Iesaki rakstu: 
Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība paver iespēju vienam un tam pašam cilvēkam netraucēti nobalsot vairākas reizes: ja viņš pēc pases pazaudēšanas un jaunas saņemšanas ir atradis arī veco, tad viņam ir iespēja nobalsot ar katru no šīm pasēm. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nenoliedz, ka šis ir reāls Saeimas vēlēšanu sistēmas trūkums, kuru būtu nepieciešams novērst, ieviešot vēlētāju reģistru, jo pašreiz CVK rīcībā neesot iespēju pārliecināties, vai persona jau nav nobalsojusi ar citu pasi.
Uz vēlēšanu likuma „caurumu” uzmanību vērš kāds Pietiek lasītājs, kurš izrēķinājis, ka pietiktu ar 60 tūkstošiem eiro, lai sev simtprocentīgi garantētu pašvaldības deputāta vietu. „Pase ir derīga desmit gadus. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski var katru mēnesi iet izņemt jaunu pasi, sakot, ka vecā pazudusi. Pase maksā kādus 20 eiro. Respektīvi viena balss vēlēšanās maksā 20 eiro. Desmit gadus mērķtiecīgi zaudējot pases un izņemot jaunas, mēs varam 10 gados savākt veselu maisu ar tām. To var darīt arī visi radi un draugi,” kalkulē lasītājs, kurš ir izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī neviens nepārbauda, vai cilvēks ar savu personas kodu jau nav kaut kur nobalsojis.
Izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī tikai pārbauda pases derīguma termiņu, viņš rakstījis vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura apstiprinājusi, ka komisijai neesot tādu resursu, lai datorā ievadītu visus personu kodus. „Katram tirdzniecības aģentam ir maza planšetīte, kurā var redzēt preču atlikumu noliktavā reālajā laikā, bet valstij nav resursu, lai katra vēlētāja personas kodu ievadītu, manuprāt, pavisam vienkārši uzprogrammējamā datubāzītē. Manuprāt absurds,” uzsver lasītājs.
Pēc viņa domām, būtu vērts pārbaudīt, vai vēlētājs ar vienu un to pašu personas kodu nefigurē vairākas balsošanas reizes. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka šāds vēlēšanu likuma „caurums” paver iespēju ar krāpniecisku shēmu diezgan vienkārši tikt ievēlētam pašvaldībā, kur nepieciešams mazāks balsu skaits.
CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa gan vērš uzmanību, ka sistēma, kad vēlētājam tiek iespiests pasē zīmogs un nav uzskaites par to, vai konkrētā persona nav balsojusi vairākas reizes ar dažādām pasēm, pastāv tikai Saeimas vēlēšanās, jo pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāju reģistrs un katrs vēlētājs ir piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim, kur arī konkrēti sarakstā atzīmē katras personas piedalīšanos vēlēšanās.
Taču CVK nenoliedz, ka Saeimas vēlēšanās tiešām pastāv iespēja nobalsot arī ar pasi, kura it kā ir pazaudēta un teorētiski nav derīga. CVK rīcībā nav tādu resursu, lai ziņas par katru vēlētāju ar personas kodu ievadītu datu bāzē, kurā varētu pārliecināties par balsojuma unikalitāti. Vienīgā iespēja to novērst esot vēlētāju reģistra ieviešana, taču pret to nobalsojuši Saeimas deputāti.
Pēc Bērziņas sniegtās informācijas, Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā izdara atzīmi pasē par piedalīšanos parlamenta vēlēšanās. Visās citās valstīs pastāv vēlētāju reģistrs. Šādu kārtību vajadzētu ieviest arī pie mums, un CVK tam jau esot bijusi gatava, kad parādījās personas identifikācijas kartes, kuru dēļ šajās Saeimas vēlēšanās tika izveidota sistēma ar vēlētāju apliecībām tiem pilsoņiem, kuri nav izņēmuši pasi, bet tikai identifikācijas karti. Tomēr pērnajā vasarā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu par vēlētāju reģistru un vēlētāju piesaisti konkrētam balsošanas iecirknim Saeimas vēlēšanās.
Šo likumprojektu atbalstīja tikai 18 deputāti - Solvita Āboltiņa (Vienotība), Viktors Valainis un Reformu partijas pārstāvji, bet pret bija 56 citi Vienotības, kā arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Saskaņas centra, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, kā arī deputāts Dāvis Stalts. Savukārt balsojumā atturējās Jānis Junkurs, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa un Jānis Upenieks, un vēl 13 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
