SAB esot mudinājis uz kukuļu došanu un kompromatu vākšanu pret NA un SC politiķiem
PIETIEK26.08.2012.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) centies izmantot tā dēvētā čečenu grupējuma kontaktus ar politiķiem, lai vāktu kompromitējošu informāciju par diviem politiskajiem spēkiem – Nacionālās apvienības (NA) sastāvā esošo Visu Latvijai un Saskaņas centru (SC). Šādi apgalvojumi pausti Ģenerālprokuratūras lietvedībā esošā dokumentā, kas nonācis Pietiek rīcībā. Abu politisko spēku līderi Raivis Dzintars un Jānis Urbanovičs nedēļas nogalē Pietiek izteicās, ka vērsīsies pie SAB direktora Jāņa Kažociņa, lai pārbaudītu šīs informācijas patiesumu un pieprasītu skaidrojumus.
Ģenerālprokuratūras lietvedībā esošs dokuments, kas nonācis Pietiek rīcībā, satur no Latvijas 3. augustā izraidītā Timura Džamaldajeva liecības, ka SAB darbinieks viņam piedāvājis tehnisko atbalstu, tostarp iezīmētas naudas zīmes, lai čečenu grupējuma pārstāvis palīdz “iegāzt jebkuru politiķi no vienas, divām partijām – SC vai Visu Latvijai”.
Pietiek jau rakstīja, ka abi tā dēvētā čečenu grupējuma līderim Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātie - Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs - aizvadītajā no Latvijas izraidīti pēc tam, kad pirmais ticies ar augstistāvošu SAB darbinieku Aigaru Sparānu, kurš izteicis piedāvājumu sadarboties ar SAB, bet saņēmis atteikumu.
Pietiek rīcībā esošajā Džamaldajeva liecībā izraidītais apgalvo: “SAB darbinieks A.Sparāns piedāvājis man „iegāzt” jebkuru politiķi (vairāk ietekmīgu) no vienas no divām partijām – Saskaņas centrs vai Visu Latvijai: savākt viņus kompromitējošo informāciju vai arī iedot kukuli. A.Sparāns arī piedāvāja man pilnīgu tehnisko atbalstu, lai varētu veikt video vai audio ierakstus, iezīmētās naudas zīmes utml.” Uz šo apgalvojumu pamata Džamaldajevs secina, ka “SAB rīcība ir saistīta ar personiskiem motīviem, kas pamatota ar subjektīvu nepatiku pret manu personu par atteikumu sadarboties Operatīvās darbības likumā paredzēto darbību ietvaros”.
Konkrētu NA un SC politiķu vārdi dokumentā neparādās. Visu Latvijai līderis Raivis Dzintars šīs informācijas sakarā svētdien Pietiek pauda gatavību runāt sar SAB vadību par Latvijas specdienestu darba metodēm, bet politiķis jau šobrīd pieļāva, ka “SAB darbinieki šādu informāciju noliegs”. “Protams, materiāls ir interesants un dod pamatu aprunāties ar Kažociņa kungu par Latvijas specdienestu darbību,” atzina Dzintars.
Savukārt Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs izteicās, ka šādas SAB metodes, ja informācija atbilst patiesībai, viņu nepārsteidz, jo jau iepriekš atsevišķi partijas ziedotāji vai atsevišķu partijas politiķu bijušie darba devēji vai biznesa partneri saņēmuši no drošības iestādēm piedāvājumus “atcerēties kaut ko, kas varētu mūs iznīcināt”. “Es zinu četrus lielus uzņēmējus, kuriem tika piedāvāts risināt biznesa vai kādas citas problēmas, sniedzot kompromitējošu informāciju par Saskaņas centru,” apgalvo Urbanovičs. Konkrētu uzņēmēju vārdus viņš atteicās nosaukt, jo tas viņiem kaitētu. Lai gan SAB, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Drošības policija, viņaprāt, “ir tik pat vienoti savā starpā, cik vienoti ar mūsu mīļo Vienotību”, kas radot šaubas par to objektivitāti, Urbanovičs vērsīšoties pēc skaidrojumiem pie šo dienestu vadības.
Līdz šim publiskajā telpā cirkulējušas spekulācijas par Nacionālās apvienības sastāvā esošās Visu Latvijai iespējamo saistību ar tā dēvētā čečenu grupējuma finansējumu. 2010. gada oktobrī, dienās, kad pēc 10. Saeimas vēlēšanām smagās koalīcijas veidošanas sarunās izšķīrās, vai Visu Latvijai tiks uzaicināta veidot valdību, toreiz vadoša Vienotības politiķe, iekšlietu ministre Linda Mūrniece paziņoja, ka “ir baumas, ka finansējums [Visu Latvijai] saistīts ar čečenu kopienu Latvijā”. Šis paziņojums tobrīd deva papildu argumentu un atviegloja Vienotības spices nostāju neveidot plašu labējo spēku koalīciju. Mūrnieces piesauktās baumas tobrīd politikas kuluāros izplatīja paši Vienotības politiķi, piemēram, Pietiek par tām dzirdēja no Solvitas Āboltiņas, Aigara Štokenberga un Klāva Olšteina, kurš tobrīd vēl oficiāli darbojās šajā partijā.
Pāris nedēļas pēc Mūrnieces paziņojuma, novembra sākumā Drošības policija paziņoja, ka pārbaudē nav konstatējusi Bislana Abdulmuslimova finansējumu Visu Latvijai. Pietiek, nesen pētot, cik pamatots ir Latvijas politikā jau mitoloģizētais stāsts par „čečenu naudu” Visu Latvijai kasē, atrada četrus ziedojumus kopumā 5 550 latu apmērā, kas noveda uz Abdulmuslimova vadītā SIA AB Holding uzņēmumiem. Iesaistītie to sauca par sakritību un noliedza, ka ziedošana bijusi koordinēta ar Abdulmuslimovu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
