Saistībā ar “Rīgas mikroautobusu satiksmes” diskriminējošo Valentīna dienas akciju
Mozaīka11.02.2016.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka” šodien vērsusies Tiesībsarga birojā par pilnsabiedrības “Rīgas mikroautobusu satiksme” Valentīna dienas akciju “Apliecini savu mīlestību ar skūpstu un brauc bez maksas” 2016.gada 14.februārī, kuras laikā pāri, apliecinot savu mīlestību ar skūpstu vadītāja priekšā, varēs izmantot pilnsabiedrības “Rīgas mikroautobusu satiksme” pakalpojumus bez maksas. 2016.gada 11.februārī ziņu aģentūrā LETA pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme” skaidroja, ka “šī iespēja attieksies uz heteroseksuāliem pāriem”.
Minētā akcija ir pretrunā spēkā esošajām tiesību normām, jo tā diskriminē pakalpojuma saņēmējus seksuālās orientācijas un dzimuma dēļ.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. un 14.pantu atšķirīga attieksme pret pāriem to seksuālās orientācijas dēļ, izņemot gadījumus, ja attiecības balstītas laulībā, ir aizliegta. Eiropas Cilvēktiesību tiesa virknē spriedumu ir norādījusi, ka, ja kādas tiesības tiek piešķirtas pretējā dzimuma pāriem ārpus laulības, tādas pat tiesības ir nodrošināmas arī viendzimuma pāriem. Līdz ar to pakalpojuma pieejamība pāriem atkarībā no to seksuālās orientācijas ir prettiesiska.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1pantu ir aizliegta diskriminācija (mazāk labvēlīga attieksme) pret personām dzimuma dēļ attiecībā uz piekļuvi pakalpojumam un pakalpojuma saņemšanu. Tā kā Latvijā ir ievērojama dzimumu disproporcija, t.i. sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, tad minētā akcija nostāda mazāk labvēlīgā situācijā sievietes. Līdz ar to minētais pakalpojums ir netieši diskriminējošs uz dzimuma pamata.
LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina norāda, ka šīs akcijas diskriminējošais raksturs izpelnījies daudz jautājumu gan sociālajos medijos, gan LGBT kopienā, tam pievērsta arī mediju uzmanība. Viņa apliecina: “Šādi piemēri, kad nevienlīdzība saskatāma pat ar neapbruņotu aci, sabiedrībā vairs netiek nepamanīti!”
“Mozaīka” aicina pilnsabiedrību “Rīgas mikroautobusu satiksme” un citus uzņēmumus Latvijā savus īpašos piedāvājumus un akcijas attiecināt uz visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas un dzimuma. Tas norādīs ne tikai uz to, ka uzņēmums ievēro Latvijā spēkā esošās tiesību normas, bet arī rūpējas par katru savu klientu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
