Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labi, pieņemsim, ka mūsu oficiālajiem un neformālajiem līderiem, lai kāda arī būtu to partejiskā piederība, no cirka gaisa vingrotāju augstumiem ir uzspļaut uz to, kas notiks ar parastajiem cilvēkiem. Tomēr viņiem nevar būt vienalga, kā valsts izskatās starptautiskajā arēnā. Latvijas starptautisko prestižu un līdz ar to ārpolitisko, ekonomisko un investīciju klimatu var sagandēt epopeja, kā tika lobēta RFT projekta virzīšana, tā realizēšana, un neapskaužamā loma, kas tajā atvēlēta Latvijas valstij. Korupcijas pazīmes ir vērojamas ikvienā projekta posmā. Projekta iniciatoru interesēs valsts struktūras nevis ir izstrādājušas nosacījumus Latvijas ostu veiksmīgai konkurencei ārējos tirgos, bet radījušas situāciju, kurā ostas ir spiestas konkurēt savā starpā, turklāt Rīgas brīvostai jau iepriekš ir sarūpēta pati izdevīgākā pozīcija.

Zem cirka kupola bez nodrošinājuma

Krimināllieta, ko ierosinājis KNAB saistībā ar finanšu shēmām, kas īstenotas to personu interesēs, kas kontrolē SIA „Rīgas Tirdzniecības osta”, kurai pieder 49% RFT, un tā saucamā „oligarhu lieta”, kurā figurē 11 fiziskās un 26 juridiskās personas, arī tieši vai netieši skar RFT projektu.

Uzmanību piesaista ne tikai fakts, ka Rīgas brīvostas teritoriju lielā mērā kontrolē ārzemju kompānijas, bet arī tas, ka tās jūtas absolūti komfortabli, nopludinot finanšu straumes uz ārzonām.

Iepriekš jau tika pieminēts, ka 51% RFT pieder Kiprā reģistrētai ofšora kompānijai „Uralchem freight limited”, kuru kontrolē Krievijas miljardieris Dmitrijs Mazepins (pēc žurnāla FORBES datiem viņš ar 1,7 miljardiem USD ieņem 56.vietu Krievijā un 764.vietu pasaulē). Krievijas Federācijā Mazepina kungam ir slikta lietišķā reputācija – ar partneriem darījumus kārto nekorekti, no gandrīz 2 miljardu USD saņemtā kredīta 800 miljonus USD pārvietojis uz personiskiem kontiem ārvalstīs.

„Uralchem Trading”, cita D.Mazepina kontrolētā „Uralhim” meitas kompānija, izveidota Rīgā, lai pārsūknētu naudu no Krievijas vispirmām kārtām uz ofšoriem. 2011.gadā Rīgas „meitiņas” apgrozījums, kurā strādā tikai 23 cilvēki, izrādījās lielākais Latvijā un veidoja 720 miljonus latu, kas ir gandrīz par 40 miljoniem vairāk, nekā otrā vietā esošai VAS „Latvenergo” ar 4520 darbiniekiem. Peļņa uz vienu „Uralchem Trading” strādājošo veidoja 563,3 tūkstošus latu, kas ir par 58,1 reizi vairāk, nekā „Latvenergo”. Tāpat jāņem vērā, ka prezidents Putins 2012.gada 12.decembrī, uzstājoties Krievijas Federācijas Federālā sapulcē, īpaši uzsvēra „deofšorizācijas” nepieciešamību Krievijas biznesā, kas RFT gadījumā var izraisīt negatīvas ekonomiskās un politiskās sekas.

Latvija jau tagad faktiski ir pārvērtusies par „Uralhim” „kabatas ofšoru”, kas izved miljardus no Krievijas. RFT projekta realizācijas gaitā šī tendence iegūs papildus nokrāsu, jo RFT finanšu straumes Krievijas pusei pievienosies arī Latvijas puse. Piemēram, Latvijas dalībnieka SIA „Rīgas Tirdzniecības osta” lielākā pakete, 36%, pārceļoja no Šveices kompānijas „Zein Holding” pie Norvēģijas kompānijas „Asito Holding AS” (vēl 20% SIA „Rīgas Tirdzniecības osta” pārvalda Kipras ofšors „Mariniera Limited”). Saskaņā ar Norvēģijas Uzņēmumu reģistra datiem, pastāvīgu darbinieku „Asito Holding AS” nav. Kopš dibināšanas gada kompānija strādā ar zaudējumiem. Laika periodā no 2008.gada līdz 2012.gadam kompānijas apgrozījums veidoja 0 (!) eiro. No 2008.gada kompānija neiesniedz atskaites par ienākumiem.

Nevar izslēgt, ka arī uz RFT vistuvākajā nākotnē attieksies tēze no „Uralhim” 2011.gada atskaites:

„Kompānija nevar garantēt, ka valsts un tiesībsargājošās institūcijas, kā arī trešās puses neapstrīdēs kompāniju grupas „URALHIM” darbības atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām.”

Vēl viena risku grupa, kas var ietekmēt valsts prestižu, ir veiktie darījumi ar Rīgas brīvostas zemesgabaliem, kas ierādīti RFT projektam, kā arī pieguļ šai teritorijai.

Visbeidzot, kārtējais drauds Latvijas prestižam ietverts tiešos melos, ko RFT projekta iniciatori un Rīgas dome izplata publiskajā telpā. Piemēram, visos oficiālos dokumentos ir deklarēts, ka no „Uralhim” pienākošais minerālmēslu kopējais apjoms, kas paredzēts pārkraušanai RFT terminālī, veidos 2 miljonus tonnu gadā, bet noliktavās vienlaicīgi tiks uzglabāti 180 tūkstoši tonnu. Taču no sabiedrības tiek slēpts, ka patiesībā projekta Krievijas puse ir vienojusies ar Latvijas pusi, ka pārkraus 5 miljonus tonnu. Tas ir vairāk nekā viss „Uralhim” gada ražošanas apjoms. Lūk, apstiprinājums – vēstule par dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus 5 miljonu tonnu apjomā:

Par to nav paziņots ne projekta sabiedriskās apspriešanas laikā, ne izskatot jautājumu Rīgas domes sēdē.

Tāpat, aģitējot par Latvijas galvaspilsētas pārvēršanu Krievijas amonija salpetra pārkraušanas punktā, Rīgas dome oficiāli paziņoja, ka „nekustamā īpašuma un zemes nodokļos pilsēta iegūs 30 tūkstošus latu gadā, kravas Rīgas budžetā ienesīs divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu) gadā, bet Latvijas budžetā – 20 miljonus latu (28,5 miljonus eiro) gadā”. Aprēķinu metodika nav pievienota. Taisnību sakot, zemes nodokļos Rīga papildus nesaņems NEKO, jo RFT ir tikai jauns nomnieks, kas nomainījis iepriekšējo, kurš jau agrāk maksāja zemes nodokli. Absolūti neatbilst patiesībai arī norādītais budžeta ieņēmumu apjoms. Pat pie pašiem labvēlīgākajiem nosacījumiem, solīto 21,43 miljonu latu vietā, valsts un pašvaldības budžeti saņems ne vairāk kā 1,26 miljonus latu, kas ir 17 reizēs mazāk nekā tiek solīts (aprēķinu metodika ir norādīta šeit –

http://www.pietiek.com/raksti/jupiter,_tu_dusmojies,_tatad_tev_nav_taisniba_ii_dala).

Iespaidi pēc cirka priekšnesuma:

1. SIA „Ekons” sagatavotais novērtējums par RTF ietekmi uz vidi ir pārpilns ar neapstrīdamām pasūtījuma darba pazīmēm, kas nekādi nav savienojamas ar neatkarīgu ekspertīzi.

2. Projekta iniciatoriem NEBIJA TIESĪBU noturēt tā sabiedrisko apspriešanu, jo iztrūka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes slēdzieni, bet Valsts meža dienests neizsniedza atļauju izcirst kokus būvlaukuma iekārtošanai.

3. Ar RFT projektu tieši vai netieši saistītie darījumi ar nekustamo īpašumu rada nopietnu pamatu pieļaut, ka īstenotas krāpnieciskas un valstij zaudējumus nesošas shēmas.

4. Pretēji Valsts meža dienesta slēdzienam ir izcirsts mežs iecirknī ar zemes vienības kadastra numuru 0100 068 2080.

5. RFT iedalītais zemesgabals ar kadastra numuru 0100 049 2026 neeksistē.

6. Formāli iedalīto RFT zemesgabalu platība atšķiras no reālās 1,98-4,64 reizes.

7. Vides pārraudzības valsts birojs, izstrādājot savu atzinumu par RFT projektu, ignorēja sabiedrisko organizāciju un valsts struktūru norādes uz nepilnībām.

8. Nogādājot amonija salpetri no Krievijas robežas uz Rīgas centru uz vēlāk uzglabājot to Kundziņsalā, nav īpaši sarežģīti sagatavot un veikt teroraktu, kas izsauks liela apjoma amonija nitrāta detonāciju, nopietnus postījumus un cilvēku upurus.

9. Latvijas institūcijas, salīdzinot ES un ASV vadošajām struktūrām, pilnā mērā neapzinās bīstamību, ko rada neproporcionāli liela daudzuma amonija salpetra atrašanas valsts teritorijā, kas vienlaikus var negatīvi ietekmēt sekmīgu Afganistānā dislocētā NATO karaspēka Ziemeļu apgādes tīkla funkcionēšanu.

10. Dabas un tehnoloģiskie incidenti un avārijas, kas regulāri notiek Latvijā, rada papildus potenciālo risku, ka valsts pārvēršana par pasaulē lielāko Krievijas amonija salpetra noliktavu var izraisīt negatīvas sekas.

11. RFT projekta virzīšanas un realizācijas lobēšanas algoritmā skaidri saskatāmas korupcijas pazīmes, Latvijas un Krievijas oligarhu interesēs kaitējot valsts tautsaimniecībai. Latvija aizvien uzkrītošāk kļūst par Krievijas „Uralhim” „kabatas ofšoru”.

12. RFT projekta iniciatoru un Rīgas domes aģitācija, lai panāktu sabiedrības atbalstu bezprecedenta liela amonija salpetra daudzuma pārkraušanai Latvijas galvaspilsētā, bāzējas uz maldināšanu attiecībā, kā par eksportējamo Krievijas ķīmisko vielu daudzumu, tā par nodokļu ieņēmumu lielumu valsts un galvaspilsētas budžetos.

13. Lai cik tas nebūtu dīvaini, taču, kad tiem, kas aizstāv Rīgas pieblīvēšanu ar amonija salpetri, aptrūkstas argumentu, lai atbalstītu Lemberga, Šlesera, Šķēles un Mazepina interesēs radīto projektu, šie oligarhu adepti, paziņo acīmredzamo: Latvijas galvaspilsēta ir līdz ūkai pārpildīta ar bīstamām kravām, bet nekādas katastrofas nenotiek. Piebilstot, ka varbūt, lai izdabātu tiem, kas nav mierā ar perspektīvu dzīvot blakus pasaulē dižākajam amonija nitrāta kalnam Rīgas ostā, vajadzētu slēgt arī naftas produktu pārkraušanu, atteikties no sašķidrinātās gāzes noliktavām un pārtraukt ķīmisko produktu tranzītu? Mūsu atbilde ir vienkārša: kas izdarīts, tas izdarīts, Rīga patiešām ir piestampāta ar bīstamām vielām – tālāk vairs nav kur. Lūk, galvenie vārdi – TĀLĀK VAIRS NAV KUR. Vai ir vērts izaicināt likteni, ieberot šajā katlā vēl vairāk nekā miljons tonnu amonija salpetra?

Recenzija par cirka priekšnesumu

1. RFT projekta īstenošana amonija salpetra jomā var nodarīt kaitējumu Latvijas Republikas starptautiskajam prestižam, nacionālajai drošībai un saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies Afganistānā dislocētā NATO karaspēka Ziemeļu apgādes tīkla funkcionēšanas ietvaros.

2. Latvijas Republikas pastāvošās likumdošanas un novērtēšanas procedūras par RFT projekta ietekmi uz vidi rupjie pārkāpumi rada pamatu apšaubīt šādu dokumentu leģitimitāti:

2.1. SIA „EKONS” 2011.gadā 14.marta slēdziens „Minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums”.

2.2. Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 30.maija Atzinums Nr.7 par minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

2.3. Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2011.gada 30.jūnija lēmums „Par SIA „Riga fertilizer terminal” paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu”.

2.4. Rīgas domes 2011.gada 26.jūlija lēmums „Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu”.

2.5. Būvatļauja Nr.BV-11-979-abv/Z minerālmēslu termināļa būvniecībai.

3. Ir pamats uzskatīt, ka stratēģiski RFT projekts amonija salpetra jomā kalpo nevis Latvijas Republikas valstiskajām interesēm, bet Latvijas oligarhu grupai un tās Krievijas partnerim.

P.S. Aiz cirka durvīm

Iespējams, ka Latvijā amonija salpetris tomēr svinēs uzvaru pār veselo saprātu un likumu. Ļoti nopietni zeļļi un aiz tiem stāvošie biznesa un politiskie veidojumi ir ieinteresēti, lai mēs visi kļūtu par viņu caurcaurēm acīmredzamo interešu ķīlniekiem. Žurnālistu izmeklēšanas gaitā mēs atbildējām uz diviem jautājumiem: kam un kādēļ Krievijā ir vajadzīga visa šī ķēpa, un, tā kā uz lielas naudas kaudzes fona pat amonjaks nesmird, kļuva skaidrs arī kāpēc RFT projekts kā spoks izslīdēja caur municipalitātes un valsts iestāžu sienām Latvijā. Atlicis tikai parādīt, KĀDU PERSONU un KĀDU KOMPĀNIJU loks pielicis plecu (un ne tikai to), lai mūsu brīnišķīgā valsts kārtējo reizi kļūtu ar naudasmaisu ķīlnieci.

Ja nenotiks nekas ekstraordinārs, šim jautājumam tiks veltīta mūsu pētījuma noslēdzošā daļa. Arī to mēs plānojam publicēt. Bet kamēr iestājies starpbrīdis, gaidīsim atbildes uz neērtajiem jautājumiem saistībā ar RFT projektu, kas ir uzdoti vēstulēs, kuras nosūtītas gan likumdošanas, gan izpildvarai, kā arī tiesībsargājošām struktūrām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...