Repše pēdējā darba dienā atbalstījis būtisku algu fonda palielināšanu
B. Rulle07.12.2010.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
„Vecās” Valda Dombrovska valdības finanšu ministrs Einars Repše dienu pirms savu pilnvaru nolikšanas izdevis rezolūciju, ar kuru atbalstījis Finanšu ministrijas atlīdzības fonda izdevumu palielināšanu par 14 procentiem. Ministrija atzīst, ka pagaidām ar Repšes svētību parakstītā rezolūcija nav īstenota, taču apstiprina, ka 2011. gadā tas notiks.
Kamēr Dombrovska (Vienotība) jaunās valdības amatpersonas runā par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldē, „vecās” Dombrovska valdības finanšu ministrs Repše (Jaunais laiks) dienu pirms savu pilnvaru beigām, 1. novembrī parakstījis rezolūciju, kas paredz būtisku Finanšu ministrijas (FM) atalgojuma fonda izdevumu palielināšanu.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošā Repšes parakstītā dokumenta kopijas, ministrs atbalstījis FM nepieciešamā atlīdzības fonda izdevumu palielināšanu par 14%, norādot, ka tas īstenojams, paaugstinot atalgojumu tiem FM nodarbinātajiem, kuriem palielinājies darbu apjoms.
Viens no Repšes rezolūcijas par atalgojumu palielināšanu pamatojumiem ir darbinieku motivācijas paaugstināšana.
FM ierēdņu un darbinieku atalgojuma fonds šogad veido 3 miljonus latu, 14% liels atlīdzības izdevumu fonda palielinājums, valsts budžetā nozīmē papildus 420 tūkstošu latu izdevumus.
FM preses dienestā Pietiek noskaidroja, ka Repšes rezolūcija par atalgojuma palielināšanu pagaidām neesot īstenota, tā tikšot ieviesta 2011.gadā. „Finanšu ministrijā saistībā ar konkrēto ministra rezolūciju algas nav palielinātas,” Pietiek norādīja FM preses pārstāves Baiba Melnace.
Viņa informēja, ka FM esot pastāvīga problēmsituācija ar kvalificētiem darbiniekiem - 2010.gadā personāla mainība ministrijā nemitīgi turpinājusi pieaugt. Ministrijā atalgojuma dēļ esot problēmas iegūt un noturēt pietiekami kvalificētus darbiniekus. Vienlaikus uzdevumi, kas veicami ministrijai gan Latvijas iekšienē (valsts budžeta sastādīšana, parāda vadība, nodokļu iekasēšana, ēnu ekonomikas plāna ieviešana u.tml.), gan ārpus valsts (sadarbība ar aizdevējiem, Latvijas interešu aizstāvība ES, īpaši nākamā plānošanas perioda budžeta veidošanas kontekstā), esot ārkārtīgi būtiski valstij.
Melnace nenoliedza, ka Repšes rezolūcija par atalgojumu celšanu tiks īstenota. „Ņemot vērā problēmas ar kvalificētu darbaspēku, tas, ko plānots darīt saistībā ar Repšes atļauju palielināt atalgojuma fondu 2011.gadā par 14%, būtu, ievērojot algu skalas ierobežojumus, atalgojuma palielināšana tajos amatos, kuros ir augsts personāla mainības risks vai konkursi ilgstoši noslēgušies bez rezultāta, kā arī būtiski pieaugusi darba slodze, tāpat arī nodrošinot motivācijas instrumenta ieviešanu.”
Faktiski FM atzītais ļauj secināt, ka nākamā gada budžetā FM plāno lielākos izdevumus atalgojumiem un algas vai nu visiem, vai daļai FM darbinieku varētu palielināties par Repšes atļautajiem 14%.
Repšes viedokli par viņa dienu pirms ministra pilnvaru nolikšanas izdoto rezolūciju neizdevās iegūt, jo uz Pietiek zvanu viņš neatbildēja.
Valsts pārvaldē un ministrijās nodarbināto atalgojums pēc tā sauktajiem Aigara Kalvīša (TP) valdības „treknajiem gadiem” sāka samazināties ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā.
Valsts pārvaldē un ministrijās nodarbināto atalgojumu izdevumu samazināšanu ar saukli, ka valsts pārvaldei būtiski jāliesē, turpināja iepriekšējā Dombrovska valdība, kurā Repše bija finanšu ministrs.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
