Rinkēvičs tiek pieķerts melos par "bēgļu ziņojumu", pēc pieķeršanas mēģina izlocīties

From: Lato Lapsa [mailto:[email protected]]

Sent: Tuesday, September 15, 2015 8:52 AM

To: Edgars Rinkevics

Saistībā ar Informatīvo ziņojumu„Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu” vēlētos saņemt no ĀM precizējošas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Ziņojumā norādīts: "Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c. " Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu par katru no minētajām jomām?

2) Ziņojumā norādīts: "Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai iepriekš ir fiksēti šāda veida gadījumi? Ja kā, kad un kādi tieši?

3) Ziņojumā norādīts: "Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?

4) Ziņojumā norādīts: "Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no Itālijas un Grieķijas ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi?

5) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Kāds tieši ES bēgļu krīzei ir sakars ar NATO interesēm un pieņemtiem lēmumiem?

6) Ziņojumā norādīts: "nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Vai Francijas lēmums Mistral kuģu sakarā ir pieņemts, ņemot vērā tieši Latvijas intereses? Ja jā, kas par to liecina? Vai Jums ir ziņas par kādām NATO dalībvalstīm, kas pašlaik piegādā vai plāno piegādāt Krievijai militāro tehniku?

7) Ziņojumā norādīts: "Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai Ārlietu ministrija ir saņēmusi jelkādus signālus šai sakarā no kādas no šīm valstīm? Ja jā, no kuras un kādus?

8) Ziņojumā norādīts: "Ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?

9) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā." Kā tieši šī reputācija ir izmērīta, kur iespējams iepazīties ar tās objektīvu vērtējumu?

10) Ziņojumā norādīts: "Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus." Vai ir kāds konkrēts ES lēmums bēgļu sakarā, kas ir obligāts Latvijas Republikai un ko tā nav pildījusi? Ja jā, miniet šo lēmumu/lēmumus? Ja nespējat to minēt, paskaidrojiet, kādu iemeslu dēļ Jūsu ziņojumā minēts šis punkts?

2015-09-16 15:11 GMT+03:00

Raimonds Jansons <[email protected]>:

God. Lapsas kungs,

Paldies par Jūsu jautājumiem.

Atbildot uz Jūsu lūgumu sniegt atbildes par Ārlietu ministrijā saņemtās informācijas avotiem, precīziem informācijas saņemšanas laikiem, fiksētiem gadījumiem, saņemtajiem signāliem un citiem ārlietu dienesta darbu raksturojošiem lielumiem, ministrija ievēro Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu un Ārlietu ministrijas 2011.gada 13.oktobra kārtību Nr. 14 „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība”.

Informācija par to, ka nesolidarizējoties ar citām ES valstīm EK priekšlikumu migrācijas jomā atbalstam Latvija var zaudēt tās partneru atbalstu, ir saņemta ne vien pa diplomātiskajiem kanāliem - tā ir iegūstama arī no publiskiem informācijas avotiem. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs ir publiski paziņojis, ka ir jārunā par spiediena izdarīšanas iespējām uz valstīm, kuras atsakās piekrist bēgļu kvotām, jo tās bieži ir valstis, kuras saņem strukturālo fondu līdzekļus no Eiropas Savienības. Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere ir publiski ierosinājusi samazināt Eiropas Savienības finansējumu bloka dalībvalstīm, kas atsakās uzņemt savu daļu imigrantu. Ministre, kā zināms, ir norādījusi, ka nedrīkst tikai plūkt augļus Eiropas kopienā un viens no veidiem kā pamudināt valstis uzņemt savu daļu imigrantu, būtu atņemt vai samazināt tām finansiālo atbalstu. Lūdzu dariet mums zināmu, ja Jums nepieciešamas precīzākas norādes, kur šo informāciju atrast. Tāpat, pēdējā ES iekšlietu ministru sanāksmē Briselē vairāki ministri diskusijā norādīja, ka viņiem nav saprotams, kāpēc atsevišķas ES valstis daudzos gadījumos ir lūgušas un sagaidījušas palīdzību, atbalstu un solidaritāti, kad tas tām ir bijis nepieciešams, bet šajā brīdī nav gatavas to izrādīt.

Mistral kuģu lietā vēlamies vēlreiz apstiprināt, ka ministrijas secinājumi balstās uz informāciju, kas ir saņemta gan divpusējās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadējos Baltijas un Francijas drošības politikas semināros un Baltijas vēstnieku tikšanās reizēs ar Francijas Ārlietu ministrijas politisko direktoru, gan arī daudzpusējos formātos.

Attiecībā par Jūsu jautājumu par ES lēmumu nepildīšanas juridiskajām sekām, ministrija ziņojumā atgādina, ka papildus 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu noteiks ES Padomes lēmums, kas ir juridisks akts, par kura nepildīšanu var tikt uzsākta pārkāpuma procedūra. Ministrija uzskata, ka izskatot un pieņemot lēmumus attiecībā par EK priekšlikumu migrācijas jomā, ir būtiski paredzēt tālākos soļus un rīcību, ja pret Latviju šāda pārkāpuma procedūra tiek uzsākta.

Cieņā, Raimonds Jansons

From: Lato Lapsa [mailto:[email protected]]

Sent: Wednesday, September 16, 2015 4:56 PM

To: Raimonds Jansons

Cc: Edgars Rinkevics

Sveiki, paldies par Jūsu vēstuli. Sakiet, lūdzu,

1) vai uz pārējiem jautājumiem atbildes netiks sniegtas?

2) Jūs minat: "Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs ir publiski paziņojis, ka ir jārunā par spiediena izdarīšanas iespējām uz valstīm, kuras atsakās piekrist bēgļu kvotām, jo tās bieži ir valstis, kuras saņem strukturālo fondu līdzekļus no Eiropas Savienības." Vai tad uz ziņojuma iesniegšanas brīdi minētais paziņojums bija izteikts?

Paldies, Lato Lapsa

2015-09-16 17:41 GMT+03:00

Raimonds Jansons <[email protected]>:

Godātais Lapsas kungs,

Atbildot uz Jūsu jautājumiem, ministrija ievēro Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu un Ārlietu ministrijas 2011.gada 13.oktobra kārtību Nr. 14 „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība”.

Atbildot uz Jūsu otro jautājumu, ministrija vēlas uzsvērt, ka Vācijas iekšlietu ministra publiski teiktais tikai vēlreiz apstiprināja informāciju no citiem avotiem, uz kuras pamata tika gatavots ziņojums.

Cieņā, Raimonds Jansons

From: Lato Lapsa [mailto:[email protected]]

Sent: Thursday, September 17, 2015 8:27 AM

To: Raimonds Jansons

Cc: Edgars Rinkevics

Sveiki, vēlos tomēr precizēt: biju uzdevis jautājumus par informāciju un faktiem, kas bija pamatā Ārlietu ministrijas ziņojumam par bēgļu tēmu. Jūs atbildē Vācijas iekšlietu ministra publiski teikto, kas izskanēja jau pēc ziņojuma iesniegšanas MK. Tagad Jūs man skaidrojat, ka šis teiktais esot apstiprinājis kādu citu avotu informāciju. Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc gan Jūs minējāt nevis šo citu avotu informāciju, kas bija pamatā ziņojumam, bet gan ministra teikto, kas nebija pamatā ziņojumam? Taču nevarētu būt, ka vēlējāties mani maldināt, vai ne?

Un, lūdzu, tad pie reizes beidzot miniet arī to informāciju un tos avotus, kas bija pamatā ziņojumam.

Lato Lapsa

Raimonds Jansons <[email protected]>

to:  "Lato Lapsa ([email protected])" <[email protected]>

date:          17 September 2015 at 12:15

Godātais Lapsas kungs,

Paldies par Jūsu jautājumu.

Kā norādījām mūsu atbildē, informācija, kas apstiprina ministrijas ziņojumā norādīto, ir iegūstama arī no publiskiem informācijas avotiem.

Cieņā, Raimonds Jansons

Novērtē šo rakstu: