Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes vadībā un arī dažādās pašvaldības iestādēs pagājušā gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres, - tā rāda informācija, ko galvaspilsētas pašvaldība sagatavojusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.

Kaut gan pagājušajā gadā Rīgas domes Satiksmes departamenta spējas organizēt Rīgas ielu remontdarbus izpelnījās rīdzinieku masveida kritiku, pati departamenta vadība ir bijusi citās domās un lielākajai daļai darbinieku novembra beigās piešķīrusi vienreizēju prēmiju 65-75% apmērā no mēnešalgas. Kopumā šādas prēmijas saņēmusi lielākā daļa no aptuveni 100 departamenta darbiniekiem.

Šīs prēmijas aptuveni 80 tūkstošu eiro kopsummā ir tikušas piešķirtas ar Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina rīkojumu, taču tukšā nav palicis arī viņš: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs departamenta pagaidu vadītāja veikumu 29. novembrī ir novērtējis ar prēmiju 75% apmērā no mēnešalgas.

Reizē ar E. Jakrinu pie prēmijas 75% apmērā no algas saskaņā ar N. Ušakova rīkojumu ir ticis arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne, Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.

Tāpat pie šādas 75% prēmijas ticis arī Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass un priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane un vietnieks Normunds Beinarovičs.

Vēl virknei pašvaldības administrācijas darbinieku piešķirta prēmija puses mēnešalgas apmērā, savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram Guntim Helmanim tikusi 600 eiro prēmija, bet pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” direktoram Jānim Drullem – pat 1600 eiro prēmija.

Jau nedēļu pirms domes vadības pie prēmiju dalīšanas ir ķērusies Mājokļu un vides departamenta vadība: kopā 21. novembrī prēmijas piešķirtas 232 departamenta darbiniekiem, un vislielākās bijušas vadībai - departamenta direktora vietniecei, direktora biroja vadītājai Ingai Ivanovai piešķirti 1318 eiro, otrai vietniecei, Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšniecei Kristīnei Ermansonei ticis par diviem eiro mazāk, bet Finanšu un saimnieciskās pārvaldes priekšniecei Ilonai Dimantei piešķirta 1232 eiro liela prēmija.

Labklājības departamenta direktora I. Kondrāte ir pasteigusies un jau oktobra beigās naudas balvās 61 departamenta darbiniekam ir piešķīrusi kopā nepilnus 22 tūkstošus eiro. Interesants I. Kondrātes skatījumā bijis darbinieku veikuma novērtējums: gandrīz visiem departamenta darbiniekiem piešķirta 380 eiro naudas balva katram, toties divām apkopējām – vien pa 15 eiro.

Domes Īpašuma departamentā rīkojums par naudas balvām pieņemts novembra vidū, un apbalvoto saraksts ir uz veselām astoņām lapām: katram no 208 apbalvotajiem piešķirts pa 380 eiro, kopā šim nolūkam iztērējot 79 040 eiro. Tikai viens autovadītājs saņēmis 190 eiro, bet apkopēju apbalvošanu šī departamenta direktore A. Rimicāne nav uzskatījusi par lietderīgu.

Savukārt Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I. Tiknuse nav uzskatījusi par nepieciešamu norādīt, kad tieši viņas vadītajā struktūrā pērn notikusi lielā apbalvošana un prēmēšana, taču no departamenta sagatavotā pārskata redzams, ka kopā ir bijuši 194 prēmētie (arī trīs autovadītāji, bet nevienas apkopējas), kuri prēmijā saņēmuši 40-75% no mēnešalgas.

Veseli trīs prēmējamo saraksti novembra beigās ir bijuši Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzēvičam. „Zemākajā kategorijā”, kam izmaksāta prēmija vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, bijuši vairāk nekā 200 darbinieku, bet „vidējā” – prēmija 50% apmērā – nepilns simts.

Interesanti komponēts ir bijis trešais saraksts – tie pašvaldības darbinieki, kam piešķirta prēmija 75% apmērā no mēnešalgas: šajā sarakstā ir N. Ušakova dzīvesbiedre, viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova, kā arī 30 sētnieku, apkopēju, autovadītāju, garderobistu un citu „melnā” darba darītāju.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...