Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa
Jānis Ozoliņš, LATTA direktors23.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem "Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam". Grozījumi paredz no 2021. gada ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija.
No 2025. gada paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. LATTA valdes loceklis Aldis Čīma pauž bažas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.
Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) - 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. gadu, pieaugums par 12,2 procentpunktiem).
No 2018. gadā Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem 67 tūkstošiem vieglo automobiļu 75% bija lietoti (CSDD dati). Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums 2018. gadā veidoja 8,27 gadus. Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reģistrētie auto kļūst vecāki.
Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir ceturtais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars Eiropas Savienībā (28,4%), iedzīvotāju ienākumu sadalījums ir ceturtais nevienlīdzīgākais savienībā. Neraugoties uz nabadzību, Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, kuru risina ar lietotu transportlīdzekli. Lietoti automobiļi ir pieejami, tādēļ tikai 13% lauku iedzīvotāju atzīst nespēju tos atļauties.
Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ceļu kvalitātes indeksā Latvija dala zemo 91.-97. vietu ar tādām valstīm kā Kambodža un Ziloņkaula krasts. Tādēļ Latvijā priekšroka tiek dota transportlīdzekļiem, kuri piemēroti smagākiem ekspluatācijas apstākļiem, nevis kompaktiem un dārgiem elektroauto.
Vides aizsardzība ir nozīmīga, taču nav mūsu nācijas vissvarīgākā problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2019. gada pārskatā par Latviju ir atzīts, ka valsts ir bagāta ar mežiem, kas klāj 54% teritorijas, CO2 emisijas uz iedzīvotāju ir zemākas nekā jebkur citur OECD, jo neparasti plaši tiek izmantoti atjaunojamie resursi. Vides snieguma indeksā (EPI), kuru aprēķina Jēlas universitāte sadarbībā ar WEF, Latvija ierindojas 37. vietā, bioloģiskās daudzveidības jomā augstajā 25. vietā starp 180 valstīm.
Saskaņā ar A.Čīmas teikto, valdības iecerētie grozījumi draud ar situāciju, kurā divas trešdaļas vieglo automobili vairs nevarēs atļauties iegādāties. Reģistrētie vecie transportlīdzekļi tiks ilgstoši ekspluatēti līdzīgi kā Kubā, tiesa gan maksājot par tiem nodokļos ievērojami vairāk. Tieši mazturīgo mobilitātei iecerēts uzlikt lielāko slogu, tā Latvijai būs iespēja kļūt par ES valsti ar visnevienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu. Vidusslānim, kas līdz šim varēja atļauties jaunu vai mazlietotu auto, lai iekļautos iepriekšējā budžetā būs jāsamierinās ar gaužām maza izmēra auto ar ierobežotām iespējam Latvijas apstākļos.
Vai, tiecoties aizsargāt salīdzinoši labā stāvoklī esošo Latvijas vidi, valdība ar iecerētajiem plāniem neizraidīs vēl lielu daļu Latvijas iedzīvotāju trimdā uz ārvalstīm? Tur ienākumu līmenis un ceļi ir pietiekami labi, lai Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā noteikto pamatbrīvību pārvietoties īstenotu ar elektroauto. Cik Latvijas iedzīvotāji pēc šo plānu īstenošanas deklarēsies un maksās nodokļus, piemēram, Igaunijā un izmantos vieglo automobili ar kaimiņvalsts numurzīmēm?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
