Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

„Read my lips”: gudrona Zebrenē nebūs!

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
22.02.2017.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Inčukalna piesārņojuma dīķi ir padarīti par kārtējo krāšņo ilustrāciju valsts pārvaldes mazspējai un mazgribai. Rodas uzstājīgs iespaids: sagandētās teritorijas attīrīšana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – drīzāk gan tagadējam ministram Kasparam Gerhardam – ir tikai iegansts „parotaļāties” ar šim nolūkam piešķirtajiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem.

Mani māc smagas aizdomas, ka pēc dažiem mēnešiem mēs varam saskarties ar ļoti dīvainiem risinājumiem „ekonomijas vārdā”, lai aizvāktu no Inčukalna piesārņojumu, ko ērtības labad sauc par „gudronu”* (tālāk tekstā jau bez pēdiņām, arī ērtības labad).

Ir jārēķinās ar iespēju, ka sārņus neturpinās operatīvi un neatgriezeniski iznīcināt speciālā kurtuvē. Gudrona sadedzināšanas izmaksas ministrijā un tai padotajā Valsts vides dienestā (VVD) šķiet „pārāk” lielas. Tāpēc sarunu procedūra (konkurss) par Inčukalna dīķu sanāciju vairs neparedz priekšroku pretendentam, kas apņemas sārņus dedzināt.

Iespējams, turpmāk gudronu pārvedīs uz īpaši aprīkotu vietu „pagaidu uzglabāšanai”, kamēr tiek rasts lēts risinājums sārņu galīgai utilizācijai – vai arī sabiedriskā doma samierinās, ka indīgās vielas tur paliks.

Šādam ļoti iespējamam manevram „ideāli piemērotas” vietas atrodas Dobeles novadā: Latvijā vienīgais bīstamo atkritumu poligons Zebrene (ko apsaimnieko valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, LVĢMC) un Gardenes bīstamo atkritumu novietne. To no iepriekšminētā valsts uzņēmuma iznomā vides sakopšanā specializējusies AS BAO.

Šī firma ir pieteikusies sanēt Inčukalna dīķus (kopā ar līdzīgu uzņēmumu Eko Osta), un tai jau ir pieredze gudrona utilizācijā. Abām vietām ir A kategorijas atļauja bīstamu atkritumu uzglabāšanai, taču Gardene to saņēma pavisam nesen.

To, ka gudrons novietnē netiks glabāts, BAO pārstāvji Gardenes ciemata iedzīvotājiem svēti solīja pērnajā novembrī, kad sabiedriskajā apspriešanā tika spriests par tās darbībai piešķiramo A kategoriju. Tā ir pagaidu glabātuve, kurā nogādātais piesārņojums tiek gatavots utilizācijai citur, speciālās pārstrādes vietās. Turklāt sārņu apjomiem, ko jāizsmeļ gudrona dīķos, visticamāk, Gardenes objektā nemaz nebūtu vietas.

Tāpat iespējamai gudrona apglabāšanai nebūtu lietderīgi kaut kur citur Latvijā veidot pilnīgi jaunu bīstamo atkritumu poligonu. Tas neuzbēgami nozīmētu gan ilgas birokrātiskās procedūras, gan attiecīgās teritorijas iedzīvotāju skaļus protestus. Savukārt zebrenieši jau šķiet apraduši un samierinājušies ar dzīvošanu blakām bīstamo atkritumu uzkrātuvei.

Atbildot uz maniem jautājumiem, LVĢMC paskaidroja, ka nav informēts par iespējamiem plāniem uzglabāt Inčukalna gudronu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene. Turklāt šādam nolūkam tas nav paredzēts (šeit ir poligonā uzglabāt atļauto atkritumu saraksts, skatiet dokumenta 73.-81.lpp.)

Tāpat arī Vides pārraudzības valsts biroja direktors man rakstiski paskaidroja: iestādes rīcībā nav informācijas, ka Inčukalna sanācijas projekta risinājumi paredzētu gudrona apglabāšanu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene, un šāds projekta risinājums vērtēšanai (kā izmaiņas iepriekš vērtētajā paredzētajā darbībā) birojā nav bijis pieteikts.

VPVB vadītājs gan piebilda, ka likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pieļauj iepriekš akceptētās darbībās apsvērt izmaiņas. Tomēr „katrā šādā gadījumā Valsts vides dienestam (VVD) ir jāvērtē, vai nav atkārtoti jālemj par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepieciešamību, ņemot vērā to, vai izmaiņas nevar būt saistītas ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.”

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova, kura ir galvenā atbildīgā par Inčukalna piesārņojuma likvidēšanu, publiski apgalvoja, ka Zebrenē gudrons noglabāts netiks. To viņa pērnā gada 6.decembra Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē solīja ZZS deputātam un vides aizsardzības speciālistam Askoldam Kļaviņam.

Deputāta interese bija saistīta ar LTV raidījumā De Facto minēto iespēju, ka Inčukalna piesārņojums var tikt uzglabāts Latvijā. Savukārt Dienas Biznesa žurnālistiem, kuri aprakstīja gudrona dīķu gaidāmo nākotni plašā 1. februāra publikācijā, viņa šādu solījumu vairs nedeva. Iespējams, tas netika prasīts.

Kad vērsos VVD, vaicājot par gudronu Zebrenē, man tika atgādināts Koļegovas dotais solījums. Taču tika piezīmēts, ka „gadījumā, ja pretendenta piedāvātais sanācijas darbu tehnoloģiskais risinājums ietvers kaut vai daļēju ekskavētā sērskābā gudrona materiāla apglabāšanu bīstamo atkritumu poligonos, pretendentam būs jāparedz šī materiāla pārstrāde, lai nodrošinātu apglabājamā materiāla atbilstību bīstamo atkritumu poligona darbības regulējošo normatīvu aktu prasībām”.

Lasot autoritatīvās atbildes, es ik pa brīdim pat sajūtos kā Neticīgais Toms, kurš grābstās gar augšāmcēlušos Pestītāju un viņa brūcēm. Taču politizētā skribenta intuīcija turpina kurbulēt aizdomas: te ir gaidāms Read my lips** recidīvs.

Latvijas sabiedrība dzīvo pārliecība, ka Inčukalna piesārņojums tiks aizvākts un pilnībā iznīcināts videi (pietiekami) drošos apstākļos. Tieši tā dīķos iepriekš veica sanācijas darbus – izsmeltais gudrons tika sagatavots transportēšanai un neatgriezeniskai utilizēšanai, lai tiktu sadedzināts speciālā kurtuvē.

Ja/kad sabiedrība uzzinās, ka problēmas galīgs atrisinājums tiek aizstāts ar „taupīgāku” variantu, paredzot gudrona gadiem vai gadu desmitiem ilgu uzglabāšanu kaut kur Latvijā, tas izraisīs pilnīgi pamatotu neapmierinātību un pat sašutumu. Jo īpaši cilvēkos ar izteiktu vai sakāpinātu patriotisko stāju.

Tāpēc Nacionālajai apvienībai, domājot par drīzo Saeimas vēlēšanu kampaņu, vajadzētu jau laikus izvērtēt riskus, ko var radīt Gerharda „ekonomiskā” kaprīze.

Ir pagājis jau pusotrs gads, kopš gudrona smelšana un utilizācija tika pilnībā pārtraukta. Manuprāt, tā bija birokrātiska ministra politiskās gribas/kaprīzes izpausme, īstenota steidzīgi, brutāli un klaji voluntāri.

Protams, tādu lēmumu noteica partejisku intrigu loģika. Līguma laušana ar SIA Skonto būve bija gluži vai neizbēgama. Visiem uzņēmējiem un potenciāliem partiju sponsoriem tika uzrādīts, kā tiek „sodīta” firma, kas bija atbalstījusi „nepareizo” un no politikas skatuves nostumto veidojumu Par labu Latviju.

Gerhardam bija vienalga, ka pirms tam sabiedrība tika uzstājīgi biedēta: no dīķiem indīgās vielas sūcas pazemē, apdraudot gruntsūdeņus un Gauju. It kā viņa griba uzliktu šīm sūcēm un citam postam nepārvaramu veto.

Ir pagājis jau gads, kopš tika izsludināta VVD organizētā sarunu procedūra ar iespējamajiem sanācijas turpinātājiem. Izraudzītais pretendents būšot zināms ap Jāņiem, varbūt jau maijā. Taču, kā paziņoja Gerhards, darbus tur plānots sākt vien nākamgad.

Diemžēl Latvija savus simtos valstssvētkus joprojām sagaidīs ar šo riebīgo augoni uz savas miesas – visu projektu ir paredzēts pabeigt tikai 2023. gada nogalē.

(Iespējams, piesārņojuma attīrīšanu Inčukalnā var pasteidzināt Rail Baltic trases iezīmēšana. Kā man skaidroja Edmunds Kance, Vides aizsardzības kluba valdes loceklis un šī novada iedzīvotājs, sanētā teritorija ļautu dzelzceļa līniju koriģēt tā, lai mazinātos konflikti ar zemes īpašniekiem.)

Iepriekšējā Nacionālās apvienības ministra Romāna Naudiņa pilnvaru laikā Inčukalna dīķu attīrīšana noritēja „garlaicīgi” – samērā raiti un bez īpaša sabiedrības satraukuma. Drīzāk nostiprinot pārliecību par drīzu un pilnīgu atbrīvošanos no šī padomjlaiku „pieminekļa”. Līdz ministru nomaiņai nekādu pretenziju pret toreizējiem sanācijas darbu veicējiem – Skonto Būvi un vācu uzņēmums MUEG – nebija arī VVD, visa pasākuma organizētājam.

Romāns Naudiņš pat apgalvoja, ka visi nepieciešamie darbi būs padarīti jau 2015. gadā. Protams, kā drīz izrādījās (praksē atklājoties, ka piesārņojuma apjoms būtiski pārsniedz VVD pieteikto), tā bija pārsteidzīga prognoze. Taču, visticamāk, ja VVD 2015. gada augustā nebūtu pēkšņi lauzis līgumu ar sanētājiem, Inčukalna indes dīķi jau būtu pagātne.

Gudrona neatgriezeniskā likvidēšanā galvenais klupšanas akmens ir tehniskās un finansiālās problēmas. Patlaban vienīgais praktiskais un drošais utilizācijas veids Inčukalnā smeltajam bīstamo vielu „kokteilim” ir sadedzināšana augstā temperatūrā.

Latvijā (un visā Baltijā) ir tikai viena iekārta, kas spēj neatgriezeniski un videi pietiekami nekaitīgi iznīcināt gudronu. Tā ir cementa klinkera apdedzināšanas krāsns Brocēnos. Citas dedzinātavas spēj, piemēram, utilizēt medicīniskos atkritumus, bet ne tik bīstamus sārņus.

Taču apjomi, ko tur var nokurināt, lai nekaitētu Cemex pamatnodarbei, ir niecīgi – salīdzinājumā ar Inčukalna dīķu krājumiem. Turklāt tiek izteikti ļoti atšķirīgi viedokļi par to, cik lietderīgs kurināmais ir gudrons – no ļoti optimistiskiem (ļauj ietaupīt dabasgāzi) līdz ļoti pesimistiskiem (ja sārņi sagandēs krāsni, Brocēnos izraisīsies sociālā katastrofa).

Cemex nevar operatīvi nokurināt visu no dīķiem izsmelto gudronu, tāpēc to – apstrādātu, samaisītu ar sadzīves atkritumiem – sanētājiem nācās vest uz specializētu dedzinātavu Vācijā. Kā aprakstīts manis jau piesauktajā Db 1. februāra numurā, uz turieni tiek vests gudrons arī no citām ES dalībvalstīm, kurām nav savu specializēto krāšņu.

Tas sadārdzināja (kopā ar negaidīti lielajiem piesārņojuma apjomiem) sanācijas darbus, un tāpēc VVD un Skonto Būve konfliktē par to, kā ir tulkojams abu noslēgtais līgums par gudrona vākšanu un iznīcināšanu: vai valsts maksā par noteikta daudzuma pārstrādi – vai par visa dīķos atrodamā piesārņojuma likvidēšanu.

Lai mazinātu sanācijas darbu izmaksas, iekļautos tiem atvēlētajos līdzekļos (24-26 miljoni eiro) un gūtu peļņu, darbu veicējam ir jāatsakās no gudrona ātras iznīcināšanas. Tāpēc Inčukalnā izsmeltos sārņus var turpat sagatavot transportēšanai un sadedzināšanai, lai pēc tam ilgstoši uzglabātu poligonā, iespējams, labākajā gadījumā lēnām nokurinot tos Cemex krāsnī.

Kā man skaidroja Edmunds Kance un VAK viceprezidente Elita Kalniņa (esmu viņiem pateicību parādā par manis koncentrēto izglītošanu gudrona problēmā!), starp vides aizsardzības speciālistiem un entuziastiem netrūkst atkritumu dedzināšanas idejisku pretinieku. Kaut vai tāpēc, ka ar jaunu tehnoloģiju palīdzību indīgos atkritumus, iespējams, kaut kad var pārstrādāt noderīgās izejvielās.

Tāpēc, ja/kad būs tāda vajadzība, gudrona apglabāšanu var aizstāvēt sabiedrībā pietiekami autoritatīvi un akadēmiskiem tituliem apveltīti cilvēki. Tiesa, viņu argumentācija plašai publikai izklausītos diezgan ekstrēmi.

VVD uzsver, ka iespēja savākto gudronu kaut kur uzglabāt bija iekļauta jau 2009.gadā rīkotā konkursa nolikumā. Taču toreiz priekšroka tika dota pretendentam, kas piedāvāja veikt atkritumu „enerģētisko utilizāciju”. Tagad vienādās pozīcijās ir nostādīts gan tas, kas sola gudronu dedzināt, gan tas, kas izvēlas sārņus apglabāt (skatiet pielikumā ievietotās sarunu procedūras nolikuma 33.punktu).

Te man ir pilnībā jāpiekrīt advokātam Viktoram Tihonovam (viņš pārstāv Skonto būvi tiesā ar valsti par lauzto līgumu), kurš vairākkārt ir norādījis uz zīmīgajām izmaiņām prasībās: pats VVD veicina iesniegt „ekonomisku” sanācijas piedāvājumu.

Šķiet, te ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc tagadējos sarunu procedūras pretendentus vairs nesatrauc „kaķis maisā”, kas kļuva par klupšanas akmeni Skonto būvei – joprojām īsti nezināmais piesārņojuma apjoms Inčukalna dīķos. Tas vairs nešķiet tik būtiski, ja atkritumus varēs noglabāt.

To, cik ļoti VVD ir apsēsts ar pārprastu ekonomiju (šķiet, ne pēc savas gribas, bet pakļaujoties ministram), spilgti apliecina tagadējais skandāls: gudrona dīķu apsardze tiek uzticēta firmai ar nodokļu parādiem.

Arī 2015. gada augustā/septembrī, kad VVD centās padzīt Skonto būvi no objekta, par valsts naudu tika nolīgts tieši šis šaubīgais „kantoris” (toties, cik dzirdēju, ar pareizu partejisko aizmuguri), kas pat neiedrošinājās nopietni saķerties ar būvfirmas apsargiem.

Vēl vairāk – kad Koļegova toreiz rīkoja dīķu teritorijā preses konferenci, viņas algotie „varoņi”, uzvedoties kā 90. gadu tipāži treniņbiksēs, veidoja žurnālistu skatam vairāk nekā kolorītu fonu, uz kura VVD ģenerāldirektore pauda deklaratīvu apņēmību ātri ieviest kārtību un turpināt sanāciju.

Toreiz (3.09.2015) šādi aprakstīju savus iespaidus laikrakstā Liesma: „Valsts iestādes nolīgtā apsardzes firma RD Consult, kurai vajadzēja pilnībā kontrolēt teritoriju, acīmredzami nebija pat pūlējusies to [būvfirmas palikšanu objektā] nepieļaut.

Vēl vairāk, pāris tā dēvētie apsargi – privātdrēbēs tērpušies garlaikoti brašuļi – turpat klaji smīnot noraudzījās visā notiekošajā un klienta bezpalīdzībā. Pat neaizdomājoties, ka uzrāda masu medijiem to, cik nelietderīgi ir tērēta nodokļu maksātāju nauda, VVD šādus dīkdieņus algojot.”

Šīs spilgtās atmiņas mani brīdina: saistībā ar gudronu mēs tiešām varam piedzīvot zilus brīnumus.

Gerhards un Koļegova jau ir dziļi iestiguši Inčukalna gudronā. Abi vairs ne redz, ne vēlas atpakaļceļu. Tāpēc man gribas cerēt, ka viņus no šīs apsēstības izglābs Zebrenes pagasta un visa Dobeles novada iedzīvotāji, arī municipālvara – vienkārši nepieļaujot šādu „ekonomisku” risinājumu. Mana e-sarakste ar domes izpilddirektoru Agri Vilku liecina, ka pašvaldība modri seko līdzi tam, kas notiek abās bīstamo atkritumu glabātuvēs.

Protams, tādēļ sanācijas darbi atkal nobremzēsies, to finālam attālinoties vēl par pāris gadiem.

Atļaušos retranslēt ieteikumu VARAM un VVD, kurā ar mani padalījās Vides aizsardzības kluba aktīvisti: neskopojieties, ieguldiet gudrona dīķu sanācijā tik daudz naudas, cik ir nepieciešams tiešām kvalitatīvai sakopšanai – beigās atklāties, ka tieši tas būs vislētāk!

--------------------

* Inčukalna piesārņojuma pamatu veido sērskābais gudrons – jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas rodas parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā un uz dīķiem tika vests no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Taču sanācijas darbos radušās problēmas nostiprināja ekspertu pārliecību, ka piesārņojumu veido dažādu nezināmu bīstamo un kodīgu vielu kokteilis – tādēļ apzīmējums „gudrons” ir tikai eifēmisks vienkāršojums.

NB! Šajā tekstā Inčukalna dīķu problēma ir pilnīgi apzināti shematizēta un vienkāršota. Nebūtu lietderīgi jau tā pārāk garajā rakstā izklāstīto intrigu „norakt” daudzās tehniskajās un finansiālajās detaļās, kas „uzpūstu” tekstu bakalaura darba apjomā.

** Read my lips: no new taxes ("lasiet no manām lūpām: nekādu jaunu nodokļu") – bēdīgi slavens Džorža Buša-tēva priekšvēlēšanu solījums, viņam 1988. gadā kandidējot uz ASV prezidenta amatu. Kampaņā tas izsauca aplausus, bet vēlāk kļuva par Buša lāstu, jo valsts budžeta deficīts un Kongress piespieda viņu apņemšanos pārkāpt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ideoloģijas diktatūra un tās sargi

FotoPret ideoloģiju var droši izturēties kā pret diktatūru. No tā nav jābaidās. Tas nebūs pārspīlējums. Ideoloģijas vara vienmēr ir diktatūra. Ideoloģijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdīt neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzītajām prasībām. Ideoloģija savas prasības vienmēr diktē – kategoriski uzspiež. Ideoloģija vienmēr rīkojas kā valdonīgs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.
Lasīt visu...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...