Iesaki rakstu: 
Summas, kuras savos līgumos par dzīvokļa īri norādījuši tie ārpus Rīgas dzīvesvietu deklarējušie Saeimas deputāti, kuri izmantojuši tiesības pieteikties īres kompensācijai, ir būtiski lielākas par nekustamo īpašumu īres cenām dažādos galvaspilsētas mikrorajonos, kādas norāda nekustamo īpašumu kompānijas. Tā secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tādēļ KNAB vērsies pie Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, lūdzot izvērtēt, vai esošais īres un transporta kompensāciju apjoms, kuru saņem Saeimas deputāti, atbilst likuma prasībām par lietderīgu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem. Savukārt Pietiek šodien publisko pilnu deputātu pieprasīto un saņemamo īres kompensāciju sarakstu.
Pietiek publicē sarakstu ar Saeimas deputātu norādītajām adresēm, kurās viņi īrē dzīvokļus, kā arī summas, par kurām politiķi vienojušies īres līgumos ar izīrētājiem. Šīs summas var atšķirties no kompensācijas apjoma, ko deputāts pieprasījis no Saeimas.
Izskatot Saeimas deputātu īres līgumus, KNAB secinājis, ka deputāti izmanto iespēju pieprasīt maksimālo īres kompensāciju neatkarīgi no tā, kurā Rīgas rajonā dzīvoklis atrodas, lai gan īres tirgus cenas galvaspilsētā ir atšķirīgas. Deputāti 2010. gada novembrī un decembrī pieprasījuši kompensēt izdevumus par dzīvokļa īri vidēji no 380 līdz 388 latu robežās, kas ir maksimāli noteiktais kompensācijas apjoms. Dzīvokļa īrei deputāti izvēlējušies tirgus cenu amplitūdā dažādus galvaspilsētas rajonus - Ķengaragu, Sarkandaugavu, Pļavniekus, Iļģuciemu, Juglu un Rīgas centru. Krietni atšķiras arī deputātu īrēto dzīvokļu platība, kas variē no 30 līdz pat 120 kvadrātmetriem. Tomēr ne atrašanās vieta, ne dzīvokļa plašums nav ietekmējis īres līgumos norādīto maksu, kas pārsvarā ir maksimāli pieļaujamā.
KNAB lūdzis vairāku nekustamā īpašuma kompāniju informāciju par vidējām labiekārtotu dzīvokļu vai dzīvojamo platību aptuvenajām cenām dažādos Rīgas mikrorajonos, ieskaitot komunālos, interneta un televīzijas pakalpojumus. Apkopojot šo informāciju, secināts, ka 45 līdz 60 kvadrātmetru liela dzīvokļa vidējā cena atšķiras atkarībā no dzīvokļa platības un tā atrašanās vietas noteiktā pilsētas mikrorajonā, tomēr vidējā īres cena par divistabu dzīvokli vasarā ir no 170 līdz 220 latiem, bet ziemā no 185 līdz 280 latiem, savukārt trīsistabu dzīvoklim vasarā no 180 līdz 290 latiem, bet ziemā no 200 līdz 330 latiem.
Saeimas deputātiem jārīkojas tā, lai viņi, veicot valsts amatpersonas pienākumus, mērķi sasniegtu ar mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, un tas attiecas arī uz kompensāciju pieprasījumiem par dzīvojamo telpu īri un transporta izdevumiem, norāda KNAB.
KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša vēstuli, ko publicē Pietiek, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija saņēmusi jau pirms nedēļas - 8. martā, tomēr tā komisijā vēl nav skatīta. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS, ievēlēts no Zemgales) skaidroja, ka tam ir divi iemesli – pirmkārt, viņš bijis komandējumā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sanāksmē Parīzē, otrkārt, šis jautājums, viņaprāt, vispirms jāskata Saeimas Saimnieciskajai komisijai, kura ir atbildīgā, lemjot par kompensāciju piešķiršanu deputātiem. Saimnieciskā komisijas deputāts Imants Parādnieks (Visu Latvijai-TB/LNNK) šo jautājumu lūdzis iekļaut komisijas 23. marta sēdes darba kārtībā.
Bērziņš sola KNAB atzinumu skatīt pēc pāris nedēļām 29. marta Publisko izdevumu komisijas sēdē. „Lai Saimnieciskā komisija visu saliek pa plauktiem, izanalizē,” saka ZZS deputāts. Viņš personiski ir skeptisks pret KNAB secinājumiem, jo neesot skaidrs, vai birojs ņēmis vērā citu faktoru ietekmi uz dzīvokļa cenām. „Cena var svārstīties pat dzīvokļiem vienā namā, jo viens var būt izremontēts, otrs nē, arī tas, vai ir, piemēram, ledusskapis. Jautājums arī, vai KNAB nosauktajās summās ir ierēķināts nodoklis, kas deputātiem arī jāmaksā,” spriež Bērziņš. Pastāvot šādai esošās kompensāciju kārtības kritikai, nekas cits neatlikšot kā Saeimai rīkot centralizētu īres platību iepirkumu, ko tad „sadalītu” deputātiem, bet var noprast, ka deputāts šādu variantu neuzskata par reālu.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pārbauda parlamenta izdevumu lietderību un likumību. KNAB komisijai lūdz izvērtēt, vai deputātu pieprasīto kompensāciju apjoms atbilst likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteiktajam par lietderīgu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem. Šī likuma 3. panta 3. punktā noteikts, ka valsts iestādēm jārīkojas ar finanšu līdzekļiem lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
