Iesaki rakstu: 
Novembra beigās Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja pēc vienas no portāla Pietiek publikācijām par kancelejas dāsnajiem tēriņiem melīgi paziņoja – rakstā, lūk, esot teikts, ka nodokļu maksātāju līdzekļi izmantoti prezidenta kancelejas darbinieku ēdināšanai. Protams, portāls Pietiek nekavējoties pieprasīja nepatieso ziņu atsaukumu un atvainošanos. Zatlera kanceleja trīs nedēļas domāja, domāja, domāja – un rezultātā ir tapis kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča parakstīts taustāms skaidrojums tam, kāpēc kancelejai nepieciešami juristi.
„Par iesnieguma izskatīšanu”
Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja), 2010.gada 26.novembrī, iepazīstoties ar portālos pietiek.com un pietiek.lv ievietoto autora L.Lapsas publikāciju „Zatlera kanceleja šogad mielojusies uz nebēdu”, no autora L.Lapsas izvēlētā publikācijas virsraksta „Zatlera kanceleja šogad mielojusies uz nebēdu”, publikācijas tekstā iekļautajām ziņām, konteksta, izvēlēto valodas izteiksmes līdzekļu stila un vizuālās un tekstuālās informācijas izkārtojuma, kādā publikācija veidota, kā publikācijas lasītājs subjektīvi secināja, ka raksts kopumā veido priekšstatu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kuso” pakalpojumu izmantošanu Kancelejas darbinieku vajadzībām.
Uz nepieciešamību izvērtēt ne tikai atsevišķus izteikumus, bet visu publikācijas vai pat publikāciju sērijas kontekstu kopumā norādīts arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību”. Tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka, vērtējot goda un cieņas aizskārumus, var būt nepieciešams ņemt vērā ne tikai apstrīdēto izteikumu, bet visu publikāciju vai pat vairāku publikāciju kopēju kontekstu, un būtiska nozīme ir tam, kā šādus izteikumus uztvertu neitrāls lasītājs un kāds ir bijis publikācijas autora mērķis, lietojot šādus izteikumus. Arī lietā Nr.SKC-73/2008 Augstākās tiesas Senāts norāda, ka izteikumi publikācijās jāvērtē ne tikai gramatiski, bet visu lietas apstākļu kontekstā, ņemot vērā kritizētās personas statusu, aplūkojamā jautājuma sabiedrisko nozīmību, publikācijas mērķi.”
Vēlamies norādīt, ka uz Kancelejas izdarītā secinājuma pamatotību norāda arī rakstam pievienotie portāla citu neitrālu lasītāju ievietotie vērtējumi portālu pietiek.com un pietiek.lv sadaļā „Komentāri” (piemēram, no personām, kas sevi apzīmē kā „andreiko”, „kalps pilii”, „simtlatnieks” u.c). Jāuzsver, ka publikācijas atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos (piemēram, Tvnet.lv - „ Prezidenta kanceleja krīzes laikā ēd vairāk „, 2010.gada 26. novembris; Ves.lv -”Канцелярия Затлерса в этом году отъедалась вовсю „, 2010.gada 26. novembris, u.c.) norāda, ka šāds priekšstats par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kuso” pakalpojumu izmantošanu Kancelejas darbinieku ēdināšanai radies ne tikai neitrāla lasītāja apziņā, bet arī profesionālu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, un šādā veidā nodots tālāk neierobežotam subjektu lokam.
Īpaši vēlamies uzsvērt ar publikācijas virsrakstu paustās informācijas nozīmi. Saskaņā ar valodniecības pamatterminu skaidrojošās vārdnīcas skaidrojumu virsraksts ir raksta, teksta daļas, nodaļas nosaukums, ko raksta virs teksta un kas tieši vai netieši informē par attiecīgā teksta saturu (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Valsts valodas aģentūra, 2007).
Virsrakstā ietvertais vārdu savienojums „Zatlera kanceleja” nepārprotami norāda uz Valsts prezidenta kanceleju - Latvijas Republikas Valsts prezidenta darbības atbalsta iestādi, kas nodrošina Satversmē noteikto Valsts prezidenta funkciju īstenošanu. Saskaņā ar likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5.panta otro daļu, kancelejas darbības kārtību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents. Savukārt minētā likuma 6.pants nosaka, ka Kanceleju vada Valsts prezidenta iecelts Kancelejas vadītājs. Latvijas Valsts prezidenta kancelejas nolikuma 13.punkts noteic, ka Kancelejas sastāvā ir Kancelejas vadītājs, Kancelejas vadītāja vietnieks, Valsts prezidenta padomnieki un tādas struktūrvienības kā Apžēlošanas dienests, Preses dienests, Finanšu uzskaites nodaļa, Saimniecības nodaļa, Lietvedības nodaļa, Informāciju tehnoloģiju nodaļa un Sekretariāts.
Tādējādi, atbilstīgi likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5.panta otrajai daļai un 6.pantam publikācijas virsrakstā norādot, ka „Zatlera kanceleja šogad mielojusies uz nebēdu”, tiek radīts priekšstats, ka Kancelejas samaksātie 60 000 LVL SIA „Kuso” tiek izmantoti Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas darbinieku ēdināšanai. Savukārt, izmantojot virsrakstā vārdus „Zatlera kanceleja” kopsakarā ar izvēlēto vārdu savienojumu „šogad mielojusies uz nebēdu”, vēl jo vairāk tiek uzsvērta minēto fizisko personu kopuma vienota aktīva darbība - mielošanās.
Bez tam darbības vārds „mieloties” izmantots vienskaitļa trešajā personā. Atbilstoši Latviešu valodas vārdnīcas dotajam skaidrojumam darbības vārds „mieloties” nozīmē ēst daudz vai ko garšīgu (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: „Izdevniecība Avots”, 2006, 646.lpp.). Tādējādi, jāsecina, ka virsraksta mērķis ir pavēstīt, ka „Kanceleja” „šogad ēdusi daudz vai ko garšīgu”.
Ņemot vērā to, ka šāda publikācija viennozīmīgi maldina neitrālu lasītāju un publikācijā minētās ziņas ir nepatiesas, Kanceleja uzskatīja par nepieciešamu paust savu subjektīvo attieksmi pret autora L.Lapsas publikāciju un tajā ietvertajām nepatiesajām ziņām. Tā kā minētās publikācijas lasītāju loks nav ierobežots un nav objektīvi nosakāms, Kancelejas viedoklis tika pausts ar Preses dienesta paziņojuma starpniecību, norādot iespējamajam minētās publikācijas lasītāju lokam uz Valsts prezidenta kancelejas finanšu līdzekļu patieso izlietojumu.
Ievērojot, ka tiesības uz informāciju nozīmē arī sabiedrības tiesības saņemt patiesu un nesagrozītu informāciju, Kanceleja uzskatīja par nepieciešamu norādīt uz patieso SIA „Kuso” pakalpojumu izmantošanas mērķi. Kanceleja autora L.Lapsas publikācijā minētās informācijas precizēšanu nevērtē kā godu un cieņu aizskarošu. Lai turpmāk izvairītos no šādas nepieciešamības komentēt un skaidrot autora L.Lapsas publikācijā neitrālam vidusmēra lasītājam neviennozīmīgi saprotamus izteikumus, Kanceleja aicina izmantot tādu literārās izteiksmes stilu un teikumu konstrukcijas, kas nerada šaubas par informācijas atspoguļojuma publikācijā precizitāti un neitrālam lasītājam radīto priekšstatu, piemēram, vadoties no Latvijas žurnālistu ētikas kodeksā ietvertās norādes, ka „faktu izklāstam jābūt objektīvam, skaidram un nepārprotamam, atklājot svarīgākās sakarības un nepieļaujot izkropļojumus”.
Pielikumā: L.Lapsas publikācijas „Zatlera kanceleja šogad mielojusies uz nebēdu” komentāru izdruka uz 8 lapām.
Cieņā, Edgars Rinkēvičs, kancelejas vadītājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
