Reformu partijas ētikas komisijas lēmums par Zatlera Viļņas braucienu noslepenots, pats to atklāt negrib
PIETIEK25.12.2013.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Reformu partijas ētikas komisijas lēmums, ar kuru par pilnībā ētisku atzīts partijas valdes locekļa, eksprezidenta Valda Zatlera un dzīvesbiedres brauciens par nodokļu maksātāju naudu uz Viļņas modes šovu tieši sēru dienās pēc Zolitūdes traģēdijas, izrādās, ir noslepenots un, visticamākais, tā arī netiks nodots atklātībai. Vismaz Zatlers, kuram ir tiesības to publiskot, neizrādīja nekādu vēlēšanos nodot to Pietiek rīcībā.
Kā zināms, par eksprezidenta došanos uz modes šovu Viļņā divas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, kad Latvijā sakarā ar izsludinātajām sērām visi masu izklaides pasākumi bija atcelti, paziņoja Lietuvas portāls lrytas.lt (arī Zatleru pāra fotogrāfija - no šī portāla).
Zatlers portālam bija skaidrojis, ka "kādu brīdi" esot šaubījies, vai sēru dienā doties uz Lietuvu, taču izlēmis, ka, "neraugoties uz sliktām lietām, mums jādomā uz priekšu" un "ir ļoti svarīgi uzturēt kontaktus ar citām valstīm, īpaši kaimiņiem".
Tā nu Zatlers ieradies Viļņā uz lietuviešu apģērbu dizainera Joza Statkeviča šovu, jo "uz Joza šovu ierodos katru gadu. Man patīk viņa izrādes, tāpēc tiešām nevarēju palaist to garām".
Rakstā bija minēts, ka Zatleru īpaši ieinteresējusi Statkeviča Japānas iedvesmotā kolekcija, - viņš plaši stāstījis, kā "es pats ar ģimeni pirms dažiem mēnešiem viesojos Japānā, un šī austrumu zeme uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu, tādēļ šis šovs man ieguva dubultu jēgu. Zināju, ka Jozs pavasarī bijis Japānā, tādēļ, atzīšos, cerēju, ka kolekcijā būs jūtams šīs valsts atspulgs".
Pietiek noskaidroja, ka par Zatlera Viļņas šova apmeklējumu Latvijas sēru dienā ir maksājuši Latvijas nodokļu maksātāji. "Jā, varam apliecināt, ka Zatlers izmantoja dienesta auto," atzina Aizsardzības ministrija.
Saskaņā ar tās skaidrojumu Ministru kabineta noteikumi paredz, ka automašīna tiek nodrošināta kopā ar apsardzi. "Tādēļ varam apliecināt, ka arī šajā reizē tika izmantota dienesta automašīna kopā ar apsardzi. Eksprezidentam ir tiesības izmantot auto pēc saviem ieskatiem un nepieciešamības," skaidroja ministrija.
Kaut gan pat Zatlers pēc viņa braucienam sekojušās sašutuma vētras paziņoja, ka esot apzinājies savu kļūdu un lūdzot piedošanu visiem, kurus viņa rīcība aizvainojusi, šajās dienās parādījās ziņas, ka Reformu partijas ētikas komisija ir atzinusi Zatlera braucienu par ētikas un morāles normām atbilstošu.
Taču, kā izrādās, šis Reformu partijas ētikas komisijas lēmums ir slepens un sabiedrībai ar to nav paredzēts iepazīties.
Nosūtot uz Reformu partijas mājas lapā uzrādīto ētikas komisijas adresi jautājumus par to, kur iespējams iepazīties ar pilnu tās atzinumu Zatlera Viļņas izklaides brauciena sakarā un vai tā izvērtējusi arī faktu, ka Zatlers šajā braucienā devās par nodokļu maksātāju naudu, nekāda atbilde saņemta netika.
Taču ētikas komisijas locekle Rudīte Martišauska Pietiek apliecināja, ka Reformu partijā "ētikas komisijas darbība ir konfidenciāla", kas nozīmē, ka komisijas atzinumu saņem tikai tā pieprasītājs (šajā gadījumā Zatlers) un valde, kas tad arī var lemt par publiskošanu.
"Lēmumiem ir ieteicošs raksturs. Ētikas komisija nekomandē valdi, valde izvērtē ētikas komisijas ieteikumus un lemj par turpmāko rīcību. Komisija tikai lemj un rīkojas savas kompetences ietvaros, kas noteikts Ētikas kodeksā. Atzinums saistošs tās prasītājam," paskaidroja Martišauska, piebilstot - arī ar komisijas sēdes protokolu, spriežot par Zatlera izklaides braucienu, varot mēģināt iepazīties vienīgi partijas valdē.
No paša Zatlera reakcijas uz Pietiek jautājumu, vai un kad viņš gatavojas publiskot ētikas komisijas atzinumu saistībā ar viņa Viļņas braucienu, izrietēja, ka eksprezidents to neuzskata ne par nepieciešamu, ne par vēlamu.
Savukārt partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters Pietiek atzina: "Gan es personīgi, gan vairāki Reformu partijas valdes locekļi ir nosodījuši Valda Zatlera rīcību, sēru dienā dodoties uz modes skati kaimiņvalstī. Partijas ētikas komisijas lēmums gan man, gan daudziem citiem biedriem nav īsti izprotams. Tomēr nedz manu kā cilvēka un arī partijas vadītāja, nedz kolēģu nostāju un viedokli par braucienu tas nemaina."
Reformu partijas vadītājs apgalvo, ka ētikas komisijas lēmums varot tikt publiskots, taču ne tūlīt un uzreiz: "Ar ētikas komisijas lēmumiem no sākuma iepazīsies Reformu partijas valdes locekļi un tad tas var tikt publiskots. Kā valdes priekšsēdētājs neiebilstu lēmuma publiskošanai un atkārtoti norādu, ka šoreiz tas ir pretrunā ar manu viedokli un uzskatiem."
Reformu partijas ētikas komisijā līdz ar Martišausku darbojas tādi pazīstami politiķi un ētikas speciālisti kā Uģis Grīnbergs, Vija Tirzmale, Vjačeslavs Vasiļevskis un Māris Siliņš.
Kā zināms, Zatlers arī iepriekš ir demonstrējis savu gatavību uz dažādiem izklaides pasākumiem doties ar valsts apmaksāto Audi A8 luksusauto, - gada sākumā viņš kā faktiski vienīgā kaut cik augsta līmeņa amatpersona bija ieradies uz Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina "dzīrēm mēra laikā" Liepājā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
