Rīgas domes struktūrās gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres
Lato Lapsa16.01.2018.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadībā un arī dažādās pašvaldības iestādēs pagājušā gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres, - tā rāda informācija, ko galvaspilsētas pašvaldība sagatavojusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.
Kaut gan pagājušajā gadā Rīgas domes Satiksmes departamenta spējas organizēt Rīgas ielu remontdarbus izpelnījās rīdzinieku masveida kritiku, pati departamenta vadība ir bijusi citās domās un lielākajai daļai darbinieku novembra beigās piešķīrusi vienreizēju prēmiju 65-75% apmērā no mēnešalgas. Kopumā šādas prēmijas saņēmusi lielākā daļa no aptuveni 100 departamenta darbiniekiem.
Šīs prēmijas aptuveni 80 tūkstošu eiro kopsummā ir tikušas piešķirtas ar Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina rīkojumu, taču tukšā nav palicis arī viņš: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs departamenta pagaidu vadītāja veikumu 29. novembrī ir novērtējis ar prēmiju 75% apmērā no mēnešalgas.
Reizē ar E. Jakrinu pie prēmijas 75% apmērā no algas saskaņā ar N. Ušakova rīkojumu ir ticis arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne, Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.
Tāpat pie šādas 75% prēmijas ticis arī Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass un priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane un vietnieks Normunds Beinarovičs.
Vēl virknei pašvaldības administrācijas darbinieku piešķirta prēmija puses mēnešalgas apmērā, savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram Guntim Helmanim tikusi 600 eiro prēmija, bet pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” direktoram Jānim Drullem – pat 1600 eiro prēmija.
Jau nedēļu pirms domes vadības pie prēmiju dalīšanas ir ķērusies Mājokļu un vides departamenta vadība: kopā 21. novembrī prēmijas piešķirtas 232 departamenta darbiniekiem, un vislielākās bijušas vadībai - departamenta direktora vietniecei, direktora biroja vadītājai Ingai Ivanovai piešķirti 1318 eiro, otrai vietniecei, Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšniecei Kristīnei Ermansonei ticis par diviem eiro mazāk, bet Finanšu un saimnieciskās pārvaldes priekšniecei Ilonai Dimantei piešķirta 1232 eiro liela prēmija.
Labklājības departamenta direktora I. Kondrāte ir pasteigusies un jau oktobra beigās naudas balvās 61 departamenta darbiniekam ir piešķīrusi kopā nepilnus 22 tūkstošus eiro. Interesants I. Kondrātes skatījumā bijis darbinieku veikuma novērtējums: gandrīz visiem departamenta darbiniekiem piešķirta 380 eiro naudas balva katram, toties divām apkopējām – vien pa 15 eiro.
Domes Īpašuma departamentā rīkojums par naudas balvām pieņemts novembra vidū, un apbalvoto saraksts ir uz veselām astoņām lapām: katram no 208 apbalvotajiem piešķirts pa 380 eiro, kopā šim nolūkam iztērējot 79 040 eiro. Tikai viens autovadītājs saņēmis 190 eiro, bet apkopēju apbalvošanu šī departamenta direktore A. Rimicāne nav uzskatījusi par lietderīgu.
Savukārt Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I. Tiknuse nav uzskatījusi par nepieciešamu norādīt, kad tieši viņas vadītajā struktūrā pērn notikusi lielā apbalvošana un prēmēšana, taču no departamenta sagatavotā pārskata redzams, ka kopā ir bijuši 194 prēmētie (arī trīs autovadītāji, bet nevienas apkopējas), kuri prēmijā saņēmuši 40-75% no mēnešalgas.
Veseli trīs prēmējamo saraksti novembra beigās ir bijuši Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzēvičam. „Zemākajā kategorijā”, kam izmaksāta prēmija vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, bijuši vairāk nekā 200 darbinieku, bet „vidējā” – prēmija 50% apmērā – nepilns simts.
Interesanti komponēts ir bijis trešais saraksts – tie pašvaldības darbinieki, kam piešķirta prēmija 75% apmērā no mēnešalgas: šajā sarakstā ir N. Ušakova dzīvesbiedre, viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova, kā arī 30 sētnieku, apkopēju, autovadītāju, garderobistu un citu „melnā” darba darītāju.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
