Rīgas domes struktūrās gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres
Lato Lapsa16.01.2018.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadībā un arī dažādās pašvaldības iestādēs pagājušā gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres, - tā rāda informācija, ko galvaspilsētas pašvaldība sagatavojusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.
Kaut gan pagājušajā gadā Rīgas domes Satiksmes departamenta spējas organizēt Rīgas ielu remontdarbus izpelnījās rīdzinieku masveida kritiku, pati departamenta vadība ir bijusi citās domās un lielākajai daļai darbinieku novembra beigās piešķīrusi vienreizēju prēmiju 65-75% apmērā no mēnešalgas. Kopumā šādas prēmijas saņēmusi lielākā daļa no aptuveni 100 departamenta darbiniekiem.
Šīs prēmijas aptuveni 80 tūkstošu eiro kopsummā ir tikušas piešķirtas ar Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina rīkojumu, taču tukšā nav palicis arī viņš: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs departamenta pagaidu vadītāja veikumu 29. novembrī ir novērtējis ar prēmiju 75% apmērā no mēnešalgas.
Reizē ar E. Jakrinu pie prēmijas 75% apmērā no algas saskaņā ar N. Ušakova rīkojumu ir ticis arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne, Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.
Tāpat pie šādas 75% prēmijas ticis arī Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass un priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane un vietnieks Normunds Beinarovičs.
Vēl virknei pašvaldības administrācijas darbinieku piešķirta prēmija puses mēnešalgas apmērā, savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram Guntim Helmanim tikusi 600 eiro prēmija, bet pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” direktoram Jānim Drullem – pat 1600 eiro prēmija.
Jau nedēļu pirms domes vadības pie prēmiju dalīšanas ir ķērusies Mājokļu un vides departamenta vadība: kopā 21. novembrī prēmijas piešķirtas 232 departamenta darbiniekiem, un vislielākās bijušas vadībai - departamenta direktora vietniecei, direktora biroja vadītājai Ingai Ivanovai piešķirti 1318 eiro, otrai vietniecei, Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšniecei Kristīnei Ermansonei ticis par diviem eiro mazāk, bet Finanšu un saimnieciskās pārvaldes priekšniecei Ilonai Dimantei piešķirta 1232 eiro liela prēmija.
Labklājības departamenta direktora I. Kondrāte ir pasteigusies un jau oktobra beigās naudas balvās 61 departamenta darbiniekam ir piešķīrusi kopā nepilnus 22 tūkstošus eiro. Interesants I. Kondrātes skatījumā bijis darbinieku veikuma novērtējums: gandrīz visiem departamenta darbiniekiem piešķirta 380 eiro naudas balva katram, toties divām apkopējām – vien pa 15 eiro.
Domes Īpašuma departamentā rīkojums par naudas balvām pieņemts novembra vidū, un apbalvoto saraksts ir uz veselām astoņām lapām: katram no 208 apbalvotajiem piešķirts pa 380 eiro, kopā šim nolūkam iztērējot 79 040 eiro. Tikai viens autovadītājs saņēmis 190 eiro, bet apkopēju apbalvošanu šī departamenta direktore A. Rimicāne nav uzskatījusi par lietderīgu.
Savukārt Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I. Tiknuse nav uzskatījusi par nepieciešamu norādīt, kad tieši viņas vadītajā struktūrā pērn notikusi lielā apbalvošana un prēmēšana, taču no departamenta sagatavotā pārskata redzams, ka kopā ir bijuši 194 prēmētie (arī trīs autovadītāji, bet nevienas apkopējas), kuri prēmijā saņēmuši 40-75% no mēnešalgas.
Veseli trīs prēmējamo saraksti novembra beigās ir bijuši Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzēvičam. „Zemākajā kategorijā”, kam izmaksāta prēmija vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, bijuši vairāk nekā 200 darbinieku, bet „vidējā” – prēmija 50% apmērā – nepilns simts.
Interesanti komponēts ir bijis trešais saraksts – tie pašvaldības darbinieki, kam piešķirta prēmija 75% apmērā no mēnešalgas: šajā sarakstā ir N. Ušakova dzīvesbiedre, viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova, kā arī 30 sētnieku, apkopēju, autovadītāju, garderobistu un citu „melnā” darba darītāju.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
