Rolšteins par Štokenberga mediju treniņu Londonā neko vairs neatceroties
PIETIEK28.08.2011.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar faktiem par, spriežot pēc atklātībā nākušas sarakstes, viņa Londonā apmeklēto mediju treniņu un tā apmaksāšanu, ko šodien publicē Pietiek. Tikmēr Kaspars Rolšteins, kurš saskaņā ar Pietiek publicēto elektroniskā pasta saraksti un mediju treniņa rezultātu izvērtējumu arī tajā piedalījies, nu pēkšņi pilnībā zaudējis atmiņu. Publicējam pilnu sarunas atšifrējumu ar Rolšteinu.
- Vai tas ir tiesa, ka jūs 2007. gadā no 10. līdz 12. decembrim kopā ar Liepnieka kungu un Štokenberga kungu apmeklējāt mediju treniņu Londonā, kompānijā Bell-Pottinger?
- Mmm, to es neatceros tik precīzi, vai tajos datumos vai ko. To es nevaru apgalvot.
- Bet bijāt tur visi kopā…
- Nē, nu, mēs esam ar Liepnieka kungu daudzas reizes bijuši Londonā. Es nezinu, par kuru reizi jūs runājat.
- Es runāju par to reizi, kad kopā ar Štokenberga kungu bijāt uz mediju treniņu.
- Nezinu neko par mediju treniņiem, diemžēl nevaram jums tur neko īpaši komentēt. Vai bijām vai nebijām. Man tas būtu…
- Bijāt vai nebijāt – tas taču tāds vienkāršs jautājums… Vai tad tiešām neatceraties?
Es neatceros tiešām, kur es esmu bijis ar Štokenberga kungu un kurā gadā, un uz kuriem mediju treniņiem, vai Londonā vai kur.
- Jūs tik bieži braucat uz dažādiem mediju treniņiem?
- Jā, jā, tajā laikā, kad biju PR un reklāmas biznesā, diezgan bieži viss kaut kas tāds ir bijis.
- Un ar Štokenberga kungu arī bieži braukājat apkārt?
- Nu, ar Štokenberga kungu ne tik bieži. Es viņu tik labi nepazīstu. Nav man tādas īpaši draudzīgas attiecības, bet nu esam šur tur bijuši.
- Bet uz Bell-Pottinger jūs esat braucis ar vairākiem mediju trenējamiem?
- Nē, nu, es nezinu. Manuprāt, Bell-Pottingeram nekad mediju treniņi nav notikuši. Bet nu to es atkal, tik precīzi, ak dievs, nu, viskautko var aizmirst, bet es teiktu, ka es neatceros, vienkārši neatceros.
- Savādi, tas tikai pirms četriem gadiem…
- Nu jā, bet ziniet, daudz kas ir bijis pa to laiku.
- Tā jums tāda ikdiena - aizbraukt uz Bell-Pottinger?
- Tikpat labi tai laikā mēs sastrādājāmies tur ar dažādiem ārzemju partneriem un dažiem no viņiem pārdevām reklāmas arī. Ar Bell Potingeru arī bija kaut kāds mēģinājums sadarboties. Līdz ar to man putra galvā par to, kas ir bijis, kas nav bijis. Bet tās nebija tikai biznesa attiecības.
- Un kādas vēl bija?
- Nu, kādas, bija vēlme sadarboties kaut kā ciešāk, attīstīt PR biznesu Latvijā. Tādā ziņā.
- Jūs teicāt - ne tikai biznesa, tādēļ es jautāju – kādas vēl.
- Nu, kādas var būt attiecības. Es pazīstu cilvēkus no Bell Pottinger.
- Nu, un par to, ka jūs kopā ar Štokenberga kungu tur braucāt…
- To es tik precīzi nevaru pateikt. Katrā ziņā, es nezinu, manuprāt, vai mēs ar Štokenberga kungu esam bijuši Londonā, to es neatceros. Es ar viņu esmu daudzas reizes pīpējis kafejnīcās Rīgā, kad vēl varēja pīpēt. Es atceros, ka mēs vienu reizi viņam palīdzējām uzrakstīt tekstu priekš runas, bija par kaut kādas rūpnīcas… bet, kad tas bija, to es atkal neatceros. Kurā gadā (smejas).
Kad Rolšteinam tika piedāvāts nosūtīt Pietiek šodien publiskoto viņa un Bell-Pottinger sarakstes fragmentu un tādā veidā atsvaidzināt atmiņu, viņš no tā atteicās ar vārdiem: "Sūtiet uz reizi Štokenbergam. Es ar reklāmu sen nenodarbojos."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
