Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes vadība lielā slepenībā ir enerģiski sākusi „bīdīt” Rīgas 1. slimnīcas, Rīgas Dzemdību nama un, domājams, arī Rīgas 2. slimnīcas apvienošanu. Šis plāns, kura mērķis ir nepieļaut Rīgas 1. slimnīcas faktisku bankrotu, risinājuma vārdā likvidējot Rīgas Dzemdību namu kā patstāvīgu pašvaldības kapitālsabiedrību, pagaidām tiek slēpts ne tikai no sabiedrības, bet arī no apvienojamo medicīnas iestāžu ierindas darbiniekiem.

„Mēs neko nezinām, visi jautājumi Rīgas domei,” – šādi Rīgas Dzemdību nama valdes locekļu Santas Markovas un Dagnijas Vilnītes vārdā pavēstīja šīs Rīgas domei piederošās kapitālsabiedrības preses pārstāve, savukārt abu pārējo tāpat domei piederošo slimnīcu vadība uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar iespējamo apjomīgo reorganizāciju vispār nereaģē.

Tikmēr no citas Rīgas Dzemdību nama vadības pārstāves (kuras vārdu Pietiek publiski neminēs, lai pasargātu viņu no iespējamām nepatikšanām) ir saņemts apstiprinājums, ka šāda apvienošanās patiešām tiek organizēta, lai gan pat apvienojamo veselības iestāžu vadībai esot daudz neskaidrību.

„Tas vēl nav pieņemts fakts. Tas ir tikai projekts. Nav zināms, kā tas notiks. Tur vēl gaidāmi ministrijas nolēmumi par 1.slimnīcas statusu. Tas viss ir tikai projekts un domu apmaiņa. Nav skaidri noteikumi, uz kādiem mūs pievieno,” skaidroja Dzemdību nama vadības pārstāve, piebilstot – ja pacientu drošība iegūst, tad viņa uz to raugotie pozitīvi.

Saskaņā ar viņas stāstīto šādai apvienošanai varētu būt redzami arī pozitīvi aspekti: „Tas, ka Dzemdību namam ir vājā vieta, ka tā nav multidisciplināra slimnīca, ir fakts. Kādreiz mums ir bijusi ļoti laba sadarbība ar 1.slimnīcu, kad tā bija neatliekamās palīdzības slimnīca. Tas bija mums atbalsta vieta. Mēs varējām dabūt speciālistus. Šajā etapā, kad tā ir ambulatora slimnīca, šī sadarbība ir mazinājusies. Ja tāda sadarbība būtu, tas mūs stiprinātu pilnīgi noteikti.”

Tikmēr domes vadībai tuvi avoti ir informējuši, ka apvienošanas plāna galvenais mērķis esot nevis domāt par pacientu drošību un iespējām, bet gan „glābt Saskaņai lojālo 1. slimnīcu ar tās pašreizējo valdi”.

Saskaņā ar šo avotu skaidrojumu atbilstoši jaunajiem valdības noteikumiem par veselības aprūpes finansējumu no 1. janvāri tiek ievērojami samazināts pakalpojumu klāsts, ko veic dienas stacionāros, līdz ar to 1. slimnīcai varētu draudēt pat bankrots.

Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais slimnīcas pagājušā gada darbības pārskats, tās kopējais apgrozījums pērn bijis 14,25 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 6,07 miljoni saņemti kā valsts budžeta līdzekļi ambulatorajai aprūpei. No maksas pakalpojumiem gūti 5,86 miljoni eiro, bet no domes – tikai nepilni 800 tūkstoši eiro.

Lai glābtu situāciju, 1. slimnīcai būtu jākļūst par vairākprofilu slimnīcu, bet to var panākt tikai, būtībā likvidējot Rīgas Dzemdību namu - slimnīcu ar ilggadīgām tradīcijām un labu struktūru. Dzemdību nams tad tiktu iekļauts apvienotās slimnīcas sastāvā.

„Saprotams, ka Rīgas dome ir pieradusi pie reorganizācijām - namu pārvalžu, tramvaju, trolejbusu, bet slimnīcas un pacienti nav gluži tas pats, jo darbinieku stāvoklis nenoliedzami pasliktināsies un arī par pacientu ieguvumiem ir nopietni jāšaubās,” skaidro domes vadībai tuvie avoti.

Nekādu oficiālu skaidrojumu par slimnīcu apvienošanas plāniem un to pamatojumu Pietiek no domes vadības divu nedēļu laikā nav izdevies saņemt. Jau vairākas dienas par šo tēmu klusē arī Andas Čakšas vadītā Veselības ministrija, skeptiķiem dodot iespēju kārtējo reizi norādīt uz iespējamo ministres pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības un domē dominējošās Saskaņas neformālu „saspēli” praktiskas dabas jautājumos.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...