pilnveidot nolikumu. NDP sēdes norise nav pašmērķis, bet ir svarīgi savlaicīgi izskatīt aktuālus jautājumus, tos kvalitatīvi sagatavojot," Bērziņa argumentāciju izklāstīja viņa preses sekretāre. Krapāne atteicās atbildēt uz jautājumu, vai piebilde "pēc vajadzības" nolikuma redakcijā parādījusies pēc Pietiek intereses par iniciatīvu NDP lomas mazināšanai, jo viņai neesot iespājams pārliecināties, cik "autentiska" bijusi informācija, ka iepriekš šāda piebilde nolikuma jaunajā redakcijā nav ietverta.
Pēc būtības netika atbildēts uz Pietiek jautājumu, ar ko pamatota Bērziņa iniciatīva svītrot no nolikuma normu, kas ļauj NDP locekļiem pieprasīt ārkārtas sēžu sasaukšanu. Krapānes traktējumā, noteicošais ir tas, ka Nacionālās drošības likums ekskluzīvās tiesības sasaukt NDP sēdes arī līdz šim ir devis tikai Valsts prezidentam. Prezidenta Bērziņa oficiālais viedoklis ir, ka arī turpmāk "ikvienam NDP loceklim būs tiesības rosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu". Līdz ar to netop skaidrs, kādēļ no jaunā nolikuma rosināts svītrot normu, kas šīs tiesības garantē.
Prezidents Bērziņš, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, arī nav atsaucīgs citu NDP locekļu priekšlikumiem par, viņuprāt, nacionālajai drošībai būtisku jautājumu iekļaušanu padomes sēžu dienaskārtībā, kas varētu liecināt par vēlmi vienpersoniski kontrolēt NDP dienaskārtību. Pēdējā gada laikā bijuši gadījumi, kad NDP locekļu iniciētie jautājumi sēdes darbakārtībā iekļauti tikai pēc vairākkārtējiem rakstiskiem pieprasījumiem.
Iepriekš Rīgas pils skaidroja, ka ir sagatavots aktualizēts NDP nolikums, jo spēkā esošais nolikums ir izdots vairāk nekā pirms 10 gadiem un ir novecojis, piemēram, satur aktualitāti zaudējušu tiesisko regulējumu un atsauces uz spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem. Tā kā Valsts prezidenta darba plānos konkrēts nākamās NDP sēdes datums vēl nav noteikts, nav arī zināms, kad padomes locekļi lems par jaunā nolikuma redakciju un tās apstiprināšanu.
Sākotnējā iniciatīva tehniskiem grozījumiem NDP nolikumā, tos salāgojot ar spēkā esošajām likumu reakcijām, nākusi no bijušā ģenerālprokurora, tagadējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieka nacionālās drošības jautājumos Jāņa Maizīša, kurš ieņem arī NDP sekretāra amatu. Pietiek zināms, ka ideju par padomes sēžu retāku sasaukšanu un citu padomes locekļu tiesību ierobežošanu ārkārtas sēžu sasaukšanā atbalsta un vismaz daļēji iniciējis prezidents Bērziņš.
Maizītis, kurš pēdējos mēnešos politikas kuluāros tiek minēts kā reāls pretendents Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam, aizbildinoties ar pašreizējo amata pienākumu konfidencialitāti, intervijas žurnālistiem nesniedz.
Formāls iemesls jauna NDP nolikuma izstrādāšanai ir, jo spēkā esošais dokuments ir novecojis, tas apstiprināts pirms vairāk nekā 11 gadiem - 2001. gada 2. martā. Līdz ar to novecojušajā dokumentā, piemēram, ietvertas atsauces uz likumiem, kuri jau pirms daudziem gadiem grozīti un vairs neregulē NDP darbību.
Tā, piemēram, nolikuma 1. pants noteic, ka NDP darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Valsts drošības iestāžu likumu un Satversmes aizsardzības biroja likumu, tomēr Valsts drošības iestāžu likuma 8. pants, kas savulaik atrunāja NDP kompetenci, no šī likuma izslēgts jau vairāk nekā pirms 10 gadiem - 2002. gada jūlijā. Pašlaik NDP sastāvu, kompetenci un sasaukšanas kārtību noteic Nacionālās drošības likuma trešā daļa.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu NDP locekļi ir Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija). NDP sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram, tāpat ar padomdevēja tiesībām uz sēdi var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus.
NDP kompetencē ir saskaņot augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskatīt tās pilnveidošanas gaitu un problēmas, izskatīt likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas. NDP ir tiesības pieprasīt valsts drošības iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju, kas skar nacionālās drošības intereses. Viena no būtiskām NDP kompetencēm ir arī sniegt priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
