Saeimas ārkārtas vēlēšanas kārdina un biedē

Ieinteresēts nu jau vienīgi Saskaņas centrs

Tobrīd TP jau juta, ka apvienības Par labu Latviju (PLL) sastāvā vēlēšanu rezultāti nebūs tik labi, kā cerēts, un var nākties otro iespēju gaidīt, sēžot opozīcijā un cerot uz Valda Dombrovska neveiksmi. Savukārt SC līderis Jānis Urbanovičs jau bija izteicis savu brīdinājumu, ka, nenotiekot politiskajām pārmaiņām, Latvijā var notikt „otra Biškeka”, proti, nemieri līdzīgi kā šovasar Kirgizstānas galvaspilsētā. To varēja uztvert kā vēstījumu labējām partijām, ka, sastādot valdību bez SC, tās riskē opozīcijā atstāt spēku, kurš varētu mobilizēt sabiedrības neapmierināto daļu.

Trešdien Urbanovičs Pietiek ārkārtas vēlēšanu iespējamību raksturoja kā „ļoti lielu”. Bet ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kura šonedēļ intervijā radio Baltkom prognozēja ārkārtas vēlēšanas sabiedrības neapmierinātības dēļ, SC saistot tikai tik daudz, ka „viņa nav mūsu ienaidniece”, atteica Urbanovičs.

SC reiz, 2007. gada vasarā Valsts prezidenta vēlēšanām jau bija izvirzījis Aivaru Endziņu, ap kuru mobilizējās arī latviskās partijas. Šajā kontekstā Sudraba, kura pati sevi norobežo no partijām, politikas kuluāros tiek ar aizdomām aplūkota kā SC slepenā kārts. Tieši SC, kas vēlēšanās ieguva vairāk nekā ceturtās daļas (26.04%) nobalsojušo atbalstu un veidos otro lielāko frakciju 10. Saeimā ar 29 deputātiem, ir pietiekama autoritāte, gan lai vērstos pie sabiedrības, gan lai cerētu, ka nākamajā Saeimā pārstāvība būtu vēl lielāka. Tieši šis arguments lielā mērā ir tas, kādēļ sarunas ar SC par sadarbību valdībā un Saeimā no Vienotības puses nav pārtrauktas.

PLL ar 7.65% atbalstu un zaudētāju reputāciju šādas autoritātes nebūs, tādēļ šīs apvienības politiķu pirms vēlēšanām paustās prognozes, ka ārkārtas vēlēšanas tai var pēc kāda laika var nest iespēju palielināt ietekmi, bija būvētas uz aprēķina, ka PLL Saeimā iegūs 12 līdz 16 vietas. No 8 vietu pozīcijas uz autoritātes atjaunošanos pusgada laikā PLL nevar cerēt. To Pietiek atzina arī no PLL ievēlētais Māris Kučinskis. Vienlaikus viņš prognozē, ka gaidāmie budžeta konsolidācijas pasākumi būs tik sāpīgi, ka var izsist sabiedrībai no kājapakšas stabilitātes sajūtu, kas zināmā mērā kaldināja Dombrovska uzvaru.

Vienā no vēlēšanu nedēļas pēdējām politisko līderu debatēm Andris Šķēle bija piegājis paspiest roku kādam oponentam no Vienotības, pasakot zīmīgu frāzi: „Šoreiz jūs vēlēšanas paņemsiet, bet nākamreiz mēs jums atņemsim visu.” Politikas figūra, kam šie vārdi tika veltīti, jau vēlēšanu naktī ar Pietiek dalījās pārdomās, ka „šobrīd viņiem [PLL] ārkārtas vēlēšanas vēl neder, viņiem vispirms ir jāsagrauj mūsu reputācija”. Tas, kas varētu sagraut Dombrovska reputāciju, varētu būt situācija, kad premjeram varētu pārmest otrreizējus melus. Pirmie bija par pensiju nesamazināšanu pirms pašvaldību vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

Zatlerā neesot Saeimas atlaišanas gēna

Satversmē iestrādātie grozījumi par tautas tiesībām iniciēt Saeimas atlaišanu stāsies spēkā tikai gadu pēc 10. Saeimas sanākšanas. Tādēļ tie politiskie spēki, kuri savas cerības uz politiskās ietekmes palielināšanos saista ar ārkārtas vēlēšanām, līdz tam laikam var cerēt vienīgi uz Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu par Saeimas atlaišanu. Šai sakarā no kāda politiķa Pietiek dzirdēja tēzi, ka Zatlerā, kurš reiz jau bija ļoti tuvu šī lēmuma pieņemšanai, ir nerealizēts Saeimas atlaišanas gēns un noteiktos apstākļos un attiecīgā sabiedrības noskaņojumā tas var tikt realizēts.

Tomēr Pietiek ir zināms - atsevišķās neformālās sarunās Zatlers ieminējies, ka noturēšanās pret spiedienu atlaist Saeimu, kāds bija lietussargu revolūcijas laikā, ir bijis pareizs lēmums. Kā viens no argumentiem, kas atturēja no šī soļa, tobrīd neoficiāli tika minēts tas, ka partijām nav jauna piedāvājuma, nākamās Saeimas sastāvs būtiski neatšķirtos un sabiedrībai, kura pieprasīja pārmaiņas, nestu tikai vilšanos. Ja 9. Saeima būtu pirms laika atlaista, 10. Saeimas sastāvs būtu ļoti atšķirīgs no tā, kādu Latvija ieguva 2. oktobrī. Jāatgādina, ka 2009. gada janvārī Tautas partija pati iniciēja diskusiju par Saeimas pašatlaišanos. Ja tas tobrīd būtu noticis, TP pārstāvība jaunajā Saeimā būtu plašāka.

Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamība saistīta ne tikai ar sabiedrības noskaņojumu un to ietekmējošiem faktoriem. Pietiek ir zināms, ka, paturot prātā ļaunākos scenārijus, atbildīgās amatpersonas teorētiski ir lēsušas termiņus, kādos tas būtu iespējams, un tie rāda, ka ārkārtas vēlēšanas ir maz iespējamas. Problēma ir Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmā prezidentūras termiņa beigas nākamā gada jūlija sākumā, kas visticamāk pārklātos ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Vēlākais, kad var atlaist Saeimu, – šis decembris

Termiņi, kas saistīti ar Saeimas atlaišanas procedūras iedarbināšanu, tautas nobalsošanas un ārkārtas vēlēšanu organizēšanu un jaunās Saeimas iespējamo sanākšanas laiku, rāda, ka pēdējais laiks, kad šāds lēmums varētu tikt pieņemts, ir šā gada decembris. Bet nākamo divu mēnešu laikā, pat neskatoties uz gaidāmajām debatēm par budžetu, netiek prognozēti tādi satricinājumi, kas attaisnotu šādu prezidenta soli. Pat tādā gadījumā, ja lēmums līdz decembrim tiktu pieņemts, ievērojot visas procedūras un atvēlot tam minimālo laika rezervi, jaunā Saeima varētu sanākt īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām 2011. gada jūnijā vai jūlijā.

Ja, Saeimas atlaišanas procedūru iedarbinot vēlāk nekā šā gada decembrī, iestātos risks, ka atlaistajai Saeimai jābalso par Valsts prezidentu, kurš Zatlera gadījumā nupat būtu saņēmis netiešu tautas uzticības mandātu, vai par jaunu prezidentu, kuram šāds mandāts būtu jāiegūst faktiski jau neleģitīma parlamenta balsojumā. „Šādā gadījumā mēs riskētu ne tikai ar konstitucionālu, bet arī morālu krīzi,” prognozēja kāds Pietiek avots. Iespēja, ka tauta referendumā neatbalstītu Saeimas atlaišanu, tiek vērtēta kā ļoti maza, jo bez attiecīga sabiedrības noskaņojuma prezidents šādu soli nespertu.

Novērtē šo rakstu: