„Providus” paziņojums saistībā ar Nacionālās apvienības izteikumiem
Iveta Kažoka, Providus direktore14.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Nacionālās apvienības pēdējās nedēļās pret domnīcu Providus izvērsto kampaņu, vēlos domnīcas vārdā paust mūsu nostāju.
Mēs esam lepni dzīvot sabiedrībā, kuras kopējais noskaņojums attiecībā uz migrācijas procesiem ir daudzveidīgāks un erudītāks nekā vienai no Latvijas Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām - Nacionālajai apvienībai. Atbilstoši jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām (Eirobarometrs, 2017.gada rudens) 51% Latvijas iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret cilvēkiem, kuri uz Latviju pārceļas no citām Eiropas Savienības valstīm.
Katra Latvijas iedzīvotāja radinieku, draugu vai paziņu lokā ir kāds cilvēks, kurš no Latvijas ir emigrējis uz dzīvi citās valstīs, un droši vien lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa vēlētos, lai šie cilvēki atgrieztos uz dzīvi Latvijā – jeb kļūtu par atkārtotiem migrantiem. Sabiedrības viedoklis rāda, ka sabiedrībai ir bažas tikai par diviem migrācijas veidiem: migrāciju no trešajām valstīm un patvēruma meklētājiem.
Migrācijas procesi ir sarežģīta tēma, kas prasa apjomīgas faktu zināšanas un vēlmi iedziļināties. Tieši zināšanas var palīdzēt kliedēt bažas un tā mazināt sabiedrības polarizācijas un radikalizācijas iespējamību. Tādēļ domnīca Providus ir iztulkojusi uz latviešu valodu 18 augstas kvalitātes izglītojošus video materiālus un uz to pamata piedāvājusi seminārus Latvijas skolotājiem. Izsmeļoša informācija par projektu ir atrodama Providus mājaslapā.
Skolotāju atsauksmes liecina, ka viņiem šie semināri ir bijuši vērtīgi – īpaši uzteikta ir Providus pētnieku objektīvā pieeja. Neapšaubāmi, ka tikai katra skolotāja paša ziņā ir lemt, kuras no seminārā iegūtajām zināšanām ir izmantojamas mācību stundās.
Esam pateicīgi visiem mūsu sadarbības partneriem - sabiedriskajām organizācijām un valsts institūcijām, kas mums ar saviem padomiem palīdzēja izstrādāt kvalitatīvu semināru saturu, it sevišķi Skolai2030, Valsts izglītības satura centram, Iespējamai misijai, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centram un organizācijai QUO tu domā. Bez jūsu atbalsta šie semināri būtu mazāk vērtīgi un ne tik augstu novērtēti!
Uz sabiedrības bažām par imigrāciju un patvēruma meklētājiem var reaģēt arī citādi – izmantot to sabiedrības polarizācijai. Sagaidām, ka priekšvēlēšanu laikā Nacionālā apvienība arī turpmāk apšaubīs domnīcas Providus darbu migrācijas jomā. Nacionālā apvienība laika gaitā ir zaudējusi tai agrāk raksturīgo nekorumpētās un patriotiskās partijas tēlu, tai ir uzradušies spēcīgi konkurenti, līdz ar to partija ir jaunas politiskās nišas meklējumos.
Līdzīgi kā citas galēji labējās partijas Eiropā arī Nacionālā apvienība šajās vēlēšanās izmantos cilvēku bailes no citādā un citus Kremļa propagandas vēstījumus. Uzskatām, ka šie partijas vēstījumi ir satraucoši, un ir nepieciešams kritiski izvērtēt, kāds ir to mērķis, kas ir to finansējuma avots un vai paustā nostāja neapdraud Satversmē nostiprinātās pamatvērtības.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
